nākamais
iepriekšējais
temati

Article

Solidaritātes atslēga, lai atgūtos no Covid-19 un redzētu labāku, ilgspējīgu nākotni

Mainīt valodu
Article Publicēts 03.02.2022 Pēdējās izmaiņas 22.03.2022
6 min read
Photo: © Zvonimir Zvonar, Climate Change PIX /EEA
2021. gadu iezīmēja Covid-19 un klimata pārmaiņu ietekmes. Saskaroties ar augstākām enerģijas cenām un veselības problēmām, Eiropas atgūšanās gaitā 2022. gadā ir jāpieņem grūti lēmumi. Aizkavēta rīcība vai zemākas ambīcijas ilgtermiņā, droši vien, radīs augstākas sociālās un ekonomiskās izmaksas. Pievēršanās sociālajai nevienlīdzībai šajā ilgspējas pārejas periodā ir labākas nākotnes atslēga mums visiem.

Lai cik grūti varētu būt ikdienas lēmumi 2022. gadā, mums ir jābūt pietiekami drosmīgiem, lai nenovirzītos ceļā uz ilgspējības mērķi, kas ir noteikts Eiropas zaļajā kursā un tiek nodrošināts ar tiesību aktu paketēm, piemēram, paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”. Šeit atslēga ir sociālā solidaritāte. Eiropā jau ir radīti daži finansējuma mehānismi, lai sniegtu palīdzību negatīvi ietekmētajām personām. Mums ir jānostiprina sava darba sociālais komponents un jāpievēršas sociālajai nevienlīdzībai, ko var radīt ekonomiskā pāreja.

Tuvojoties 2021. gada nogalei, mūsu ikdienas sarunās joprojām dominē Covid-19, tā jaunākā varianta omikrona izplatība, balstvakcīnas, vakcīnu efektivitāte, jauni mājsēdes pasākumi un ierobežojumi. Mūs visus ir ietekmējusi pandēmija un tās sekas. Zaudēto dzīvību skaits ir mērāms miljonos. Līdz ar katru jaunu vilni mēs baidāmies, ka nespēsim nodrošināt medicīnisko aprūpi tiem, kuriem tā ir nepieciešama. Gan riski, gan arī cilvēku un sociālie zaudējumi ir realitāte.

Eiropā 2021. gadu iezīmēja arī katastrofāli un nāvējoši plūdi un mežu ugunsgrēki dienvidos. Diemžēl tas nebija nekāds pārsteigums. Pētījumi, tostarp mūsu jaunākais ziņojums par klimata apdraudējumiem, norāda uz šo ekstrēmo notikumu biežuma un smaguma pieaugumu, ko izraisa klimata pārmaiņas. Šie notikumi ietekmē mūsu veselību un labklājību, vienlaikus samazinot dabas noturību. Ir skaidrs, ka mums ir jāpielāgojas un maksimāli jācenšas samazināt globālo vidējo gaisa temperatūru. Svarīgas ir pat Celsija grādu desmitdaļas. Tas tika atspoguļots šī gada Klimata pārmaiņu konferencē Glāzgovā, un tās rezultātā tika pabeigta Parīzes nolīguma noteikumu izstrāde, kā arī saglabāti Parīzes mērķi un iespēja ierobežot globālo sasilšanu par 1,5 grādiem pēc Celsija.

Eiropas politikas ambīciju uzplaukums

Jā, 2021. gadu iezīmēja ne tikai pandēmija un ekstrēmi laikapstākļi. Eiropā tika izvirzītas ļoti daudzas politiskas iniciatīvas, lai sasniegtu Eiropas zaļajā kursā iezīmēto perspektīvu, tostarp Nulles piesārņojuma rīcības plāns, jaunā Klimatadaptācijas stratēģija, Mežu stratēģija un visnesenākā — Augsnes stratēģija.

Viens no gada nozīmīgākajiem politikas centieniem bija Eiropas Klimata likums — Eiropas Savienības likumīgi saistošā apņemšanās līdz 2050. gadam sasniegt klimata neitralitāti un noturību klimata jomā, kā arī samazināt tās siltumnīcas gāzu izmešu neto rādītājus līdz vismaz 55 % zem 1990. gada līmeņa, nosakot to kā pagrieziena punktu ceļā uz klimata neitralitāti. Lai sasniegtu 55 % mērķi, Eiropas Komisija ir ierosinājusi vairākas iniciatīvas, kas ir zināmas kā pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %”.

Paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %” veido savstarpēji saistītu priekšlikumu kopums par cenu noteikšanu, mērķiem, standartiem un atbalsta pasākumiem, lai nodrošinātu nepieciešamās pārmaiņas pašos pamatos. Eiropas ekonomikas vai sabiedrības pārmaiņa ceļā uz klimata neitralitāti nekad nav bijis viegls uzdevums. Turklāt to var vēl vairāk apgrūtināt pandēmija un atgūšanās no tās.

Tomēr mūsu jaunākais ziņojums “Tendences un prognozes” parāda, ka mērķis —rādītāju samazināšana par 55 % līdz 2030. gadam — nav nereāls. Ar papildu darbu un politikām Eiropa var sasniegt šo mērķi. Mūsu jaunajā tīmekļa vietnē Klimats un enerģija ES ir sniegta detalizēta informācija par ES dalībvalstu virzību ceļā uz 2030. gada mērķu sasniegšanu.

Grūta izvēle: atbilde ir sociālā solidaritāte

Mēs joprojām dzīvojam Covid-19 krīzes ekonomisko seku apstākļos. Daudzu ekonomikas aktivitāšu pēkšņā apturēšana Covid mājsēdes ietekmē radīja bezdarbu un nepietiekamu nodarbinātību, samazināja produktivitāti un noslogoja valsts līdzekļus. Pašlaik mēs piedzīvojam negaidīti augstu izaugsmes atjaunošanos pēc sākotnējā sarukuma, vienlaikus izjūtot globālās tirdzniecības pārrāvumus.

Tikmēr enerģijas cenas aug, un priekšā ir ziemas mēneši. It īpaši cēlušās gāzes cenas, sasniedzot vēl neredzēti augstu līmeni — līdz 10 reizes augstāku nekā pērn. Daudzas Eiropas valstis paļaujas uz dabasgāzi, un augstās cenas ietekmē daudzas mājsaimniecības. Tas var izraisīt vairāk piesārņojošu kurināmo, piemēram, ogļu, pastiprinātu izmantošanu vai gluži vienkārši enerģētisko nabadzību. Laikā, kad zemāka ekonomiskā aktivitāte nozīmē zemākus ieņēmumus no nodokļiem un lielākus publiskos izdevumus veselības aprūpes un bezdarba tēriņu dēļ, tādējādi radot papildu noslodzi valsts līdzekļiem, šādi politiski lēmumi nekad nav vienkārši.

Vai šādu grūtību priekšā mēs pazemināsim ambīciju līmeni vai palēnināsim virzību uz noteiktajiem mērķiem? Nekādā gadījumā.

Aizkavēta rīcība vai bezdarbība nenovērsīs mūsu problēmas. Gluži pretēji — jebkura kavēšanās, visticamāk izraisīs augstākas sociālās un veselības aprūpes izmaksas ilgtermiņā. Tikmēr jebkurš klimata un vides ieguldījumu progress var sniegt konkrētus ieguvumus. Piemēram, tīrāks gaiss ir palīdzējis glābt simtiem tūkstošu dzīvību Eiropā. Stingrāku Pasaules Veselības organizācijas vadlīniju ievērošana mums varēja palīdzēt novērst 170 000 priekšlaicīgu nāves gadījumu 2019. gadā. Līdzīgi mēs varam rīkoties klimata jomā, vienlaikus pievēršoties sociālajām izmaksām un palīdzot visvairāk cietušajiem.

Lai cik grūti varētu būt ikdienas lēmumi 2022. gadā, mums ir jābūt pietiekami drosmīgiem, lai saglabātu virzību uz ilgspējības mērķi, kas ir izvirzīts Eiropas zaļajā kursā un tiek nodrošināts ar tiesību aktu paketēm, piemēram, paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”.

Atslēga ir sociālā solidaritāte. Eiropā jau ir izveidoti daži finansējuma mehānismi, lai sniegtu palīdzību negatīvi ietekmētajām personām. Mums ir jānostiprina savu pūļu sociālais komponents un jāpievēršas sociālajai nevienlīdzībai, ko var radīt ekonomiskā pāreja. Es ticu, ka kopīgiem spēkiem mēs varēsim veidot labāku nākotni mums visiem.

Lai mums izdodas izmantot nākamos 12 mēnešus savu ambīciju latiņas pacelšanai, veidojot 2022. gadu kā solidaritātes, drosmes un cerību gadu! 

Hans Bruyninckx

Hans Bruyninckx

EVA izpilddirektors

Ievadraksts publicēts EVA 2021. gada decembra biļetenā

Permalinks

Geographic coverage

Temporal coverage

Tags

iegrāmatots zem:
iegrāmatots zem: fit for 55 package
Dokumentu darbības