Vide un veselība
- Bulgarian (bg)
- Czech (cs)
- Danish (da)
- German (de)
- Greek (el)
- English (en)
- Spanish (es)
- Estonian (et)
- Finnish (fi)
- French (fr)
- Hungarian (hu)
- Icelandic (is)
- Italian (it)
- Lithuanian (lt)
- Latvian (lv)
- Maltese (mt)
- Dutch (nl)
- Norwegian (no)
- Polish (pl)
- Portuguese (pt)
- Romanian (ro)
- Slovak (sk)
- Slovenian (sl)
- Swedish (sv)
- Turkish (tr)
Tīra vide ir būtiska cilvēka veselībai un labklājībai. Tomēr mijiedarbība starp vidi un cilvēku veselību ir ļoti sarežģīta un grūti novērtējama. Tas piešķir piesardzības principa ievērošanai īpašu nozīmi. Vislabāk zināmās ietekmes uz veselību ir saistītas ar gaisa piesārņojumu, sliktu ūdens kvalitāti un nepietiekamu attīrīšanu. Daudz mazāk ir zināms par bīstamu ķimikāliju ietekmi uz veselību. Troksnis kļūst par vides un veselības problēmu. Klimata pārmaiņas, stratosfēras ozona noārdīšana, bioloģiskās daudzveidības izzušana un zemes degradācija arī var ietekmēt cilvēku veselību. Vēl
Pārlūkot katalogu
Filtered by
Eiropas Vides aģentūras (EVA) jaunākie dati un publicētā informācija liecina, ka, neraugoties uz lēnajiem uzlabojumiem, gaisa piesārņojums joprojām pārsniedz Eiropas Savienības un Pasaules Veselības organizācijas noteiktās robežvērtības un nostādnes. Gaisa piesārņojums joprojām apdraud cilvēku veselību un vidi.
Daudziem dzīvsudrabs joprojām izraisa asociācijas ar termometriem, un vairākums zina arī, ka tas ir toksisks. Toksiskuma dēļ Eiropā izgatavotajos ražojumos dzīvsudrabu vairs tikpat kā neizmanto, taču tas joprojām ir sastopams gaisā, ūdenī, augsnē un ekosistēmās. Vai dzīvsudrabs joprojām uzskatāms par problēmu, un kā tā tiek risināta? Mēs jautājām Ian Marnane, EVA ekspertam resursu ilgtspējīgas izmantošanas un rūpniecības jautājumos.
Vides politikas izstrāde nav viegls uzdevums. No vienas puses, eiropieši vēlas baudīt labi funkcionējošas ekonomikas sniegtos guvumus. No otras puses, ar mūsu izvēlēto dzīvesveidu ir saistītas būtiskas vides un veselības izmaksas. Vislabāko politikas iespēju identificēšanā būtiska ir sistēmiska izpratne par dabas, ekonomikas un cilvēka veselības saistību. Eiropas Vides aģentūra tiecas atbalstīt politikas izstrādi, sniedzot tieši šādas zināšanas.
Šodien publicētais ikgadējais ziņojums par peldūdeņu kvalitāti norāda, ka, neraugoties uz nelielu rezultātu lejupslīdi, 85 procenti visā Eiropā monitorēto peldvietu 2017. gadā atbilda visstingrākajiem “izcilas” kvalitātes standartiem — tas nozīmē, ka peldvietas lielākoties bija brīvas no piesārņotājiem. Šis novērtējums sniedz labas norādes par to, kur šovasar būs meklējamas labākās peldvietas ar augstāko ūdens kvalitāti.
Aizvien pieaugošas bažas vides jomā rada trokšņa piesārņojums, kas izriet no vairākiem avotiem. Kaitīgā ietekme, ko izraisa trokšņa piesārņojums, skar iedzīvotāju labklājību, savvaļas dzīvnieku veselību un vairošanos, kā arī bērnu spējas mācīties skolā.
Daudzi Eiropas iedzīvotāji ir pakļauti kaitīgam gaisa piesārņojuma līmenim. Līdz 30 % Eiropas iedzīvotāju, kuri dzīvo pilsētās, ir pakļauti gaisa piesārņojošo vielu līmenim, kas pārsniedz ES noteiktos gaisa kvalitātes standartus. Apmēram 98 % Eiropas iedzīvotāju, kuri dzīvo pilsētās, ir pakļauti tādu gaisa piesārņojošo vielu līmenim, ko saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) stingrajām vadlīnijām uzskata par kaitīgu veselībai.
Izdevumā Signals 2015 galvenā uzmanība ir pievērsta klimata pārmaiņām. Mūsu klimats mainās. Visā pasaulē vidējā gaisa temperatūra pieaug, jūras līmenis ceļas, nokrišņu daudzums mainās un ekstremāli laikapstākļi kļūst arvien biežāki un bargāki. Nelielu rakstu un interviju veidā izdevumā Signals 2015 ir sniegts pārskats par to, kas izraisa klimata pārmaiņas un kāda var būt klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēku veselību, vidi un ekonomiku.
Latvian (LV)
