Kā vides apdraudējumi ietekmē neaizsargātās iedzīvotāju grupas Eiropā?

Mainīt valodu
Article Publicēts 19.03.2019 Pēdējās izmaiņas 14.05.2019
5 min read
Lai no vides apdraudējumiem, piemēram, gaisa piesārņojuma un trokšņa piesārņojuma un ārkārtējām temperatūrām labāk pasargātu Eiropas vismazāk aizsargātos, tostarp trūcīgos iedzīvotājus, gados vecākos cilvēkus un bērnus, ir vajadzīga mērķtiecīga rīcība. Aleksandra Kažmierčaka [Aleksandra Kazmierczak], Eiropas Vides aģentūras (EVA) eksperte jautājumos par pielāgošanos klimata pārmaiņām, skaidro galvenās atziņas jaunajā EVA ziņojumā, kurā novērtēta saikne starp sociālo un demogrāfisko nevienlīdzību un gaisa piesārņojuma, trokšņa un ārkārtēju temperatūru radīto ietekmi.

Kādas ir būtiskākās ziņojuma atziņas?

EVA ziņojumā “Nevienāda iedarbība un nevienāda ietekme: sociālā neaizsargātība pret gaisa piesārņojumu, troksni un ārkārtējām temperatūrām Eiropā” ir četri svarīgi vēstījumi. Pirmais ir tāds, ka cilvēkus, kas sociāli ekonomiskās situācijas vai sava vecuma dēļ jau tā ir nelabvēlīgā situācijā, nesamērīgi ietekmē arī vides apdraudējumi, kuri ir aplūkoti ziņojumā. Otrkārt, Eiropā ir lielas reģionālas atšķirības visnelabvēlīgāko reģionu un piesārņojuma koncentrācijas ziņā. Daži reģioni ir salīdzinoši turīgāki un mazāk piesārņoti, savukārt citi ir nabadzīgāki vai nelabvēlīgāki, piesārņotāki un vairāk pakļauti ārkārtēju temperatūru ietekmei. Vēl viens svarīgs ziņojuma punkts ir tas, ka mums kā Eiropas Savienībai ir labs Eiropas politikas pamats attiecībā uz neaizsargātības novēršanu, bet ir jādara vairāk šīs politikas īstenošanas ziņā. Patiesībā tas ir jādara diezgan steidzami, jo šī nevienādā situācija — vismaz daži tās aspekti —, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk. Tāpēc ziņojuma pēdējā punktā ir uzsvērts tas, ka mums ir jāveic mūsu spēkos esoši vietēja, valsts un Eiropas līmeņa pasākumi.

Kādi pasākumi tiek veikti, lai novērstu šo nevienādo situāciju un ietekmi?

Vietējā mērogā ir veikti ļoti labi novērtējumi par sociālo neaizsargātību un vides apdraudējumu ietekmi. Labs piemērs ir Berlīne, kur visa pilsēta tika sadalīta nelielās daļās un katrā no šīm daļām tika izvērtēts iedzīvotāju sociāli ekonomiskais stāvoklis un vides problēmas. Šī sociāli ekonomisko un vides problēmu kombinētā karte ļauj vietējām pašvaldībām apzināt tās teritorijas, kur šīs problēmas ir sastopamas visbiežāk un kur iedzīvotāju dzīves kvalitāte, iespējams, ir viszemākā.

Nopietna problēma, jo īpaši Austrumeiropā un dažās ES dienvidu dalībvalstīs, ir nepārtraukta ogļu izmantošana mājsaimniecību apkurei. Tas rada ievērojamu gaisa piesārņojumu. Tomēr pastāv dažādas valstu subsīdiju programmas, kas paredzētas visnabadzīgākajām mājsaimniecībām, atbalstot pāreju no mājsaimniecību apkurināšanas ar oglēm uz gāzi un citiem mazāk piesārņojošiem apkures avotiem.

Kādu informāciju un datus jūs izmantojāt novērtējumā?

