Investīcijas ilgtspējības nodrošināšanai

Eiropas Komisija nesen pieņēma juridisko priekšlikumu kopumu ilgtspējīga finansējuma veicināšanai Eiropas Savienībā (ES). Komisijas priekšlikumu pamatā ir ieteikumi, ko sniegusi Augsta līmeņa ekspertu grupa ilgtspējīga finansējuma jomā, kuru veido eksperti no pilsoniskās sabiedrības, finanšu nozares, akadēmiskās vides, kā arī Eiropas un starptautiskajām institūcijām. Mēs sarunājāmies ar Eiropas Vides aģentūras (EVA) Ekspertu grupas pārstāvi Andreasu Barkmanu (Andreas Barkman), stratēģisko padomnieku klimata pārmaiņu un enerģētikas jautājumu jomā.

Lasīt vēl

Vides pārmaiņas: zināšanas palīdz mazināt ietekmi uz cilvēkiem un dabu

Vides politikas izstrāde nav viegls uzdevums. No vienas puses, eiropieši vēlas baudīt labi funkcionējošas ekonomikas sniegtos guvumus. No otras puses, ar mūsu izvēlēto dzīvesveidu ir saistītas būtiskas vides un veselības izmaksas. Vislabāko politikas iespēju identificēšanā būtiska ir sistēmiska izpratne par dabas, ekonomikas un cilvēka veselības saistību. Eiropas Vides aģentūra tiecas atbalstīt politikas izstrādi, sniedzot tieši šādas zināšanas.

Lasīt vēl

Uzmanības centrā — aviācijas un kuģniecības radītās emisijas

Eiropas Vides aģentūra (EVA) nesen ir publicējusi savu ikgadējo transporta un vides ziņošanas sistēmas (TERM) ziņojumu, uzmanību šogad pievēršot aviācijai un kuģniecībai. Abas minētās nozares strauji paplašinās, tādējādi ietekmējot arī vidi, proti, ar emisijām. Mēs uzrunājāmAnke Lükewille, EVA gaisa piesārņojuma eksperti,un lūdzām izskaidrot šā gadaTERMziņojuma galvenos jautājumus.

Lasīt vēl

Vide Eiropā — informācijas un zināšanu spēks

Eiropa ievāc aizvien vairāk datu, tādējādi paplašinot mūsu izpratni par vidi. Zemes novērošanas dati, kas iegūti Eiropas Savienības programmāCopernicus, izvirza ne vien jaunus uzdevumus, bet arī sniedz iespējas paplašināt mūsu zināšanas par vidi. Papildinot esošo zināšanu bāzi ar jaunākajiemCopernicusdatiem, Eiropas Vides aģentūra (EVA) cenšas palīdzēt Eiropas politikas veidotājiem un iedzīvotājiem veikt nepieciešamos pasākumus, lai risinātu vietēja, valsts un pasaules mēroga izaicinājumus.

Lasīt vēl

Sekojot Eiropas progresam 2020. gada klimata un enerģijas mērķu sasniegšanā

Eiropas Savienība (ES) ir apņēmusies sasniegt vairākus mērķus klimata un enerģijas jomās, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, uzlabotu energoefektivitāti un palielinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Kā EVA seko ES dalībvalstu panāktajam progresam šo mērķu sasniegšanā? Mēs lūdzām EVA eksperti klimata pārmaiņu mazināšanas un enerģijas jautājumos Melanie Sporer izskaidrot, kāda loma šajā uzdevumā ir Aģentūrai. Viņa ir arī izskaidrojusi ikgadējo progresu jaunākajā ziņojumā “Tendences un prognozes”.

Lasīt vēl

Tīrāks gaiss ir labvēlīgs cilvēku veselībai un klimata pārmaiņām

Daudzu valstu tiesību akti, tehnoloģijas un pakāpeniska atteikšanās no stipru piesārņojumu radošā fosilā kurināmā pēdējās desmitgadēs ir ļāvusi Eiropas gaisa kvalitātei uzlaboties. Tomēr daudzus cilvēkus, jo īpaši pilsētu iedzīvotājus, joprojām nelabvēlīgi ietekmē gaisa piesārņojums. Ņemot vērā, cik sarežģīta ir cīņa ar gaisa piesārņojumu, nepieciešama koordinēta rīcība daudzos līmeņos. Lai iesaistītu iedzīvotājus, ir svarīgi savlaicīgi sniegt informāciju tiem pieejamā veidā. Tieši šādu uzdevumu veic mūsu nesen ieviestais Gaisa kvalitātes indekss. Gaisa kvalitātes uzlabošanās ne tikai nāktu par labu mūsu veselībai, bet varētu arī palīdzēt cīņā ar klimata pārmaiņām

