nākamais
iepriekšējais
temati

Raksti

Mainīt valodu
Raksti
Menu
Veidojot 2050. gada Eiropu : veselīgāku, tīrāku un noturīgāku

Pēc gada, dzīvojot Covid-19 pandēmijas un tās seku apstākļos, Eiropa turpina īstenot politikas pasākumu kopumus, lai sasniegtu ambiciozos mērķus, kas izklāstīti Eiropas zaļajā kursā. Eiropai ir svarīgi turpināt virzību uz saviem mērķiem un panākt, lai 2050. gada Eiropa ir noturīga, uz solidaritāti balstīta sabiedrība, kas mums visiem nodrošina veselīgu vidi.

Lasīt vēl

Kā Eiropas pilsētas pielāgojas klimata pārmaiņām un virzās uz ilgtspējīgu nākotni?

Pielāgošanās klimata pārmaiņu ietekmei ir viena no galvenajām prioritātēm Eiropas Savienībā. Kas liek pilsētām īstenot svarīgus pasākumus, lai mazinātu šo ietekmi un palielinātu pilsētu centru noturību un ilgtspēju? Mēs uzaicinājām Ivone Pereira Martins, EVA eksperti pilsētu ilgtspējības jautājumos, uz sarunu par Aģentūras ieguldījumu šajā svarīgajā darbā.

Lasīt vēl

Veselība un vide, tostarp gaisa un trokšņa piesārņojums — EVA darbs uzmanības centrā

Gaisa piesārņojums, trokšņa piesārņojums un klimata pārmaiņu ietekme ir galvenie riski eiropiešu veselībai un labklājībai ikdienā. Mēs sarunājāmies ar gaisa piesārņojuma, vides un veselības grupas vadītāju Katrīnu Ganclēbenu (Catherine Ganzleben), EVA gaisa kvalitātes ekspertu Alberto Gonsalesu (Alberto González) un EVA trokšņa piesārņojuma eksperti Eilaliju Perisu (Eulalia Peris), lai uzzinātu vairāk par to, ko EVA dara, lai uzlabotu zināšanas šajā svarīgajā darba jomā.

Lasīt vēl

Ceļā uz stratēģiju “Eiropa 2030” — izturētspējīga daba, ilgtspējīga attīstība un veselīga dzīve

Covid-19 pandēmija ir skaidri apliecinājusi, cik trausla var būt mūsu sabiedrība un ekonomika, saskaroties ar nozīmīgu satricinājumu. Sagaidāms, ka vides degradācija un klimata pārmaiņas radīs vēl biežākus un smagākus satricinājumus. Saskaroties ar neskaidrībām un daudzām problēmām, mūsu vienīgā reālā iespēja ir nodrošināt, lai ikviens lēmums, ko šajā kritiski svarīgajā laikā pieņemam, tuvinātu mūs sociālajiem un ilgtspējības mērķiem.

Lasīt vēl

Cik zaļi ir jaunie bioloģiski noārdāmie, kompostējamie un uz bioloģiskiem resursiem balstītie  plastmasas izstrādājumi?

Mēs zinām, ka plastmasas piesārņojums un plastmasas atkritumi ir liela vides problēma. Pēdējos gados tirgū ir laisti jauni plastmasas izstrādājumi, apgalvojot, ka tie ir videi draudzīgāki. Nesen publicētajā Eiropas Vides aģentūras (EVA) informatīvajā paziņojumā ir novērtēta šo izstrādājumu atbilstība vides prasībām. Lai uzzinātu vairāk, mēs runājām ar ilgtspējīgas resursu izmantošanas un atkritumu jomas eksperti Eiropas Vides aģentūrā Almut Reichel.

Lasīt vēl

Uz nākotni vērsti novērtējumi ilgtspējas perspektīvu labākai izpratnei

Eiropas Vides aģentūra (EVA) nesen publicēja ziņojumu par “pārmaiņu dzinuļiem”, kas ietekmē Eiropas vides un ilgtspējas perspektīvas. Mēs intervējām ziņojuma projekta vadītāju Lorenzo Benini, kurš strādā EVA kā sistēmu novērtējuma un ilgtspējas eksperts.

Lasīt vēl

Kopā mēs tiksim uz priekšu: ilgtspējīgas planētas veidošana pēc koronavīrusa krīzes

Kā mēs varam veidot ilgtspējīgāku un noturīgāku pasauli pēc koronavīrusa krīzes? Šajā nozīmīgajā periodā, kad tiks pieņemti galvenie nākotni ietekmējošie lēmumi par atgūšanos pēc koronavīrusa krīzes, Eiropas Vides aģentūra apkopos zināšanas par koronavīrusu un vidi un rosinās uz informāciju balstītas debates.