Attiecībā uz sociāli ekonomiskajiem datiem mēs lielā mērā paļāvāmies uz Eurostat datiem, jo tas ir Eiropas avots, kas nodrošina saskaņotu datubāzi visā Eiropā. Protams, ir dažas nepilnības mikrodatu ziņā. Informācija tiek sniegta tikai par lielām teritoriālajām vienībām, tā sauktajiem NUTS II un III reģioniem, proti, tādiem, kuros ir no 150 000 līdz 800 000 iedzīvotāju. Runājot par vides datiem, attiecībā uz gaisa piesārņojumu un troksni mēs izmantojam datus, kurus valstis iesniedz EVA un kurus mēs šeit izvērtējām. Attiecībā uz datiem par klimatu mēs izmantojām arī katru dienu Eiropas mērogā apkopotos novērošanas datus, tā saukto E-OBS. Tos analizējām uz vietas, lai atspoguļotu klimatiskos mainīgos lielumus tajā pašā teritoriālajā līmenī kā sociāli ekonomiskos datus.

Kāpēc ziņojumā galvenā uzmanība ir pievērsta tikai gaisa piesārņojumam, ārkārtējai temperatūrai un troksnim?

Mēs varam skaidri redzēt pēdējās desmitgadēs novēroto ārkārtējo temperatūru ietekmi uz cilvēku dzīvi gan aukstuma, gan ārkārtēja karstuma ziņā. Neraugoties uz gaisa kvalitātes būtisku uzlabošanos Eiropā, gaisa piesārņojums joprojām ir būtisks apdraudējums Eiropas iedzīvotāju veselībai. Mēs regulāri pamanām preses izdevumu virsrakstus par to, ka dažādās vietās visā kontinentā gaisa piesārņojuma līmenis pārsniedz pieļaujamo. Arī attiecībā uz troksni Pasaules Veselības organizācija (PVO) lēš, ka aptuveni katrs piektais Eiropas iedzīvotājs ir pakļauts tāda līmeņa ceļu trokšņu iedarbībai, kas varētu ietekmēt viņu labsajūtu. Tāpēc mēs koncentrējāmies uz tiem apdraudējumiem, kas visvairāk ietekmē cilvēku veselību. To, kam mēs pievērsām lielāko uzmanību, daļēji noteica arī datu pieejamība un ļoti laba zināšanu bāze par šiem apdraudējumiem.

Ko šis ziņojums nozīmē EVA? Kā tas tiks izmantots?

Šī ir pirmā reize, kad EVA analizē vides datus, salīdzinot tos ar sociāli ekonomiskajiem datiem. Tas var būt sākumpunkts turpmākiem novērtējumiem un, cerams, tiks iekļauts mūsu gaidāmajā ziņojumā “Eiropas vides stāvoklis 2020. gadā”. Pašreiz mēs gatavojam arī citus ziņojumus, kuros aplūkota saikne starp vidi un veselību.

Ko vēl ES dara šajā jomā?

Eiropas Komisija un citas ieinteresētās puses ļoti atzinīgi novērtēja mūsu ziņojumā aplūkotos jautājumus. Patiešām, dažādi ES spēki jau ir atzinuši saikni starp sociāli ekonomiskajām un vides problēmām un strādā pie tā, lai nodrošinātu to kopīgu efektīvāku risināšanu, uzlabojot Eiropas iedzīvotāju labsajūtu. Kā esam novērojuši nesen notikušajos protestos Francijā un studentu streikos pret klimata pārmaiņām visā Eiropā, starp vidi un sociālajiem jautājumiem pastāv būtiska saikne. ES risina sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības problēmu, izmantojot dažādas programmas, piemēram, reģionālo un kohēzijas politiku. Šie ES centieni papildina citus valstu un vietējā līmenī veiktos pasākumus.

Aleksandra Kažmierčaka

Intervija publicēta EVA biļetena Nr. 01/2019 2019. gada marta izdevumā.

 

Temporal coverage

Dokumentu darbības
Raksti
Menu
Abonementi
Reģistrēties, lai saņemtu mūsu pārskatus (drukātā un/vai elektroniskā formātā) un ceturkšņa e-ziņojumus
Seko mums