Pārdomas par klimatneitralitātes mērķiem Eiropā Covid-19 laikā

Eiropas valstis veic radikālus pasākumus, lai ierobežotu Covid-19 ietekmi uz Eiropas iedzīvotāju veselību un ekonomiku. Šādām krīzēm parasti ir tūlītēja un spēcīga ietekme uz visiem iedzīvotājiem un ekonomiku. Ņemot vērā tās potenciālu ietekmēt galvenās ekonomikas nozares, sagaidāms, ka koronavīrusa krīze samazinās daļu no saimnieciskās darbības negatīvās ietekmes uz vidi un klimatu. Tomēr lieli un pēkšņi satricinājumi, kas sabiedrībai rada ārkārtīgi lielas izmaksas, nepavisam nav veids, kā Eiropas Savienība ir apņēmusies pārveidot savu ekonomiku un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Tā vietā Eiropas zaļais kurss un nesen ierosinātais Eiropas tiesību akts klimata jomā aicina neatgriezeniski un pakāpeniski samazināt emisijas, vienlaikus nodrošinot taisnīgu pāreju un atbalstot visvairāk skartos.

Lasīt vēl

Trokšņa piesārņojums rada lielas problēmas gan cilvēku veselībai, gan videi

Trokšņa piesārņojums ir pieaugoša problēma visā Eiropā, par kuras ietekmi uz veselību daudzi cilvēki var nebūt informēti. Mēs runājām ar Eiropas Vides aģentūras vides trokšņa eksperti Eulalia Peris, lai apspriestu šomēnes publicētā EVA ziņojuma “Vides troksnis Eiropā – 2020” galvenos konstatējumus.

Lasīt vēl

EVA ziņojumam “Vide Eiropā: stāvoklis un perspektīvas 2020” ir būtiska loma, atbalstot Eiropas atjaunoto dzinuli ceļā uz ilgtspēju

Šomēnes Eiropas Vides aģentūra publicēja ziņojumu “Vide Eiropā: stāvoklis un perspektīvas 2020” (SOER 2020). Ziņojumā secināts, ka Eiropa nesasniegs savus 2030. gadam noteiktos mērķus, ja tā nākamo 10 gadu laikā steidzami nerīkosies, lai novērstu straujo bioloģiskās daudzveidības zudumu, klimata pārmaiņu pieaugošo ietekmi un dabas resursu pārtēriņu. Ziņojumā arī piedāvāti galvenie risinājumi, kas palīdzētu Eiropai sasniegt šos mērķus. Mēs tikāmies ar EVA SOER koordinācijas un novērtēšanas ekspertu Tobiasu Lungu (Tobias Lung), lai runātu par SOER 2020.

Lasīt vēl

Laiks rīkoties klimata, dabas un cilvēku labā

2019. gads ieies vēsturē kā nozīmīgs gads attiecībā uz rīcību klimata un vides politikas jomā Eiropā. Miljoniem eiropiešu un citu ieinteresēto personu visā pasaulē ir izrādījuši aktivitāti un mudinājuši politikas veidotājus rīkoties. Uz pierādījumiem balstītos zinātniskos novērtējumos, tostarp Eiropas Vides aģentūras ziņojumā par vides stāvokli (SOER 2020), ir uzsvērts, ka ir gaidāmi lieli izaicinājumi un ir nepieciešama steidzama rīcība. Šie aicinājumi tagad tiek iestrādāti politikas ceļvedī. Eiropas zaļais kurss, ar ko nākusi klajā Eiropas Komisija, ir daudzsološs sākums šai izšķirošajai desmitgadei.

Lasīt vēl

Pārvaldība — Sadarbība ilgtspējīgas zemes apsaimniekošanas nodrošināšanai

Kam pieder zeme un tās resursi? Kas lemj par to iespējamo izmantošanu? Dažos gadījumos zeme ir privātīpašums, ko var iegādāties un pārdot un ko izmanto tikai tās īpašnieki. Bieži tās izmantošanu regulē ar valsts vai vietējā mēroga noteikumiem, piemēram, lai saglabātu apmežotās platības. Citos gadījumos dažas teritorijas ir paredzētas tikai sabiedriskai izmantošanai. Taču zeme nav tikai platība vai teritorija. Kad mēs visi izmantojam zemi un paļaujamies uz tās resursiem, ilgtspējīgas apsaimniekošanas nodrošināšanai ir nepieciešama īpašnieku, regulatoru un lietotāju sadarbība no vietējā līdz globālajam mērogam.

