Raksti

Eiropas Savienība ir uzsākusi vērienīgus plānus, lai nākamajās desmitgadēs krasi samazinātu emisijas un piesārņojumu. Daļa no tiem ietver nesen uzsākto Nulles piesārņojuma rīcības plānu, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta gaisa, ūdens un augsnes piesārņojuma samazināšanai līdz līmenim, ko vairs neuzskata par kaitīgu cilvēka veselībai un videi. Mēs runājam ar EVA vides, veselības un labjutības ekspertu Ian Marnane. Viņš pašlaik sagatavo gaidāmo EVA ziņojumu par nulles piesārņojumu, ko paredzēts publicēt šogad.

Lasīt vēl

Krievijas militārā agresija Ukrainā vienā dienā izmainīja visu Ukrainas iedzīvotāju dzīves. Šī neattaisnojamā kara ietekme ir jūtama ne tikai Ukrainā, bet arī tālu aiz Ukrainas robežām, un tas turpinās ietekmēt mūs visus gadiem ilgi un arī vēl nākamās paaudzes.

Lasīt vēl

2021. gadu iezīmēja Covid-19 un klimata pārmaiņu ietekmes. Saskaroties ar augstākām enerģijas cenām un veselības problēmām, Eiropas atgūšanās gaitā 2022. gadā ir jāpieņem grūti lēmumi. Aizkavēta rīcība vai zemākas ambīcijas ilgtermiņā, droši vien, radīs augstākas sociālās un ekonomiskās izmaksas. Pievēršanās sociālajai nevienlīdzībai šajā ilgspējas pārejas periodā ir labākas nākotnes atslēga mums visiem.

Lasīt vēl

Eiropas Vides aģentūra sadarbojas ar daudzām valstīm, tostarp Rietumbalkānu valstīm. Kā šī sadarbība veicina ES darbu vides jomā, un ko no tā gūst Albānija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Serbija un Kosova? Mēs kopā ar koordinācijas, tīklu un stratēģijas programmas vadītāju Luc Bas apspriedām, kā EVA strādā ar šīm valstīm, lai uzlabotu vidi.

Lasīt vēl

Eiropas Vides aģentūra (EVA) un Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA) nesen ir publicējušas Eiropas Jūras transporta vides ziņojumu (EMTER), kas ir kopīgs novērtējums par jūras transporta ietekmi uz vidi Eiropā. Mēs intervējām EVA Ūdens un jūras jautājumu grupas vadītāju Stéphane Isoard, kurš vadīja EVA darba vienību, kura izstrādāja ziņojumu.

Lasīt vēl

Eiropa ir izvirzījusi vērienīgus vides un klimata mērķus — no oglekļneitralitātes līdz aprites ekonomikai, no tīrāka gaisa līdz videi draudzīgākam transportam. Pilsētām, kurās dzīvo lielākā daļa eiropiešu, ir jāuzņemas izšķiroša loma Eiropas ilgtspējas mērķrādītāju sasniegšanā. Jautājums ir šāds: kā pilsētas var kļūt ilgtspējīgas?

Lasīt vēl

No politikas kuluāriem līdz akadēmiskajām platformām pasaule runā par globālām krīzēm — veselības krīze, ekonomiskā un finanšu krīze, klimata krīze un dabas krīze. Galu galā tie visi ir simptomi vienai un tai pašai problēmai, proti, mūsu neilgtspējīgajai ražošanai un patēriņam. Covid-19 satricinājums ir tikai atklājis mūsu globālās ekonomikas un sabiedrības vispārējo nestabilitāti un nevienlīdzību.

Lasīt vēl

Eiropas Vides aģentūra (EVA) ne tikai sniedz uzticamu informāciju par vidi un klimatu, bet arī uzlabo organizācijas ekoloģiskos raksturlielumus. Mēs iztaujājām Melanie Sporer, kas koordinē šos centienus EVA, izmantojot ES vides pārvaldības un audita sistēmu (EMAS).

Lasīt vēl

Pēc gada, dzīvojot Covid-19 pandēmijas un tās seku apstākļos, Eiropa turpina īstenot politikas pasākumu kopumus, lai sasniegtu ambiciozos mērķus, kas izklāstīti Eiropas zaļajā kursā. Eiropai ir svarīgi turpināt virzību uz saviem mērķiem un panākt, lai 2050. gada Eiropa ir noturīga, uz solidaritāti balstīta sabiedrība, kas mums visiem nodrošina veselīgu vidi.

Lasīt vēl

Pielāgošanās klimata pārmaiņu ietekmei ir viena no galvenajām prioritātēm Eiropas Savienībā. Kas liek pilsētām īstenot svarīgus pasākumus, lai mazinātu šo ietekmi un palielinātu pilsētu centru noturību un ilgtspēju? Mēs uzaicinājām Ivone Pereira Martins, EVA eksperti pilsētu ilgtspējības jautājumos, uz sarunu par Aģentūras ieguldījumu šajā svarīgajā darbā.

Lasīt vēl

Gaisa piesārņojums, trokšņa piesārņojums un klimata pārmaiņu ietekme ir galvenie riski eiropiešu veselībai un labklājībai ikdienā. Mēs sarunājāmies ar gaisa piesārņojuma, vides un veselības grupas vadītāju Katrīnu Ganclēbenu (Catherine Ganzleben), EVA gaisa kvalitātes ekspertu Alberto Gonsalesu (Alberto González) un EVA trokšņa piesārņojuma eksperti Eilaliju Perisu (Eulalia Peris), lai uzzinātu vairāk par to, ko EVA dara, lai uzlabotu zināšanas šajā svarīgajā darba jomā.