Lasīt vēl

Pārdomas par klimatneitralitātes mērķiem Eiropā Covid-19 laikā

Eiropas valstis veic radikālus pasākumus, lai ierobežotu Covid-19 ietekmi uz Eiropas iedzīvotāju veselību un ekonomiku. Šādām krīzēm parasti ir tūlītēja un spēcīga ietekme uz visiem iedzīvotājiem un ekonomiku. Ņemot vērā tās potenciālu ietekmēt galvenās ekonomikas nozares, sagaidāms, ka koronavīrusa krīze samazinās daļu no saimnieciskās darbības negatīvās ietekmes uz vidi un klimatu. Tomēr lieli un pēkšņi satricinājumi, kas sabiedrībai rada ārkārtīgi lielas izmaksas, nepavisam nav veids, kā Eiropas Savienība ir apņēmusies pārveidot savu ekonomiku un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Tā vietā Eiropas zaļais kurss un nesen ierosinātais Eiropas tiesību akts klimata jomā aicina neatgriezeniski un pakāpeniski samazināt emisijas, vienlaikus nodrošinot taisnīgu pāreju un atbalstot visvairāk skartos.

Lasīt vēl

Trokšņa piesārņojums rada lielas problēmas gan cilvēku veselībai, gan videi

Trokšņa piesārņojums ir pieaugoša problēma visā Eiropā, par kuras ietekmi uz veselību daudzi cilvēki var nebūt informēti. Mēs runājām ar Eiropas Vides aģentūras vides trokšņa eksperti Eulalia Peris, lai apspriestu šomēnes publicētā EVA ziņojuma “Vides troksnis Eiropā – 2020” galvenos konstatējumus.

Lasīt vēl

EVA ziņojumam “Vide Eiropā: stāvoklis un perspektīvas 2020” ir būtiska loma, atbalstot Eiropas atjaunoto dzinuli ceļā uz ilgtspēju

Šomēnes Eiropas Vides aģentūra publicēja ziņojumu “Vide Eiropā: stāvoklis un perspektīvas 2020” (SOER 2020). Ziņojumā secināts, ka Eiropa nesasniegs savus 2030. gadam noteiktos mērķus, ja tā nākamo 10 gadu laikā steidzami nerīkosies, lai novērstu straujo bioloģiskās daudzveidības zudumu, klimata pārmaiņu pieaugošo ietekmi un dabas resursu pārtēriņu. Ziņojumā arī piedāvāti galvenie risinājumi, kas palīdzētu Eiropai sasniegt šos mērķus. Mēs tikāmies ar EVA SOER koordinācijas un novērtēšanas ekspertu Tobiasu Lungu (Tobias Lung), lai runātu par SOER 2020.

Lasīt vēl

Laiks rīkoties klimata, dabas un cilvēku labā

2019. gads ieies vēsturē kā nozīmīgs gads attiecībā uz rīcību klimata un vides politikas jomā Eiropā. Miljoniem eiropiešu un citu ieinteresēto personu visā pasaulē ir izrādījuši aktivitāti un mudinājuši politikas veidotājus rīkoties. Uz pierādījumiem balstītos zinātniskos novērtējumos, tostarp Eiropas Vides aģentūras ziņojumā par vides stāvokli (SOER 2020), ir uzsvērts, ka ir gaidāmi lieli izaicinājumi un ir nepieciešama steidzama rīcība. Šie aicinājumi tagad tiek iestrādāti politikas ceļvedī. Eiropas zaļais kurss, ar ko nākusi klajā Eiropas Komisija, ir daudzsološs sākums šai izšķirošajai desmitgadei.

Lasīt vēl

Pārvaldība — Sadarbība ilgtspējīgas zemes apsaimniekošanas nodrošināšanai

Kam pieder zeme un tās resursi? Kas lemj par to iespējamo izmantošanu? Dažos gadījumos zeme ir privātīpašums, ko var iegādāties un pārdot un ko izmanto tikai tās īpašnieki. Bieži tās izmantošanu regulē ar valsts vai vietējā mēroga noteikumiem, piemēram, lai saglabātu apmežotās platības. Citos gadījumos dažas teritorijas ir paredzētas tikai sabiedriskai izmantošanai. Taču zeme nav tikai platība vai teritorija. Kad mēs visi izmantojam zemi un paļaujamies uz tās resursiem, ilgtspējīgas apsaimniekošanas nodrošināšanai ir nepieciešama īpašnieku, regulatoru un lietotāju sadarbība no vietējā līdz globālajam mērogam.

Lasīt vēl

Intervija — Augsnes kontaminācija kā rūpniecības atstātais mantojums

Augsnes kontaminācija ir jautājums, kas ir cieši saistīts ar mūsu kopīgo pagātni un ir daļa no stāsta par to, kā Eiropa pasaulē vispirms kļuva par līderi rūpniecības jomā, bet vēlāk — par līderi vides jomā. Labākai izpratnei par augsnes kontaminācijas problēmu mēs runājām ar Krenfīldas Universitātes (Apvienotā Karaliste) emeritēto profesoru Mark Kibblewhite un vienu no Eiropas vadošajiem ekspertiem augsnes jomā.

