Vide un veselība
Saskaņā ar šodien publiskoto Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumu par vides trokšņa piesārņojumu vismaz 20 % Eiropas iedzīvotāju ir pakļauti tādam trokšņa līmenim, kas tiek uzskatīts par kaitīgu viņu veselībai. Tiek prognozēts, ka šis skaitlis pieaugs tuvāko gadu laikā.
Eiropa nesasniegs savus 2030. gadam noteiktos mērķus, ja tā nākamo 10 gadu laikā steidzami nerīkosies, lai novērstu satraucoši straujo bioloģiskās daudzveidības izzušanu, klimata pārmaiņu pieaugošo ietekmi un dabas resursu pārtēriņu. Eiropas Vides aģentūras (EVA) jaunākajā ziņojumā “Vides stāvoklis”, kas publicēts šodien, ir norādīts, ka Eiropa saskaras ar vides problēmām, kas sasniegušas nebijušus mērogus un ir steidzami jārisina. Tomēr ziņojumā ir arī norādīts, ka ir pamats cerībām, jo tomēr ir palielinājusies sabiedrības izpratne par vajadzību pārorientēties uz ilgtspējīgu nākotni, tiek vairāk izmantotas tehnoloģiskas inovācijas, pieaug kopienu iniciatīvas un notiek intensīvāka ES rīcība, piemēram, Eiropas zaļais kurss.
Ir vajadzīga mērķtiecīga rīcība, lai labāk aizsargātu trūcīgas personas, vecus cilvēkus un bērnus no tādiem vides apdraudējumiem kā gaisa un trokšņa piesārņojums un galējas temperatūras, jo īpaši Eiropas austrumu un dienvidu reģionos. Šodien publicētajā Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumā ir ietverts brīdinājums, ka šādi apdraudējumi joprojām nesamērīgi kaitē Eiropas visneaizsargātāko iedzīvotāju veselībai, neraugoties uz to, ka vides kvalitāte Eiropā kopumā ir uzlabojusies.
Pārlūkot katalogu
Filtered by
Trokšņa piesārņojums ir pieaugoša problēma visā Eiropā, par kuras ietekmi uz veselību daudzi cilvēki var nebūt informēti. Mēs runājām ar Eiropas Vides aģentūras vides trokšņa eksperti Eulalia Peris, lai apspriestu šomēnes publicētā EVA ziņojuma “Vides troksnis Eiropā – 2020” galvenos konstatējumus.
Paredzams, ka kaitīgam trokšņa piesārņojumam pakļauto Eiropas iedzīvotāju skaits pieaugs
Jaunumi 05.03.2020Saskaņā ar šodien publiskoto Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumu par vides trokšņa piesārņojumu vismaz 20 % Eiropas iedzīvotāju ir pakļauti tādam trokšņa līmenim, kas tiek uzskatīts par kaitīgu viņu veselībai. Tiek prognozēts, ka šis skaitlis pieaugs tuvāko gadu laikā.
EVA ziņojumam “Vide Eiropā: stāvoklis un perspektīvas 2020” ir būtiska loma, atbalstot Eiropas atjaunoto dzinuli ceļā uz ilgtspēju
Article 06.02.2020Šomēnes Eiropas Vides aģentūra publicēja ziņojumu “Vide Eiropā: stāvoklis un perspektīvas 2020” (SOER 2020). Ziņojumā secināts, ka Eiropa nesasniegs savus 2030. gadam noteiktos mērķus, ja tā nākamo 10 gadu laikā steidzami nerīkosies, lai novērstu straujo bioloģiskās daudzveidības zudumu, klimata pārmaiņu pieaugošo ietekmi un dabas resursu pārtēriņu. Ziņojumā arī piedāvāti galvenie risinājumi, kas palīdzētu Eiropai sasniegt šos mērķus. Mēs tikāmies ar EVA SOER koordinācijas un novērtēšanas ekspertu Tobiasu Lungu (Tobias Lung), lai runātu par SOER 2020.
Vides stāvoklis Eiropā 2020. gadā — steidzami jāmaina virziens, lai risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas, apturētu degradāciju un nodrošinātu turpmāku labklājību
Jaunumi 04.12.2019Eiropa nesasniegs savus 2030. gadam noteiktos mērķus, ja tā nākamo 10 gadu laikā steidzami nerīkosies, lai novērstu satraucoši straujo bioloģiskās daudzveidības izzušanu, klimata pārmaiņu pieaugošo ietekmi un dabas resursu pārtēriņu. Eiropas Vides aģentūras (EVA) jaunākajā ziņojumā “Vides stāvoklis”, kas publicēts šodien, ir norādīts, ka Eiropa saskaras ar vides problēmām, kas sasniegušas nebijušus mērogus un ir steidzami jārisina. Tomēr ziņojumā ir arī norādīts, ka ir pamats cerībām, jo tomēr ir palielinājusies sabiedrības izpratne par vajadzību pārorientēties uz ilgtspējīgu nākotni, tiek vairāk izmantotas tehnoloģiskas inovācijas, pieaug kopienu iniciatīvas un notiek intensīvāka ES rīcība, piemēram, Eiropas zaļais kurss.
Eiropas zemi un augsni ietekmē dažādi faktori, tostarp pilsētu izplešanās, lauksaimniecības un rūpniecības radītais piesārņojums, augsnes sablīvēšanās, ainavu sadrumstalotība, zema kultūraugu daudzveidība, augsnes erozija un ekstremāli laika apstākļi saistībā ar klimata pārmaiņām. Zaļākas pilsētas ar tīrākām energosistēmām un transporta sistēmām, zaļa infrastruktūra starp zaļajām zonām, mazāk intensīva un ilgtspējīga lauksaimniecības prakse var palīdzēt padarīt Eiropas zemes izmantošanu ilgtspējīgāku un augsni veselīgāku.