Raksti

Šķiet, ka mums nākas pārdzīvot krīzes citu pēc citas — pandēmiju, klimata pārmaiņu izraisītus ekstrēmus karstuma viļņus un sausumu, inflāciju, karu un enerģētikas krīzi. Šo ziemu, visticamāk, iezīmēs pastāvīga nenoteiktība un lielas svārstības globālajos tirgos, piemēram, enerģētikas un pārtikas tirgū, kas dažas valstis un grupas ietekmēs vairāk nekā citas. Risinot šīs krīzes, jo īpaši ilgtermiņā, ir nepieciešama nelokāma politiskā apņemšanās un ieguldījumi ilgtspējībā, lai stiprinātu mūsu sabiedrības noturību.

Lasīt vēl

Kas ir enerģijas “ražojošie patērētāji” un kāda var būt viņu loma, veicinot atjaunojamās enerģijas izmantošanu visā Eiropā? Kopā ar EVA enerģētikas un vides ekspertu Javier Esparrago mēs runājām par to, kā iedzīvotāji, iestādes un uzņēmumi var palīdzēt pārvarēt pašreizējo enerģētikas krīzi, kļūstot par ražojošiem patērētājiem, kas ražo un patērē atjaunojamo enerģiju. EVA šā mēneša sākumā publicēja ziņojumu, kurā sniegts pārskats par atjaunojamo energoresursu ražojošo patērētāju lomu un pieaugošo praksi, ņemot vērā labākas un lētākas tehnoloģijas un to veicinošu politiku..

Lasīt vēl

Vides piesārņojums ietekmē mūsu veselību un dzīves kvalitāti. Eiropas Vides aģentūras novērtējumos ir apliecināta šī ietekme un uzsvērti potenciālie ieguvumi no tīrākas vides. Mēs varam novērst dažus vēža gadījumus, mēs varam uzlabot dzīves kvalitāti, veicotpasākumus, lai Eiropā panāktu nulles piesārņojumu.

Lasīt vēl

Ar transportu tiek savienoti cilvēki, vietas, kultūras un ekonomikas, taču tas rada arī ievērojamu slodzi uz vidi un klimatu. Par izaicinājumiem un iespējām veidot ilgtspējīgāku Eiropas transporta sistēmu, kā arī par mūsu nesen publicēto pārskatu mēs sarunājāmies ar diviem Eiropas Vides aģentūras (EVA) transporta un vides ekspertiem – Rasa Narkeviciute un Tommaso Selleri.

Lasīt vēl

Eiropas Savienība ir uzsākusi vērienīgus plānus, lai nākamajās desmitgadēs krasi samazinātu emisijas un piesārņojumu. Daļa no tiem ietver nesen uzsākto Nulles piesārņojuma rīcības plānu, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta gaisa, ūdens un augsnes piesārņojuma samazināšanai līdz līmenim, ko vairs neuzskata par kaitīgu cilvēka veselībai un videi. Mēs runājam ar EVA vides, veselības un labjutības ekspertu Ian Marnane. Viņš pašlaik sagatavo gaidāmo EVA ziņojumu par nulles piesārņojumu, ko paredzēts publicēt šogad.

Lasīt vēl

Krievijas militārā agresija Ukrainā vienā dienā izmainīja visu Ukrainas iedzīvotāju dzīves. Šī neattaisnojamā kara ietekme ir jūtama ne tikai Ukrainā, bet arī tālu aiz Ukrainas robežām, un tas turpinās ietekmēt mūs visus gadiem ilgi un arī vēl nākamās paaudzes.

Lasīt vēl

2021. gadu iezīmēja Covid-19 un klimata pārmaiņu ietekmes. Saskaroties ar augstākām enerģijas cenām un veselības problēmām, Eiropas atgūšanās gaitā 2022. gadā ir jāpieņem grūti lēmumi. Aizkavēta rīcība vai zemākas ambīcijas ilgtermiņā, droši vien, radīs augstākas sociālās un ekonomiskās izmaksas. Pievēršanās sociālajai nevienlīdzībai šajā ilgspējas pārejas periodā ir labākas nākotnes atslēga mums visiem.

Lasīt vēl

Eiropas Vides aģentūra sadarbojas ar daudzām valstīm, tostarp Rietumbalkānu valstīm. Kā šī sadarbība veicina ES darbu vides jomā, un ko no tā gūst Albānija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Serbija un Kosova? Mēs kopā ar koordinācijas, tīklu un stratēģijas programmas vadītāju Luc Bas apspriedām, kā EVA strādā ar šīm valstīm, lai uzlabotu vidi.

Lasīt vēl

Eiropas Vides aģentūra (EVA) un Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA) nesen ir publicējušas Eiropas Jūras transporta vides ziņojumu (EMTER), kas ir kopīgs novērtējums par jūras transporta ietekmi uz vidi Eiropā. Mēs intervējām EVA Ūdens un jūras jautājumu grupas vadītāju Stéphane Isoard, kurš vadīja EVA darba vienību, kura izstrādāja ziņojumu.

Lasīt vēl

Eiropa ir izvirzījusi vērienīgus vides un klimata mērķus — no oglekļneitralitātes līdz aprites ekonomikai, no tīrāka gaisa līdz videi draudzīgākam transportam. Pilsētām, kurās dzīvo lielākā daļa eiropiešu, ir jāuzņemas izšķiroša loma Eiropas ilgtspējas mērķrādītāju sasniegšanā. Jautājums ir šāds: kā pilsētas var kļūt ilgtspējīgas?