Lasīt vēl

Intervija — Augsnes kontaminācija kā rūpniecības atstātais mantojums

Augsnes kontaminācija ir jautājums, kas ir cieši saistīts ar mūsu kopīgo pagātni un ir daļa no stāsta par to, kā Eiropa pasaulē vispirms kļuva par līderi rūpniecības jomā, bet vēlāk — par līderi vides jomā. Labākai izpratnei par augsnes kontaminācijas problēmu mēs runājām ar Krenfīldas Universitātes (Apvienotā Karaliste) emeritēto profesoru Mark Kibblewhite un vienu no Eiropas vadošajiem ekspertiem augsnes jomā.

Lasīt vēl

Izmainītas ēdienkartes, izmainītas ainavas — lauksaimniecība un pārtika Eiropā

Lielāko daļu no mūsu patērētās pārtikas iegūst uz sauszemes un augsnē. Pēdējā gadsimta laikā līdz ar Eiropas ainavu un sabiedrību ir būtiski mainījies tas, ko ēdam, un tas, kā mēs to ražojam. Lauksaimniecības intensifikācija ir ļāvusi Eiropai saražot vairāk pārtikas par pieejamākām cenām, taču tas ir noticis uz vides un tradicionālās lauksaimniecības rēķina. Tagad ir laiks pārdomāt mūsu attieksmi pret pārtiku, kas nonāk uz mūsu šķīvja, zemi un kopienām, kas to ražo.

Lasīt vēl

Intervija — Augsne: dzīvie dārgumi zem mūsu kājām

Augsne ir kas daudz vairāk par nedzīvām smiltīm un sanesām. Tā ir pilna dzīvības — no mikroskopiskiem organismiem līdz lielākiem zīdītājiem, turklāt tie visi mijiedarbojas vienlīdz lielā skaitā mikrodzīvotņu. To mijiedarbība mums nodrošina pārtiku un šķiedrvielas, tīru ūdeni, tīru gaisu un rūpnieciskus procesus, kuros neizmanto sintētiskas ķīmiskās vielas, turklāt šī mijiedarbība var pat palīdzēt izārstēt daudzas slimības. Mēs aprunājāmies ar Dr. David Russell no Zenkenberga Dabas vēstures muzeja Vācijā par augsnes bioloģisko daudzveidību un tās nozīmi mūsu planētai.

Lasīt vēl

Copernicus — Zemes novērošana no kosmosa un no zemes

ES Zemes novērošanas un monitoringa programma Copernicus, kas pazīstama kā Eiropas skats uz Zemi, radikāli pārveido to, kā mēs saprotam un plānojam mūsu vērtīgo zemes un augsnes resursu ilgtspējīgāku izmantošanu. Sākot ar pilsētplānošanu, transporta maršrutiem un zaļajām zonām un beidzot ar precīzo lauksaimniecību un meža apsaimniekošanu, Copernicus sniedz detalizētu un savlaicīgu zemes monitoringa informāciju lēmumu pieņemšanas atbalstam.

Lasīt vēl

Augsne, zeme un klimata pārmaiņas

Klimata pārmaiņas būtiski ietekmē augsni, un zemes izmantošanas maiņa un augsnes izmaiņas var vai nu paātrināt, vai palēnināt klimata pārmaiņas. Bez veselīgākas augsnes, ilgtspējīgas zemes un augsnes apsaimniekošanas mēs nevaram novērst klimata krīzi, saražot pietiekami daudz pārtikas un pielāgoties klimata pārmaiņām. Iespējams, atbilde ir galveno ekosistēmu saglabāšana un atjaunošana, kā arī oglekļa uztveršana no atmosfēras, ko paveic daba.

