Vide un veselība
Eiropa nesasniegs savus 2030. gadam noteiktos mērķus, ja tā nākamo 10 gadu laikā steidzami nerīkosies, lai novērstu satraucoši straujo bioloģiskās daudzveidības izzušanu, klimata pārmaiņu pieaugošo ietekmi un dabas resursu pārtēriņu. Eiropas Vides aģentūras (EVA) jaunākajā ziņojumā “Vides stāvoklis”, kas publicēts šodien, ir norādīts, ka Eiropa saskaras ar vides problēmām, kas sasniegušas nebijušus mērogus un ir steidzami jārisina. Tomēr ziņojumā ir arī norādīts, ka ir pamats cerībām, jo tomēr ir palielinājusies sabiedrības izpratne par vajadzību pārorientēties uz ilgtspējīgu nākotni, tiek vairāk izmantotas tehnoloģiskas inovācijas, pieaug kopienu iniciatīvas un notiek intensīvāka ES rīcība, piemēram, Eiropas zaļais kurss.
Ir vajadzīga mērķtiecīga rīcība, lai labāk aizsargātu trūcīgas personas, vecus cilvēkus un bērnus no tādiem vides apdraudējumiem kā gaisa un trokšņa piesārņojums un galējas temperatūras, jo īpaši Eiropas austrumu un dienvidu reģionos. Šodien publicētajā Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumā ir ietverts brīdinājums, ka šādi apdraudējumi joprojām nesamērīgi kaitē Eiropas visneaizsargātāko iedzīvotāju veselībai, neraugoties uz to, ka vides kvalitāte Eiropā kopumā ir uzlabojusies.
Pārlūkot katalogu
Filtered by
Vides stāvoklis Eiropā 2020. gadā — steidzami jāmaina virziens, lai risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas, apturētu degradāciju un nodrošinātu turpmāku labklājību
Jaunumi 04.12.2019Eiropa nesasniegs savus 2030. gadam noteiktos mērķus, ja tā nākamo 10 gadu laikā steidzami nerīkosies, lai novērstu satraucoši straujo bioloģiskās daudzveidības izzušanu, klimata pārmaiņu pieaugošo ietekmi un dabas resursu pārtēriņu. Eiropas Vides aģentūras (EVA) jaunākajā ziņojumā “Vides stāvoklis”, kas publicēts šodien, ir norādīts, ka Eiropa saskaras ar vides problēmām, kas sasniegušas nebijušus mērogus un ir steidzami jārisina. Tomēr ziņojumā ir arī norādīts, ka ir pamats cerībām, jo tomēr ir palielinājusies sabiedrības izpratne par vajadzību pārorientēties uz ilgtspējīgu nākotni, tiek vairāk izmantotas tehnoloģiskas inovācijas, pieaug kopienu iniciatīvas un notiek intensīvāka ES rīcība, piemēram, Eiropas zaļais kurss.
Eiropas zemi un augsni ietekmē dažādi faktori, tostarp pilsētu izplešanās, lauksaimniecības un rūpniecības radītais piesārņojums, augsnes sablīvēšanās, ainavu sadrumstalotība, zema kultūraugu daudzveidība, augsnes erozija un ekstremāli laika apstākļi saistībā ar klimata pārmaiņām. Zaļākas pilsētas ar tīrākām energosistēmām un transporta sistēmām, zaļa infrastruktūra starp zaļajām zonām, mazāk intensīva un ilgtspējīga lauksaimniecības prakse var palīdzēt padarīt Eiropas zemes izmantošanu ilgtspējīgāku un augsni veselīgāku.
Vajadzīga aktīvāka rīcība, lai aizsargātu Eiropas visneaizsargātākos iedzīvotājus no gaisa piesārņojuma, trokšņa un galēju temperatūru ietekmes
Jaunumi 16.04.2019Ir vajadzīga mērķtiecīga rīcība, lai labāk aizsargātu trūcīgas personas, vecus cilvēkus un bērnus no tādiem vides apdraudējumiem kā gaisa un trokšņa piesārņojums un galējas temperatūras, jo īpaši Eiropas austrumu un dienvidu reģionos. Šodien publicētajā Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumā ir ietverts brīdinājums, ka šādi apdraudējumi joprojām nesamērīgi kaitē Eiropas visneaizsargātāko iedzīvotāju veselībai, neraugoties uz to, ka vides kvalitāte Eiropā kopumā ir uzlabojusies.
Lai no vides apdraudējumiem, piemēram, gaisa piesārņojuma un trokšņa piesārņojuma un ārkārtējām temperatūrām labāk pasargātu Eiropas vismazāk aizsargātos, tostarp trūcīgos iedzīvotājus, gados vecākos cilvēkus un bērnus, ir vajadzīga mērķtiecīga rīcība. Aleksandra Kažmierčaka [Aleksandra Kazmierczak], Eiropas Vides aģentūras (EVA) eksperte jautājumos par pielāgošanos klimata pārmaiņām, skaidro galvenās atziņas jaunajā EVA ziņojumā, kurā novērtēta saikne starp sociālo un demogrāfisko nevienlīdzību un gaisa piesārņojuma, trokšņa un ārkārtēju temperatūru radīto ietekmi.
Daudziem dzīvsudrabs joprojām izraisa asociācijas ar termometriem, un vairākums zina arī, ka tas ir toksisks. Toksiskuma dēļ Eiropā izgatavotajos ražojumos dzīvsudrabu vairs tikpat kā neizmanto, taču tas joprojām ir sastopams gaisā, ūdenī, augsnē un ekosistēmās. Vai dzīvsudrabs joprojām uzskatāms par problēmu, un kā tā tiek risināta? Mēs jautājām Ian Marnane, EVA ekspertam resursu ilgtspējīgas izmantošanas un rūpniecības jautājumos.