Dari kaut ko mūsu planētas labā, izdrukā šo lapu tikai tad, ja nepieciešams. Pat nelielai darbībai ir spēks, ja to dara miljoniem cilvēku!
Vēl nepieredzēti karstuma viļņi, kādi novēroti šogad, ir lielākais tiešais ar klimatu saistītais veselības apdraudējums Eiropas iedzīvotājiem. Karstuma viļņi jau ir bijuši cēlonis neskaitāmiem nāves un slimību gadījumiem. Paredzams, ka šis slogs pieaugs, ja netiks veikti plašāki pasākumi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un tās mazinātu. Saskaņā ar šodien publicēto Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumu rīcības plāni karstuma ietekmes uz veselību mazināšanai, pilsētu zaļināšana, labāka ēku projektēšana un darba laiku pielāgošana var palīdzēt aizsargāt visneaizsargātākās sabiedrības grupas.
Šodien Eiropas Komisija publicē pirmo nulles piesārņojuma monitoringa un perspektīvas ziņojumu, kurā noteikti pasākumi ceļā uz tīrāku gaisu, ūdeni un augsni. Komisijas ziņojums kopā ar Eiropas Vides aģentūras monitoringa novērtējumu liecina, ka ES politika ir palīdzējusi samazināt gaisa piesārņojumu, kā arī pesticīdu radīto piesārņojumu. Tomēr citās jomās, piemēram, veselībai kaitīgs troksnis, barības vielu piesārņojums vai sadzīves atkritumu rašanās, problēmas pastāv joprojām. Rezultāti liecina, ka, lai ES varētu sasniegt 2030. gada nulles piesārņojuma mērķrādītājus, kopumā ir vajadzīga daudz stingrāka rīcība, pieņemot jaunus tiesību aktus piesārņojuma novēršanai un labāk īstenojot spēkā esošos tiesību aktus.
Gaisa kvalitāte Eiropā uzlabojas. Tomēr piesārņotais gaiss joprojām pasliktina veselību un izraisa novēršamus nāves gadījumus, jo īpaši pilsētās. Labā ziņa ir tā, ka mums var palīdzēt tīrāki risinājumi transportam, apkurei, rūpniecībai un lauksaimniecībai.
Karstuma viļņi, sausums, meža ugunsgrēki un plūdi mainīgā klimatā arvien vairāk ietekmē mūsu veselību un labklājību. ES veicina klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumus valstu, pilsētu un pašvaldību līmenī. Vai šie pasākumi palīdzēs mums nākotnē izturēt ekstremālus laikapstākļus?
Vēl nepieredzēti karstuma viļņi, kādi novēroti šogad, ir lielākais tiešais ar klimatu saistītais veselības apdraudējums Eiropas iedzīvotājiem. Karstuma viļņi jau ir bijuši cēlonis neskaitāmiem nāves un slimību gadījumiem. Paredzams, ka šis slogs pieaugs, ja netiks veikti plašāki pasākumi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un tās mazinātu. Saskaņā ar šodien publicēto Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumu rīcības plāni karstuma ietekmes uz veselību mazināšanai, pilsētu zaļināšana, labāka ēku projektēšana un darba laiku pielāgošana var palīdzēt aizsargāt visneaizsargātākās sabiedrības grupas.
Šodien Eiropas Komisija publicē pirmo nulles piesārņojuma monitoringa un perspektīvas ziņojumu, kurā noteikti pasākumi ceļā uz tīrāku gaisu, ūdeni un augsni. Komisijas ziņojums kopā ar Eiropas Vides aģentūras monitoringa novērtējumu liecina, ka ES politika ir palīdzējusi samazināt gaisa piesārņojumu, kā arī pesticīdu radīto piesārņojumu. Tomēr citās jomās, piemēram, veselībai kaitīgs troksnis, barības vielu piesārņojums vai sadzīves atkritumu rašanās, problēmas pastāv joprojām. Rezultāti liecina, ka, lai ES varētu sasniegt 2030. gada nulles piesārņojuma mērķrādītājus, kopumā ir vajadzīga daudz stingrāka rīcība, pieņemot jaunus tiesību aktus piesārņojuma novēršanai un labāk īstenojot spēkā esošos tiesību aktus.
Engineered by: EVA tīmekļa komanda
Software updated on 26 September 2023 08:13 from version 23.8.18
Software version: EEA Plone KGS 23.9.14
Dokumentu darbības
Koplietojiet ar citiem