Lasīt vēl

Zeme un augsne Eiropā — pilsētu betona pastāvīga izplešanās?

Eiropas ainava mainās. Pilsētas un to infrastruktūra izplešas, aizņemot ražīgo lauksaimniecības zemi, sadrumstalojot ainavu mazākos laukumos, ietekmējot dzīvo dabu un ekosistēmas. Papildus ainavu sadrumstalotībai augsni un zemi skar vairāki citi apdraudējumi: kontaminācija, erozija, sablīvēšanās, noslēgšana, degradācija un pat pamešana. Ja nu mēs varētu atkārtoti izmantot zemi, ko jau aizņem pilsētas un pilsētu infrastruktūra, nevis aizņemt lauksaimniecības zemi?

Lasīt vēl

Zeme un augsne: ceļā uz šo svarīgo resursu ilgtspējīgu izmantošanu un apsaimniekošanu

Mēs nespējam dzīvot bez veselīgas zemes un augsnes. No zemes mēs iegūstam lielāko daļu pārtikas un uz zemes būvējam mājokļus. Zeme ir ļoti svarīga visām dzīvnieku un augu sugām, kas dzīvo uz sauszemes vai ūdenī. Augsne — viens no zemes pamatkomponentiem — ir ļoti sarežģīts un bieži nepietiekami novērtēts elements, kas ir dzīvības pilns. Diemžēl pašreiz zemi un augsni Eiropā un pasaulē neizmantojam ilgtspējīgi. Tas būtiski ietekmē dzīvību uz zemes.

Lasīt vēl

Pielāgošanās klimata pārmaiņām ir ļoti svarīga Eiropas lauksaimniecības nākotnei

Līdz ar vasaras karstuma viļņiem un ekstremāliem laikapstākļiem Eiropā ir reġistrēti jauni klimata rekordi, kas vēlreiz nostiprina to, cik svarīgi ir pielāgoties klimata pārmaiņām. Mēs tikāmies ar Eiropas Vides aģentūras (EVA) ekspertu par klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgošanos Blaz Kurnik, lai apspriestu EVA jauno ziņojumu (kas tika izdots šā mēneša sākumā) par to, kā klimata pārmaiņas ietekmē lauksaimniecību Eiropā.

Lasīt vēl

Ilgtspējības veicināšana — jaunā Eiropas politika piedāvā unikālu iespēju

Jaunievēlētā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula von der Leyen ir noteikusi savas komandas politiskās prioritātes nākamajiem pieciem gadiem. Viņas programmas centrā ir Zaļais kurss Eiropai, kurā iezīmēti vērienīgāki pasākumi klimata un bioloģiskās daudzveidības krīžu novēršanai. Eiropas politika ar zināmiem panākumiem un dažām neveiksmēm jau sen ir risinājusi ar vides degradāciju un klimata pārmaiņām saistītas problēmas. Šis jaunais politikas termins, kura pamatā ir arvien skaļākie sabiedrības aicinājumi rīkoties, kopā ar jauno Eiropas Komisiju un Parlamentu rada Eiropai unikālu iespēju paplašināt un paātrināt videi draudzīgus un taisnīgus pārejas pasākumus.

Lasīt vēl

EVA aprit 25 gadi — pieredzes izmantošana ilgtspējībai Eiropā

Kā izskatīsies Eiropa pēc 25 gadiem? Vai mēs sasniegsim mūsu kopīgo mērķi attiecībā uz “labklājīgu dzīvi ar pieejamajiem planētas resursiem”? Vai mums izdosies samazināt globālo sasilšanu un izveidot pret klimata pārmaiņām noturīgas pilsētas ar veselīgu dabu? Eiropieši arvien vairāk raizējas par šiem jautājumiem, ko liecina nesenās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Eiropas nākamā paaudze arī aicina steidzami rīkoties, bet kāda ietekme būs tās prasībām panākt ilgtspējīgu nākotni Eiropas vides un sociāli ekonomisko politikas virzienu veidošanā? Mūsu 25. gadadienā mēs atskatāmies uz Eiropas vides zinību un politikas attīstību pēdējos 25 gados un veidiem, kā mēs, EVA kopā ar saviem sadarbības partneriem, varam atbalstīt centienus panākt ilgtspējību turpmākajos 25 gados.

