Klimata jomas finansējums — resursi Eiropai, lai sasniegtu zemu oglekļa emisiju līmeni un noturību pret klimata pārmaiņām

Mainīt valodu
Article Publicēts 01.02.2017 Pēdējās izmaiņas 22.05.2017
Mūsu klimats mainās. Mums ir jāsamazina siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, lai ierobežotu klimata pārmaiņas, un tajā pašā laikā jāīsteno pasākumi, kas ļautu sagatavoties esošajai un nākotnē gaidāmajai klimata pārmaiņu ietekmei. Abi šie rīcības virzieni pieprasa līdz šim vēl nepieredzētu investīciju novirzīšanu. To apstiprināja klimata pārmaiņu konferences Parīzē un nesen arī Marrākešā. Finanšu sektoram ir un būs būtiska loma atbalsta sniegšanā Eiropai, pārejot uz zemu oglekļa emisiju līmeni un kļūstot par sabiedrību, kas ir noturīga pret klimata pārmaiņām.

 Image © Giulia Soriente, My City/EEA

Eiropai nepieciešams veikt būtiskus ieguldījumus, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un tās mazinātu.  Finanšu sektoram ir un būs būtiska loma atbalsta sniegšanā Eiropai, pārejot uz zemu oglekļa emisiju līmeni un kļūstot par sabiedrību, kas ir noturīga pret klimata pārmaiņām.  Lai finansētu šo pāreju, nepietiks vienīgi ar valsts sektora ieguldījumiem, taču tie var palīdzēt mobilizēt un izmantot privāto kapitālu, kas ir nepieciešams ieguldījumu novirzīšanai vajadzīgajā mērogā. 

Hans Bruyninckx, EVA izpilddirektors

Eiropai nepieciešams veikt būtiskus ieguldījumus, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un tās mazinātu. Faktisko nepieciešamo ieguldījumu aplēses būtiski atšķiras, un atkarībā no aprēķinu mēroga, apmēra vai metodikas tās var sasniegt pat simtiem miljardu eiro gadā. Salīdzinājumā ar finanšu sistēmas kopējo finansēšanas kapacitāti šie nepieciešamie ieguldījumi ir salīdzinoši nelieli. Tomēr, neskatoties uz finanšu sistēmas lielo kapacitāti, tā šobrīd spēj dot tikai nelielu daļu no vajadzīgajiem ieguldījumiem.

Galvenie izaicinājumi klimatam draudzīgu ieguldījumu piesaistīšanā cita starpā ietver esošo šķēršļu un ierobežojošo faktoru novēršanu finanšu sistēmā, kas paildzina un veicina neilgtspējīgas darbības, un naudas līdzekļu novirzīšanu iniciatīvām, kas palielina klimata noturību un samazina oglekļa emisiju līmeni. Lai īstenotu pasākumus saskaņoti un efektīvi, vajadzīgo ieguldījumu piesaistei ir jāpievēršas sistemātiski un visos līmeņos — Eiropas, valstu un vietējā mērogā. Lai uzņēmumi pieņemtu pārdomātus lēmumus ieguldījumu jomā, tiem ir skaidri jāapzinās visi ar klimatu saistītie riski. Papildus pārredzamības uzlabošanai saistībā ar klimata pārmaiņu riskiem arī ilgtermiņa plānošana un apņemšanās dod skaidrus signālus investoriem.

Skaidri politikas signāli sekmē ilgtermiņa ieguldījumus

2015. gada Parīzes nolīgumā ir izvirzīts globāls mērķis „panākt, lai visas finanšu plūsmas atbilstu attīstības virzienam, kas samazinātu emisijas un palielinātu noturību pret klimata pārmaiņām”. Šo mērķi apstiprināja arī 2016. gada klimata pārmaiņu konferencē Marrākešā.

Eiropas Komisijas nesenais priekšlikums tiesību aktu kopumam, kas attiecas uz nepiesārņojošu enerģiju, apliecina ES apņemšanos īstenot pāreju uz zemu emisiju līmeni un noturību pret klimata pārmaiņām. Šis tiesību aktu kopums paredz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju par vismaz 40 % un ierosina līdz 2030. gadam palielināt energoefektivitāti par vismaz 30 % un atjaunojamo enerģiju — par vismaz 27 %. Šajā tiesību aktu kopumā ir uzsvērts, cik svarīgi ir ieguldījumi pārejai uz nepiesārņojošu enerģiju, kā arī ir atzīmēti to ekonomiskie papildu ieguvumi. Eiropas Komisija paredz, ka, piesaistot līdz pat 177 miljarduseuro valsts un privāto ieguldījumu gadā, sākot no 2021. gada, ierosinātie pasākumi nākamās desmitgades laikā var par līdz pat 1 % palielināt IKP un radīt 900 000 jaunu darbavietu.