Lasīt vēl

Mūsu kopējā stratēģija nosaka mūsu darbības virzienu. Ar to tiek ieviests jauns veids, kā sadarboties un radīt dinamiskākas, reaģētspējīgākas, proaktīvākas un praktiski pielietojamākas zināšanas, kas mums ļaus risināt problēmas, ar kādām saskarsimies, un iegūt zināšanas, kādas mums būs vajadzīgas nākamajā desmitgadē.

Lasīt vēl

Covid-19 pandēmija ir skaidri apliecinājusi, cik trausla var būt mūsu sabiedrība un ekonomika, saskaroties ar nozīmīgu satricinājumu. Sagaidāms, ka vides degradācija un klimata pārmaiņas radīs vēl biežākus un smagākus satricinājumus. Saskaroties ar neskaidrībām un daudzām problēmām, mūsu vienīgā reālā iespēja ir nodrošināt, lai ikviens lēmums, ko šajā kritiski svarīgajā laikā pieņemam, tuvinātu mūs sociālajiem un ilgtspējības mērķiem.

Lasīt vēl

Mēs zinām, ka plastmasas piesārņojums un plastmasas atkritumi ir liela vides problēma. Pēdējos gados tirgū ir laisti jauni plastmasas izstrādājumi, apgalvojot, ka tie ir videi draudzīgāki. Nesen publicētajā Eiropas Vides aģentūras (EVA) informatīvajā paziņojumā ir novērtēta šo izstrādājumu atbilstība vides prasībām. Lai uzzinātu vairāk, mēs runājām ar ilgtspējīgas resursu izmantošanas un atkritumu jomas eksperti Eiropas Vides aģentūrā Almut Reichel.

Lasīt vēl

Eiropas Vides aģentūra (EVA) nesen publicēja ziņojumu par “pārmaiņu dzinuļiem”, kas ietekmē Eiropas vides un ilgtspējas perspektīvas. Mēs intervējām ziņojuma projekta vadītāju Lorenzo Benini, kurš strādā EVA kā sistēmu novērtējuma un ilgtspējas eksperts.

Lasīt vēl

Kā mēs varam veidot ilgtspējīgāku un noturīgāku pasauli pēc koronavīrusa krīzes? Šajā nozīmīgajā periodā, kad tiks pieņemti galvenie nākotni ietekmējošie lēmumi par atgūšanos pēc koronavīrusa krīzes, Eiropas Vides aģentūra apkopos zināšanas par koronavīrusu un vidi un rosinās uz informāciju balstītas debates.

Lasīt vēl

Eiropas valstis veic radikālus pasākumus, lai ierobežotu Covid-19 ietekmi uz Eiropas iedzīvotāju veselību un ekonomiku. Šādām krīzēm parasti ir tūlītēja un spēcīga ietekme uz visiem iedzīvotājiem un ekonomiku. Ņemot vērā tās potenciālu ietekmēt galvenās ekonomikas nozares, sagaidāms, ka koronavīrusa krīze samazinās daļu no saimnieciskās darbības negatīvās ietekmes uz vidi un klimatu. Tomēr lieli un pēkšņi satricinājumi, kas sabiedrībai rada ārkārtīgi lielas izmaksas, nepavisam nav veids, kā Eiropas Savienība ir apņēmusies pārveidot savu ekonomiku un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Tā vietā Eiropas zaļais kurss un nesen ierosinātais Eiropas tiesību akts klimata jomā aicina neatgriezeniski un pakāpeniski samazināt emisijas, vienlaikus nodrošinot taisnīgu pāreju un atbalstot visvairāk skartos.

Lasīt vēl

Trokšņa piesārņojums ir pieaugoša problēma visā Eiropā, par kuras ietekmi uz veselību daudzi cilvēki var nebūt informēti. Mēs runājām ar Eiropas Vides aģentūras vides trokšņa eksperti Eulalia Peris, lai apspriestu šomēnes publicētā EVA ziņojuma “Vides troksnis Eiropā – 2020” galvenos konstatējumus.

Lasīt vēl

Šomēnes Eiropas Vides aģentūra publicēja ziņojumu “Vide Eiropā: stāvoklis un perspektīvas 2020” (SOER 2020). Ziņojumā secināts, ka Eiropa nesasniegs savus 2030. gadam noteiktos mērķus, ja tā nākamo 10 gadu laikā steidzami nerīkosies, lai novērstu straujo bioloģiskās daudzveidības zudumu, klimata pārmaiņu pieaugošo ietekmi un dabas resursu pārtēriņu. Ziņojumā arī piedāvāti galvenie risinājumi, kas palīdzētu Eiropai sasniegt šos mērķus. Mēs tikāmies ar EVA SOER koordinācijas un novērtēšanas ekspertu Tobiasu Lungu (Tobias Lung), lai runātu par SOER 2020.

Lasīt vēl

2019. gads ieies vēsturē kā nozīmīgs gads attiecībā uz rīcību klimata un vides politikas jomā Eiropā. Miljoniem eiropiešu un citu ieinteresēto personu visā pasaulē ir izrādījuši aktivitāti un mudinājuši politikas veidotājus rīkoties. Uz pierādījumiem balstītos zinātniskos novērtējumos, tostarp Eiropas Vides aģentūras ziņojumā par vides stāvokli (SOER 2020), ir uzsvērts, ka ir gaidāmi lieli izaicinājumi un ir nepieciešama steidzama rīcība. Šie aicinājumi tagad tiek iestrādāti politikas ceļvedī. Eiropas zaļais kurss, ar ko nākusi klajā Eiropas Komisija, ir daudzsološs sākums šai izšķirošajai desmitgadei.

Lasīt vēl