Raksti

Cilvēki arvien vairāk apzinās, kāda ir mūsu patēriņa ietekme uz dabu un klimatu. Viena no galvenajām patēriņa kategorijām ir apģērbs un citi tekstilizstrādājumi. Mēs sarunājāmies ar EVA aprites ekonomikas, patēriņa un ražošanas ekspertu Larsu Mortensenu (Lars Mortensen), kurš ir sagatavojis vairākus novērtējumus par tekstilizstrādājumiem un to ietekmi uz vidi.

Lasīt vēl

1972. gads: Atceros kā kopā ar tēvu atgriezos no Antverpenes grāmatu tirgus ar daudzām jo daudzām grāmatām. Trīs no tām joprojām ir pie manis: grāmata par apdraudētām sugām, “Times Pasaules atlants” un “Izaugsmes ierobežojumi”. Gadu gaitā mans tēvs turpināja iedvesmot manu zinātkāri par dabu, pasauli, kas ir daudz lielāka par mūsu tuvāko apkārtni, un tādu zinātni, kas raisīja kritiskas debates par sabiedrības nākotni.

Lasīt vēl

Eiropas Investīciju banka (EIB) ir lielākā daudzpusējā finanšu iestāde pasaulē un viena no lielākajām klimata jautājumu finansētājām dotāciju, aizdevumu un garantiju veidā. Mēs intervējām Eva Mayerhofer, EIB vadošo bioloģiskās daudzveidības un vides speciālisti, par izaicinājumiem un iespējām, kā paātrināt Eiropas zaļo pāreju, izmantojot ilgtspējīgu finansējumu.

Lasīt vēl

Eiropa virzās uz nākotni ar mazoglekļa enerģētiku. 2020. gads bija nozīmīga pavērsiena gads, jo ES sasniedza savus pirmos trīs klimata un enerģētikas mērķrādītājus, proti, samazināja siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, palielināja izmantotās atjaunīgās enerģijas īpatsvaru līdz 20 % un uzlaboja energoefektivitāti par 20 %.

Lasīt vēl

Eiropas zaļais kurss liek uzsvaru uz to, lai neviens nebūtu atstāts novārtā, nodrošinot taisnīgu pāreju, veidojot modernāku, resursu ziņā efektīvāku un konkurētspējīgāku ekonomiku. Ko praksē nozīmē sociāli taisnīga pāreja? Mēs runājām ar Jorge Cabrita, Eurofound pētījumu vadītāju.

Lasīt vēl

Kas ir ilgtspējīga finansēšana un kāda nozīme tai var būt Eiropas pārejā uz oglekļneitralitāti? Mēs lūdzām EVA vadošo ekspertu ilgtspējīgas finansēšanas jautājumos Andreas Barkman paskaidrot, ko ES ir darījusi, lai nodrošinātu, ka finanšu sektors pilda savus uzdevumus mūsu finanšu sistēmas zaļināšanā, lai atbalstītu ilgtspējīgu izaugsmi.

Lasīt vēl

Saskaroties ar klimata pārmaiņām, strauji augošām enerģijas cenām un bažām par elektroapgādes drošību, atjaunīgo energoresursu avoti, piemēram, vēja un saules enerģija, šķiet pašsaprotams ceļš uz nākotni. Kas būtu nepieciešams, lai Eiropas pašreizējo enerģētikas sistēmu pārveidotu par tādu, kuras pamatā ir atjaunīgo energoresursu avoti?

Lasīt vēl

Sabiedrība daudzējādā ziņā ir atkarīga no cilvēku un preču ekonomiskas un efektīvas pārvietošanas no vienas vietas uz citu. Starptautiskā tirdzniecība nodrošina mums piekļuvi ārvalstu produktiem un tirgiem. Cilvēkiem ir nepieciešami veidi, kā nokļūt skolā, darbā un citviet. Transports ir būtiska mūsu dzīvesveida sastāvdaļa, taču pašlaik tas ir atkarīgs no fosilā kurināmā un rada nopietnu spiedienu uz vidi un klimatu.

Lasīt vēl

Sausums, karstuma viļņi un savvaļas ugunsgrēki 2022. gada vasarā skaidri atgādināja, kāpēc klimata pārmaiņu mazināšana ir nozīmīgs 21. gadsimta izaicinājums. ES apņemšanās kļūt klimatneitrālai līdz 2050. gadam ir vērienīgākā klimata programma pasaulē. Šī mērķa sasniegšana ir ļoti vajadzīgs paraugs, lai citas valstis un reģioni darītu to pašu.

Lasīt vēl

Arvien lielāku daļu savu vajadzību pēc enerģijas Eiropa apmierina, izmantojot atjaunīgos enerģijas avotus, taču tā joprojām ir atkarīga arī no naftas un gāzes. Strauji mainoties enerģijas cenām, rodoties bažām par siltumu mājās šoziem un apņemoties samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, ir nepieciešams taupīt enerģiju, dažādot tās avotus, paātrināt pāreju uz atjaunīgiem energoresursiem un atbalstīt tos, kuri ir visneaizsargātākie.