ES politikas ietvars un mērķi kopumā tiek īstenoti, izmantojot stratēģijas un konkrētus pasākumus valstīs, tostarp īstenojot nacionālās zema oglekļa emisiju līmeņa stratēģijas. EVA veiktais sākotnējais šo stratēģiju novērtējums liecina, ka tās ievērojami atšķiras mēroga, pamatīguma, kā arī mērķa ziņā. Tās ietver ļoti ierobežotu informāciju par finansējuma vajadzībām un ieguldījumu novirzīšanas plāniem. Turklāt bieži vien trūkst ilgtermiņa vīzijas valsts līmenī saistībā ar ES dekarbonizācijas mērķiem. Daudzas valstis ir arī pieņēmušas valsts pielāgošanās stratēģijas un rīcības plānus, bet dati par to finansēšanu bieži vien nav pieejami. Lai stiprinātu investoru pārliecību, zema oglekļa emisiju līmeņa stratēģijas un valstu pielāgošanās plāni ir jāpapildina ar valsts finansējuma stratēģijām klimata pārmaiņu jomā.

Lai finansētu šo pāreju, nepietiks vienīgi ar valsts sektora ieguldījumiem, taču tie var palīdzēt mobilizēt un izmantot privāto kapitālu, kas ir nepieciešams ieguldījumu novirzīšanai vajadzīgajā mērogā. Vismaz 20 % no ES budžeta 2014.–2020. gadam ir paredzēts izmantot ar klimatu saistītu pasākumu īstenošanai. ES nesenais lēmums paplašināt un palielināt Eiropas fondu līdzekļu apjomu stratēģiskām investīcijām, kā arī nesen izveidotā augsta līmeņa darba grupa ilgtspējīga finansējuma nodrošināšanai ir svarīgi soļi, lai izveidotu Eiropā ilgtspēju veicinošu finanšu sistēmu.

Finanšu sistēma inovatīvu risinājumu sniegšanai

Stratēģijām finansējumam klimata pārmaiņu jomā ir nepieciešama dažādu ieinteresēto personu (valsts un privāto) iesaistīšanās visos līmeņos, tostarp vietējā līmenī. Tāpat finanšu sistēmai ir jāattīstās, lai tā varētu apmierināt dažādas vajadzības un izmantot dažādus finansējuma avotus.

Atsevišķas Eiropas pašvaldības jau ir atradušas inovatīvus veidus, kā finansēt savu darbību, apvienojot dažādus finansējuma avotus vai atklājot jaunus avotus, piemēram, klimata obligāciju kolektīvo finansēšanu. Taču, balstoties uz mūsu topošo novērtējumu, daudzām pašvaldībām joprojām ir grūtības atrast finansējumu to pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumiem. Cita starpā būtisku šķērsli rada kapacitātes un kompetences trūkums finansējuma avotu meklēšanā, kā arī tas, ka pašvaldības piesakās tikai vispiemērotākajiem finansējuma veidiem. Bez tam daudzos gadījumos lēmumu pieņēmēji finanšu jomā vēl neuzskata pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumus par „izdevīgiem ieguldījumiem”.

Izpratnes par klimata pārmaiņu riskiem veicināšana un papildu ieguvumi, ko dod pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi (piem., dzīves kvalitātes uzlabošanās un dzīvesvieta, kas kļuvusi pievilcīgāka šādu pasākumu rezultātā), var mainīt viedokli par to, kas ir labs ieguldījums.

EVA un finansējums klimata pārmaiņu jomā

Ņemot vērā to, cik svarīgs ir finansējums klimata pārmaiņu jomā, lai īstenotu vajadzīgo pāreju Eiropā, EVA turpina izvērtēt saistību starp esošām un nākotnē plānotām darbībām, lai mazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos tām, kā arī finanšu un fiskālās sistēmas. Ir nepieciešama lielāka izpratne par šo saistību, lai novērstu šķēršļus, kas liedz saņemt finansējumu klimata pārmaiņu jomā, un novirzītu naudas līdzekļus atbalsta pasākumiem, kas palielina klimata noturību un samazina oglekļa emisiju līmeni. Mēs dalīsimies ar gūtajām atziņām visa 2017. gada garumā.

 

Hans Bruyninckx
EVA izpilddirektors

Ievadraksts publicēts 2016. gada decembra EVA biļetenā Nr. 04/2016.

 

 

Saistītais saturs

Saistītās publikācijas

Temporal coverage

Abonementi
Reģistrēties, lai saņemtu mūsu pārskatus (drukātā un/vai elektroniskā formātā) un ceturkšņa e-ziņojumus
Seko mums
 
 
 
 
 
Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100