Vide un veselība
- Bulgarian (bg)
- Czech (cs)
- Danish (da)
- German (de)
- Greek (el)
- English (en)
- Spanish (es)
- Estonian (et)
- Finnish (fi)
- French (fr)
- Hungarian (hu)
- Icelandic (is)
- Italian (it)
- Lithuanian (lt)
- Latvian (lv)
- Maltese (mt)
- Dutch (nl)
- Norwegian (no)
- Polish (pl)
- Portuguese (pt)
- Romanian (ro)
- Slovak (sk)
- Slovenian (sl)
- Swedish (sv)
- Turkish (tr)
Tīra vide ir būtiska cilvēka veselībai un labklājībai. Tomēr mijiedarbība starp vidi un cilvēku veselību ir ļoti sarežģīta un grūti novērtējama. Tas piešķir piesardzības principa ievērošanai īpašu nozīmi. Vislabāk zināmās ietekmes uz veselību ir saistītas ar gaisa piesārņojumu, sliktu ūdens kvalitāti un nepietiekamu attīrīšanu. Daudz mazāk ir zināms par bīstamu ķimikāliju ietekmi uz veselību. Troksnis kļūst par vides un veselības problēmu. Klimata pārmaiņas, stratosfēras ozona noārdīšana, bioloģiskās daudzveidības izzušana un zemes degradācija arī var ietekmēt cilvēku veselību. Vēl
Pārlūkot katalogu
Filtered by
Eiropas zemi un augsni ietekmē dažādi faktori, tostarp pilsētu izplešanās, lauksaimniecības un rūpniecības radītais piesārņojums, augsnes sablīvēšanās, ainavu sadrumstalotība, zema kultūraugu daudzveidība, augsnes erozija un ekstremāli laika apstākļi saistībā ar klimata pārmaiņām. Zaļākas pilsētas ar tīrākām energosistēmām un transporta sistēmām, zaļa infrastruktūra starp zaļajām zonām, mazāk intensīva un ilgtspējīga lauksaimniecības prakse var palīdzēt padarīt Eiropas zemes izmantošanu ilgtspējīgāku un augsni veselīgāku.
Vajadzīga aktīvāka rīcība, lai aizsargātu Eiropas visneaizsargātākos iedzīvotājus no gaisa piesārņojuma, trokšņa un galēju temperatūru ietekmes
Jaunumi 16.04.2019Ir vajadzīga mērķtiecīga rīcība, lai labāk aizsargātu trūcīgas personas, vecus cilvēkus un bērnus no tādiem vides apdraudējumiem kā gaisa un trokšņa piesārņojums un galējas temperatūras, jo īpaši Eiropas austrumu un dienvidu reģionos. Šodien publicētajā Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumā ir ietverts brīdinājums, ka šādi apdraudējumi joprojām nesamērīgi kaitē Eiropas visneaizsargātāko iedzīvotāju veselībai, neraugoties uz to, ka vides kvalitāte Eiropā kopumā ir uzlabojusies.
Lai no vides apdraudējumiem, piemēram, gaisa piesārņojuma un trokšņa piesārņojuma un ārkārtējām temperatūrām labāk pasargātu Eiropas vismazāk aizsargātos, tostarp trūcīgos iedzīvotājus, gados vecākos cilvēkus un bērnus, ir vajadzīga mērķtiecīga rīcība. Aleksandra Kažmierčaka [Aleksandra Kazmierczak], Eiropas Vides aģentūras (EVA) eksperte jautājumos par pielāgošanos klimata pārmaiņām, skaidro galvenās atziņas jaunajā EVA ziņojumā, kurā novērtēta saikne starp sociālo un demogrāfisko nevienlīdzību un gaisa piesārņojuma, trokšņa un ārkārtēju temperatūru radīto ietekmi.
Daudziem dzīvsudrabs joprojām izraisa asociācijas ar termometriem, un vairākums zina arī, ka tas ir toksisks. Toksiskuma dēļ Eiropā izgatavotajos ražojumos dzīvsudrabu vairs tikpat kā neizmanto, taču tas joprojām ir sastopams gaisā, ūdenī, augsnē un ekosistēmās. Vai dzīvsudrabs joprojām uzskatāms par problēmu, un kā tā tiek risināta? Mēs jautājām Ian Marnane, EVA ekspertam resursu ilgtspējīgas izmantošanas un rūpniecības jautājumos.
Aizvien pieaugošas bažas vides jomā rada trokšņa piesārņojums, kas izriet no vairākiem avotiem. Kaitīgā ietekme, ko izraisa trokšņa piesārņojums, skar iedzīvotāju labklājību, savvaļas dzīvnieku veselību un vairošanos, kā arī bērnu spējas mācīties skolā.
Izdevumā Signals 2015 galvenā uzmanība ir pievērsta klimata pārmaiņām. Mūsu klimats mainās. Visā pasaulē vidējā gaisa temperatūra pieaug, jūras līmenis ceļas, nokrišņu daudzums mainās un ekstremāli laikapstākļi kļūst arvien biežāki un bargāki. Nelielu rakstu un interviju veidā izdevumā Signals 2015 ir sniegts pārskats par to, kas izraisa klimata pārmaiņas un kāda var būt klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēku veselību, vidi un ekonomiku.
Latvian (LV)