Lasīt vēl

Izmainītas ēdienkartes, izmainītas ainavas — lauksaimniecība un pārtika Eiropā

Lielāko daļu no mūsu patērētās pārtikas iegūst uz sauszemes un augsnē. Pēdējā gadsimta laikā līdz ar Eiropas ainavu un sabiedrību ir būtiski mainījies tas, ko ēdam, un tas, kā mēs to ražojam. Lauksaimniecības intensifikācija ir ļāvusi Eiropai saražot vairāk pārtikas par pieejamākām cenām, taču tas ir noticis uz vides un tradicionālās lauksaimniecības rēķina. Tagad ir laiks pārdomāt mūsu attieksmi pret pārtiku, kas nonāk uz mūsu šķīvja, zemi un kopienām, kas to ražo.

Lasīt vēl

Intervija — Augsne: dzīvie dārgumi zem mūsu kājām

Augsne ir kas daudz vairāk par nedzīvām smiltīm un sanesām. Tā ir pilna dzīvības — no mikroskopiskiem organismiem līdz lielākiem zīdītājiem, turklāt tie visi mijiedarbojas vienlīdz lielā skaitā mikrodzīvotņu. To mijiedarbība mums nodrošina pārtiku un šķiedrvielas, tīru ūdeni, tīru gaisu un rūpnieciskus procesus, kuros neizmanto sintētiskas ķīmiskās vielas, turklāt šī mijiedarbība var pat palīdzēt izārstēt daudzas slimības. Mēs aprunājāmies ar Dr. David Russell no Zenkenberga Dabas vēstures muzeja Vācijā par augsnes bioloģisko daudzveidību un tās nozīmi mūsu planētai.

Lasīt vēl

Copernicus — Zemes novērošana no kosmosa un no zemes

ES Zemes novērošanas un monitoringa programma Copernicus, kas pazīstama kā Eiropas skats uz Zemi, radikāli pārveido to, kā mēs saprotam un plānojam mūsu vērtīgo zemes un augsnes resursu ilgtspējīgāku izmantošanu. Sākot ar pilsētplānošanu, transporta maršrutiem un zaļajām zonām un beidzot ar precīzo lauksaimniecību un meža apsaimniekošanu, Copernicus sniedz detalizētu un savlaicīgu zemes monitoringa informāciju lēmumu pieņemšanas atbalstam.

Lasīt vēl

Augsne, zeme un klimata pārmaiņas

Klimata pārmaiņas būtiski ietekmē augsni, un zemes izmantošanas maiņa un augsnes izmaiņas var vai nu paātrināt, vai palēnināt klimata pārmaiņas. Bez veselīgākas augsnes, ilgtspējīgas zemes un augsnes apsaimniekošanas mēs nevaram novērst klimata krīzi, saražot pietiekami daudz pārtikas un pielāgoties klimata pārmaiņām. Iespējams, atbilde ir galveno ekosistēmu saglabāšana un atjaunošana, kā arī oglekļa uztveršana no atmosfēras, ko paveic daba.

Lasīt vēl

Zeme un augsne Eiropā — pilsētu betona pastāvīga izplešanās?

Eiropas ainava mainās. Pilsētas un to infrastruktūra izplešas, aizņemot ražīgo lauksaimniecības zemi, sadrumstalojot ainavu mazākos laukumos, ietekmējot dzīvo dabu un ekosistēmas. Papildus ainavu sadrumstalotībai augsni un zemi skar vairāki citi apdraudējumi: kontaminācija, erozija, sablīvēšanās, noslēgšana, degradācija un pat pamešana. Ja nu mēs varētu atkārtoti izmantot zemi, ko jau aizņem pilsētas un pilsētu infrastruktūra, nevis aizņemt lauksaimniecības zemi?

Lasīt vēl

Zeme un augsne: ceļā uz šo svarīgo resursu ilgtspējīgu izmantošanu un apsaimniekošanu

Mēs nespējam dzīvot bez veselīgas zemes un augsnes. No zemes mēs iegūstam lielāko daļu pārtikas un uz zemes būvējam mājokļus. Zeme ir ļoti svarīga visām dzīvnieku un augu sugām, kas dzīvo uz sauszemes vai ūdenī. Augsne — viens no zemes pamatkomponentiem — ir ļoti sarežģīts un bieži nepietiekami novērtēts elements, kas ir dzīvības pilns. Diemžēl pašreiz zemi un augsni Eiropā un pasaulē neizmantojam ilgtspējīgi. Tas būtiski ietekmē dzīvību uz zemes.

Lasīt vēl

Pielāgošanās klimata pārmaiņām ir ļoti svarīga Eiropas lauksaimniecības nākotnei

Līdz ar vasaras karstuma viļņiem un ekstremāliem laikapstākļiem Eiropā ir reġistrēti jauni klimata rekordi, kas vēlreiz nostiprina to, cik svarīgi ir pielāgoties klimata pārmaiņām. Mēs tikāmies ar Eiropas Vides aģentūras (EVA) ekspertu par klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgošanos Blaz Kurnik, lai apspriestu EVA jauno ziņojumu (kas tika izdots šā mēneša sākumā) par to, kā klimata pārmaiņas ietekmē lauksaimniecību Eiropā.

Lasīt vēl

Permalinks

Dokumentu darbības