Lasīt vēl

Vēl nekad likmes nav bijušas tik augstas. Mūsu planēta sasilst, un sugas izzūd satraucošā ātrumā. Pēdējo divu mēnešu laikā cilvēkus no visas pasaules pulcēja divas globālas konferences par kopīgu tēmu – klimats un bioloģiskā daudzveidība. Abu jomu izaicinājumi ir simptomi vienai un tai pašai problēmai, proti, mūsu neilgtspējīgajai ražošanai un patēriņam. Lai gan pārrunas ir komplicētas, tās ir ļoti svarīgas globālai izpratnei, konsensam un steidzamai rīcībai.

Lasīt vēl

Šķiet, ka mums nākas pārdzīvot krīzes citu pēc citas — pandēmiju, klimata pārmaiņu izraisītus ekstrēmus karstuma viļņus un sausumu, inflāciju, karu un enerģētikas krīzi. Šo ziemu, visticamāk, iezīmēs pastāvīga nenoteiktība un lielas svārstības globālajos tirgos, piemēram, enerģētikas un pārtikas tirgū, kas dažas valstis un grupas ietekmēs vairāk nekā citas. Risinot šīs krīzes, jo īpaši ilgtermiņā, ir nepieciešama nelokāma politiskā apņemšanās un ieguldījumi ilgtspējībā, lai stiprinātu mūsu sabiedrības noturību.

Lasīt vēl

Kas ir enerģijas “ražojošie patērētāji” un kāda var būt viņu loma, veicinot atjaunojamās enerģijas izmantošanu visā Eiropā? Kopā ar EVA enerģētikas un vides ekspertu Javier Esparrago mēs runājām par to, kā iedzīvotāji, iestādes un uzņēmumi var palīdzēt pārvarēt pašreizējo enerģētikas krīzi, kļūstot par ražojošiem patērētājiem, kas ražo un patērē atjaunojamo enerģiju. EVA šā mēneša sākumā publicēja ziņojumu, kurā sniegts pārskats par atjaunojamo energoresursu ražojošo patērētāju lomu un pieaugošo praksi, ņemot vērā labākas un lētākas tehnoloģijas un to veicinošu politiku..

Lasīt vēl

Vides piesārņojums ietekmē mūsu veselību un dzīves kvalitāti. Eiropas Vides aģentūras novērtējumos ir apliecināta šī ietekme un uzsvērti potenciālie ieguvumi no tīrākas vides. Mēs varam novērst dažus vēža gadījumus, mēs varam uzlabot dzīves kvalitāti, veicotpasākumus, lai Eiropā panāktu nulles piesārņojumu.

Lasīt vēl

Ar transportu tiek savienoti cilvēki, vietas, kultūras un ekonomikas, taču tas rada arī ievērojamu slodzi uz vidi un klimatu. Par izaicinājumiem un iespējām veidot ilgtspējīgāku Eiropas transporta sistēmu, kā arī par mūsu nesen publicēto pārskatu mēs sarunājāmies ar diviem Eiropas Vides aģentūras (EVA) transporta un vides ekspertiem – Rasa Narkeviciute un Tommaso Selleri.

Lasīt vēl

Eiropas Savienība ir uzsākusi vērienīgus plānus, lai nākamajās desmitgadēs krasi samazinātu emisijas un piesārņojumu. Daļa no tiem ietver nesen uzsākto Nulles piesārņojuma rīcības plānu, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta gaisa, ūdens un augsnes piesārņojuma samazināšanai līdz līmenim, ko vairs neuzskata par kaitīgu cilvēka veselībai un videi. Mēs runājam ar EVA vides, veselības un labjutības ekspertu Ian Marnane. Viņš pašlaik sagatavo gaidāmo EVA ziņojumu par nulles piesārņojumu, ko paredzēts publicēt šogad.

Lasīt vēl

Krievijas militārā agresija Ukrainā vienā dienā izmainīja visu Ukrainas iedzīvotāju dzīves. Šī neattaisnojamā kara ietekme ir jūtama ne tikai Ukrainā, bet arī tālu aiz Ukrainas robežām, un tas turpinās ietekmēt mūs visus gadiem ilgi un arī vēl nākamās paaudzes.

Lasīt vēl

2021. gadu iezīmēja Covid-19 un klimata pārmaiņu ietekmes. Saskaroties ar augstākām enerģijas cenām un veselības problēmām, Eiropas atgūšanās gaitā 2022. gadā ir jāpieņem grūti lēmumi. Aizkavēta rīcība vai zemākas ambīcijas ilgtermiņā, droši vien, radīs augstākas sociālās un ekonomiskās izmaksas. Pievēršanās sociālajai nevienlīdzībai šajā ilgspējas pārejas periodā ir labākas nākotnes atslēga mums visiem.

Lasīt vēl

Eiropas Vides aģentūra sadarbojas ar daudzām valstīm, tostarp Rietumbalkānu valstīm. Kā šī sadarbība veicina ES darbu vides jomā, un ko no tā gūst Albānija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Serbija un Kosova? Mēs kopā ar koordinācijas, tīklu un stratēģijas programmas vadītāju Luc Bas apspriedām, kā EVA strādā ar šīm valstīm, lai uzlabotu vidi.

Lasīt vēl

Eiropas Vides aģentūra (EVA) un Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA) nesen ir publicējušas Eiropas Jūras transporta vides ziņojumu (EMTER), kas ir kopīgs novērtējums par jūras transporta ietekmi uz vidi Eiropā. Mēs intervējām EVA Ūdens un jūras jautājumu grupas vadītāju Stéphane Isoard, kurš vadīja EVA darba vienību, kura izstrādāja ziņojumu.

Lasīt vēl