Lasīt vēl

Ceļā uz veselīgu un produktīvu jūras vidi Eiropā un ārpus tās

Dzīvība jūrā, globālais klimats, kā arī mūsu ekonomika un sociālā labklājība ir atkarīga no veselīgas jūras vides. Kaut arī ir veikti daži uzlabojumi, mūsu novērtējumos secināts, ka Eiropas jūru pašreizējais izmantošanas veids nav ilgtspējīgs. Jūras videi papildu slogu rada klimata pārmaiņas un cīņa par dabas resursiem. Politika un pasākumi Eiropā būtu iedarbīgāki, ja tos īstenotu, izmantojot “uz ekosistēmām balstītas pārvaldības” pieeju, un atbalstītu ar pasaules okeānu pārvaldības sistēmu.

Lasīt vēl

Ķīmiskās vielas Eiropā – izpratne par ietekmi uz cilvēku veselību un vidi

Zināms, ka saskare ar kaitīgām ķīmiskām vielām ietekmē cilvēku veselību un vidi. Kā lai saprotam, kas tiek uzskatīts par drošu situācijā, kad pasaulē palielinās ķīmisko vielu ražošana un tirgū parādās arvien jaunas ķīmiskās vielas? Sarunā ar EVA ķīmisko vielu eksperti Xenia Trier mēs apspriedām dažādus jautājumus par ķīmisko vielu drošu lietošanu Eiropā, kā arī par to, ko ES dara, lai mazinātu to potenciālās blakusparādības.

Lasīt vēl

Aprites ekonomika Eiropā – mums visiem jāpiedalās

Aprites ekonomika vairumam cilvēku joprojām asociējas ar kaut ko abstraktu vai attālinātu. Lai gan pievēršanās zaļam dzīvesveidam kļūst arvien populārāka visā pasaulē, daudz cilvēku vēl nav informēti par veicamajām izmaiņām mūsu dzīvesveidā, lai garantētu ilgtspējīgu nākotni un nodrošinātu sabiedrības ilgtermiņa labklājību.

Lasīt vēl

Gaisa kvalitāte joprojām ir aktuāls temats daudziem Eiropas iedzīvotājiem

Pagājušajā mēnesī Eiropas Vides aģentūra (EVA) publicēja savu jaunāko ziņojumu „Gaisa kvalitāte Eiropā”, kurā atzīmēts, ka, lai gan gaisa kvalitāte pakāpeniski uzlabojas, gaisa piesārņojums joprojām ir nopietnākais vides veselības apdraudējums Eiropā. Mēs tikāmies ar EVA gaisa kvalitātes ekspertu Alberto González Ortiz, lai pārrunātu ziņojumā minētos secinājumus un to, kā tādas tehnoloģijas kā satelītattēli palīdz uzlabot gaisa kvalitātes izpēti.

Lasīt vēl

Klimata jomas finansējums — resursi Eiropai, lai sasniegtu zemu oglekļa emisiju līmeni un noturību pret klimata pārmaiņām

Mūsu klimats mainās. Mums ir jāsamazina siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, lai ierobežotu klimata pārmaiņas, un tajā pašā laikā jāīsteno pasākumi, kas ļautu sagatavoties esošajai un nākotnē gaidāmajai klimata pārmaiņu ietekmei. Abi šie rīcības virzieni pieprasa līdz šim vēl nepieredzētu investīciju novirzīšanu. To apstiprināja klimata pārmaiņu konferences Parīzē un nesen arī Marrākešā. Finanšu sektoram ir un būs būtiska loma atbalsta sniegšanā Eiropai, pārejot uz zemu oglekļa emisiju līmeni un kļūstot par sabiedrību, kas ir noturīga pret klimata pārmaiņām.

Lasīt vēl

Elektromobiļi: virzība uz ilgtspējīgu mobilitātes sistēmu

Mūsdienu sabiedrība ir atkarīga no preču un cilvēku pārvietošanās, bet mūsu pašreizējām transporta sistēmām ir negatīva ietekme uz cilvēku veselību un vidi. Mēs runājām ar Magdalena Jóźwicka, topošā ziņojuma par elektromobiļiem projekta vadītāju, par vides priekšrocībām un izaicinājumiem, izmantojot elektrību kā alternatīvu tradicionālajām transporta līdzekļu degvielām.