Lasīt vēl

No politikas kuluāriem līdz akadēmiskajām platformām pasaule runā par globālām krīzēm — veselības krīze, ekonomiskā un finanšu krīze, klimata krīze un dabas krīze. Galu galā tie visi ir simptomi vienai un tai pašai problēmai, proti, mūsu neilgtspējīgajai ražošanai un patēriņam. Covid-19 satricinājums ir tikai atklājis mūsu globālās ekonomikas un sabiedrības vispārējo nestabilitāti un nevienlīdzību.

Lasīt vēl

Eiropas Vides aģentūra (EVA) ne tikai sniedz uzticamu informāciju par vidi un klimatu, bet arī uzlabo organizācijas ekoloģiskos raksturlielumus. Mēs iztaujājām Melanie Sporer, kas koordinē šos centienus EVA, izmantojot ES vides pārvaldības un audita sistēmu (EMAS).

Lasīt vēl

Pēc gada, dzīvojot Covid-19 pandēmijas un tās seku apstākļos, Eiropa turpina īstenot politikas pasākumu kopumus, lai sasniegtu ambiciozos mērķus, kas izklāstīti Eiropas zaļajā kursā. Eiropai ir svarīgi turpināt virzību uz saviem mērķiem un panākt, lai 2050. gada Eiropa ir noturīga, uz solidaritāti balstīta sabiedrība, kas mums visiem nodrošina veselīgu vidi.

Lasīt vēl

Pielāgošanās klimata pārmaiņu ietekmei ir viena no galvenajām prioritātēm Eiropas Savienībā. Kas liek pilsētām īstenot svarīgus pasākumus, lai mazinātu šo ietekmi un palielinātu pilsētu centru noturību un ilgtspēju? Mēs uzaicinājām Ivone Pereira Martins, EVA eksperti pilsētu ilgtspējības jautājumos, uz sarunu par Aģentūras ieguldījumu šajā svarīgajā darbā.

Lasīt vēl

Gaisa piesārņojums, trokšņa piesārņojums un klimata pārmaiņu ietekme ir galvenie riski eiropiešu veselībai un labklājībai ikdienā. Mēs sarunājāmies ar gaisa piesārņojuma, vides un veselības grupas vadītāju Katrīnu Ganclēbenu (Catherine Ganzleben), EVA gaisa kvalitātes ekspertu Alberto Gonsalesu (Alberto González) un EVA trokšņa piesārņojuma eksperti Eilaliju Perisu (Eulalia Peris), lai uzzinātu vairāk par to, ko EVA dara, lai uzlabotu zināšanas šajā svarīgajā darba jomā.

Lasīt vēl

Mūsu kopējā stratēģija nosaka mūsu darbības virzienu. Ar to tiek ieviests jauns veids, kā sadarboties un radīt dinamiskākas, reaģētspējīgākas, proaktīvākas un praktiski pielietojamākas zināšanas, kas mums ļaus risināt problēmas, ar kādām saskarsimies, un iegūt zināšanas, kādas mums būs vajadzīgas nākamajā desmitgadē.

Lasīt vēl

Covid-19 pandēmija ir skaidri apliecinājusi, cik trausla var būt mūsu sabiedrība un ekonomika, saskaroties ar nozīmīgu satricinājumu. Sagaidāms, ka vides degradācija un klimata pārmaiņas radīs vēl biežākus un smagākus satricinājumus. Saskaroties ar neskaidrībām un daudzām problēmām, mūsu vienīgā reālā iespēja ir nodrošināt, lai ikviens lēmums, ko šajā kritiski svarīgajā laikā pieņemam, tuvinātu mūs sociālajiem un ilgtspējības mērķiem.

Lasīt vēl

Mēs zinām, ka plastmasas piesārņojums un plastmasas atkritumi ir liela vides problēma. Pēdējos gados tirgū ir laisti jauni plastmasas izstrādājumi, apgalvojot, ka tie ir videi draudzīgāki. Nesen publicētajā Eiropas Vides aģentūras (EVA) informatīvajā paziņojumā ir novērtēta šo izstrādājumu atbilstība vides prasībām. Lai uzzinātu vairāk, mēs runājām ar ilgtspējīgas resursu izmantošanas un atkritumu jomas eksperti Eiropas Vides aģentūrā Almut Reichel.

Lasīt vēl

Eiropas Vides aģentūra (EVA) nesen publicēja ziņojumu par “pārmaiņu dzinuļiem”, kas ietekmē Eiropas vides un ilgtspējas perspektīvas. Mēs intervējām ziņojuma projekta vadītāju Lorenzo Benini, kurš strādā EVA kā sistēmu novērtējuma un ilgtspējas eksperts.

Lasīt vēl

Kā mēs varam veidot ilgtspējīgāku un noturīgāku pasauli pēc koronavīrusa krīzes? Šajā nozīmīgajā periodā, kad tiks pieņemti galvenie nākotni ietekmējošie lēmumi par atgūšanos pēc koronavīrusa krīzes, Eiropas Vides aģentūra apkopos zināšanas par koronavīrusu un vidi un rosinās uz informāciju balstītas debates.

Lasīt vēl