Lasīt vēl

Ļoti svarīgi ir novērst atkritumu rašanos, lai apturētu plastmasas atkritumu krīzi

Plastmasas atkritumi joprojām ir milzīga problēma, un tā kļūst arvien lielāka. Bet ko dara Eiropas Savienība, lai risinātu šo problēmu? EVA atkritumu rašanās novēršanas eksperts Ioannis Bakas sniedz īstu pārskatu par šomēnes publicēto EVA ziņojumu par plastmasas atkritumu rašanās novēršanu Eiropā.

Lasīt vēl

Kā vides apdraudējumi ietekmē neaizsargātās iedzīvotāju grupas Eiropā?

Lai no vides apdraudējumiem, piemēram, gaisa piesārņojuma un trokšņa piesārņojuma un ārkārtējām temperatūrām labāk pasargātu Eiropas vismazāk aizsargātos, tostarp trūcīgos iedzīvotājus, gados vecākos cilvēkus un bērnus, ir vajadzīga mērķtiecīga rīcība. Aleksandra Kažmierčaka [Aleksandra Kazmierczak], Eiropas Vides aģentūras (EVA) eksperte jautājumos par pielāgošanos klimata pārmaiņām, skaidro galvenās atziņas jaunajā EVA ziņojumā, kurā novērtēta saikne starp sociālo un demogrāfisko nevienlīdzību un gaisa piesārņojuma, trokšņa un ārkārtēju temperatūru radīto ietekmi.

Lasīt vēl

Veselīga vide — obligāts priekšnoteikums ilgtspējīgai ekonomikai un vienlīdzīgai sabiedrībai

Mūsu planētas vide un klimats piedzīvo vēl nebijušus izaicinājumus, kas apdraud mūsu labklājību. Vēl nav par vēlu izlēmīgi rīkoties. Šis uzdevums var šķist biedējošs, tomēr mums joprojām ir iespēja vērst par labu dažas negatīvās tendences, pielāgoties, lai mazinātu kaitējumu, atjaunot būtiskās ekosistēmas un vēl aktīvāk aizsargāt to, kas mums vēl ir. Lai sasniegtu ilgtspēju ilgtermiņā, mums jāizturas pret vidi, klimatu, ekonomiku un sabiedrību kā pret vienotu kopumu.

Lasīt vēl

EVA: zināšanu uzkrāšana 25 gadus, lai atbalstītu Eiropas vides politiku

Eiropas Savienībai (ES) ir viens no vērienīgākajiem vides un klimata mērķu kopumiem pasaulē, kas aptver dažādas politikas jomas, sākot no gaisa kvalitātes, atkritumu un ūdens kvalitātes, līdz pat enerģijas un transporta jomai. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem datiem, Eiropas Vides aģentūra palīdz uzraudzīt progresu un noteikt jomas, kurās ir vajadzīgi papildu pasākumi. Kopš EVA izveides pirms 25 gadiem aģentūra ir papildinājusi savus datus un zināšanas, lai atbalstītu politikas veidošanu Eiropā.

Lasīt vēl

Elektrotransportlīdzekļi: gudra un videi draudzīga izvēle

Vai elektrotransportlīdzekļi ir labvēlīgāki klimatam un gaisa kvalitātei nekā automašīnas ar benzīna vai dīzeļdegvielas dzinējiem? Mēs uzaicinājām uz sarunu Andreas Unterstaller, Eiropas Vides aģentūras (EVA) ekspertu transporta un vides jomā, lai apspriestu elektrotransportlīdzekļu priekšrocības un trūkumus, kam veltīts jauns EVA ziņojums.

Lasīt vēl

Dokumentu darbības
Raksti
Menu
Abonementi
Reģistrēties, lai saņemtu mūsu pārskatus (drukātā un/vai elektroniskā formātā) un ceturkšņa e-ziņojumus
Seko mums