Lasīt vēl

Pēc Parīzes: ekonomikas ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni īstenošana

Pagājušā gada decembrī Parīzē pasaule noteica sev ambiciozu mērķi: ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 grādiem, vienlaikus plānojot ierobežot pieaugumu līdz 1,5 grādiem, salīdzinot ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni. G20 samitā, kas notika šī gada septembrī, Ķīna un Savienotās Valstis paziņoja par savu oficiālo apņemšanos pievienoties Parīzes klimata paktam. Šis ir būtisks solis uz priekšu saistībā ar starptautiskajiem centieniem samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un ierobežot globālo sasilšanu. Tomēr līdzšinējās apņemšanās, ko izteikušas klimata paktu parakstījušās valstis, nav pietiekamas, lai sasniegtu šo ambiciozo mērķi.

Lasīt vēl

Nākotnes zināšanas vides jomā

Pēdējo četru desmitgažu laikā ievērojami mainījusies Eiropas vides datu kopaina. Vides degradācijas kompleksais raksturs norāda uz nepieciešamību veikt sistemātiskāku analīzi, kā arī ievākt datus, kas to pamato. Pēdējo gadu laikā Eiropas Vides aģentūras (EVA) darbā aizvien vairāk tiek veiktas sistēmiskās analīzes. EVA turpina apzināt potenciālās problēmas un palīdz paplašināt zināšanas par Eiropas vidi.

Lasīt vēl

Atjaunojamā enerģija — galvenais faktors ceļā uz zemu oglekļa emisiju nākotni Eiropā

Attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem, kuru nozīme aizvien pieaug, nākotne izskatās cerīga, jo Eiropa cenšas samazināt savu atkarību no fosiliem kurināmajiem. Mums bija saruna ar Eiropas Vides aģentūras ekspertu enerģētikas jomā Mihai Tomescu par iespējām un problēmām tīrās enerģijas jomā.

Lasīt vēl

Pāreja no atkritumu apsaimniekošanas uz zaļo ekonomiku

Mūsu pašreizējā resursu izmantošana nav ilgtspējīga un pārmērīgi noslogo mūsu planētu. Mums ir jāveicina pāreja uz zaļo aprites ekonomiku, pievēršoties nevis atkritumu apsaimniekošanas politikām, bet gan ekodizainam, inovācijām un ieguldījumiem. Pētniecība var sekmēt inovācijas procesus ne tikai ražošanā, bet arī uzņēmējdarbības modeļos un finansēšanas mehānismos.

Lasīt vēl

Ilgtspējīga apsaimniekošana ir Eiropas mežu veselības vissvarīgākais priekšnoteikums

Meži Eiropā nodrošina būtiskus vides pakalpojumus: tīru gaisu, tīru ūdeni, dabiskus oglekļa krājumus, koksni, pārtiku un citus produktus. Tie nodrošina mājvietu daudzām sugām un dzīvotnēm. Mēs apspriedām mežu problēmas Eiropā ar Annemarie Bastrup-Birk, Eiropas Vides aģentūras mežu un vides speciālisti.

Lasīt vēl

Cilvēku darbība apdraud zemi un augsni

Zemei un augsnei ir būtiska nozīme dabas sistēmu pastāvēšanā un cilvēku sabiedrības dzīvē, taču cilvēku darbība apdraud kopējo zemes resursu, tostarp augsnes, funkcionēšanu. Kāpēc tas notiek? Ko Eiropa dara, lai to novērstu? Tā kā 2015. gads ir Starptautiskais augsnes gads, uzdodam šos jautājumus Eiropas Vides aģentūras projektu vadītājai augsnes novērtēšanas un ziņošanas jautājumos Geertrui Louwagie.

Lasīt vēl

Zaļā infrastruktūra – labāka dzīve ar dabīgiem risinājumiem

Zaļā infrastruktūra piedāvā pievilcīgus risinājumus vides, sociālajām un ekonomikas problēmām un tā ir pilnībā jāintegrē dažādās politikas jomās. Gatavojoties publicēt ziņojumu par zaļās infrastruktūras lomu ar laikapstākļiem un klimata pārmaiņām saistītu dabas apdraudējumu ietekmes mazināšanā, EVA sarunājās ar tās vadošo autoru, teritoriālās vides, politikas un ekonomiskās analīzes projektu vadītāju Gorm Dige.

Lasīt vēl

Ceļā uz globālu ilgtspēju

Šā gada augustā vairāk nekā 190 valstis panāca konsensu par Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam. Šā mēneša beigās valstu vadītāji Ņujorkā pieņems šo programmu un tajā paredzētos ilgtspējīgas attīstības mērķus un uzdevumus. Atšķirībā no saviem priekšgājējiem jaunie ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) attiecas gan uz jaunattīstības, gan attīstītajām valstīm un aptver plašāku ilgtspējīgas attīstības jautājumu spektru. Daudzos no 17 IAM ir iekļauti ar vidi, resursu izmantošanu un klimata pārmaiņām saistīti elementi.

Lasīt vēl

Raksti
Menu
Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100