Pielāgošanās klimata pārmaiņām ir ļoti svarīga Eiropas lauksaimniecības nākotnei

Mainīt valodu
Article Publicēts 26.09.2019 Pēdējās izmaiņas 11.11.2019
5 min read
Līdz ar vasaras karstuma viļņiem un ekstremāliem laikapstākļiem Eiropā ir reġistrēti jauni klimata rekordi, kas vēlreiz nostiprina to, cik svarīgi ir pielāgoties klimata pārmaiņām. Mēs tikāmies ar Eiropas Vides aģentūras (EVA) ekspertu par klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgošanos Blaz Kurnik, lai apspriestu EVA jauno ziņojumu (kas tika izdots šā mēneša sākumā) par to, kā klimata pārmaiņas ietekmē lauksaimniecību Eiropā.

 Image © Kayhan Guc, Sustainably Yours/EEA

EVA nesenajā ziņojumā aprakstīta diezgan satraucoša perspektīva Eiropas lauksaimniekiem. Vai varat paskaidrot sīkāk?

Ziņojumā “Klimata pārmaiņu ietekme un pielāgošanās lauksaimniecības nozarē Eiropā” aplūkoti jautājumi par to, kā klimata pārmaiņas ir ietekmējušas lauksaimniecības nozari, un sniegts ieskats turpmākajiem gadiem. Ir skaidrs, ka prognozētās klimata pārmaiņas negatīvi ietekmēs lauksaimniecību daudzās Eiropas daļās, jo īpaši dienvidos. Ziņojums attiecas uz lauksaimniecības nozares daļu, jo īpaši uz augkopības un lopkopības produktiem, kā arī uz pārtikas un lopbarības ražošanas vajadzībām. Tajā ir sniegts arī pārskats par iespējamajiem risinājumiem, ko dažādos pārvaldības līmeņos nodrošina politika, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, proti, izmantojot programmas un dažādus pielāgošanas pasākumus saimniecību līmenī.

Kā klimata pārmaiņas ietekmēs lauksaimniecību? Kuras Eiropas daļas tiks skartas visvairāk?

Klimata pārmaiņas jau ir negatīvi ietekmējušas lauksaimniecības nozari Eiropā, un tas turpināsies arī nākotnē. Temperatūras un nokrišņu, kā arī laikapstākļu un klimatisko apstākļu izmaiņas jau ietekmē kultūraugu ražību un lauksaimniecības dzīvnieku produktivitāti Eiropā. Tas var novest pie tā, ka lauksaimniecības zemes, kas atrodas Dienvideiropā, tiks pamestas.

Laikapstākļi un klimatiskie apstākļi ietekmē arī apūdeņošanai vajadzīgo ūdens daudzuma pieejamību, lauksaimniecības dzīvnieku dzirdināšanas prakses, lauksaimniecības produktu pārstrādi, kā arī transportēšanas un uzglabāšanas apstākļus. Klimata pārmaiņām nākotnē varētu būt pozitīva īstermiņa ietekme uz nozari, jo veģetācijas periodi kļūs garāki un kultūraugu audzēšanas apstākļi būs piemērotāki Ziemeļeiropas daļās, tomēr paredzams, ka ūdens trūkums, karstuma viļņi, smagie nokrišņi, kas veicina augsnes eroziju, un citi laikapstākļi un ekstremāli klimatiskie apstākļi samazinās lauksaimniecības ražas.

Turklāt klimata pārmaiņu radītā ietekme ārpus Eiropas var ietekmēt produktu cenu, daudzumu un kvalitāti un līdz ar to arī tirdzniecības modeļus, kas savukārt var ietekmēt lauksaimniecības ienākumus Eiropā.

Vai lauksaimniecības nozare ir vairāk pakļauta klimata pārmaiņām nekā citas nozares?

Klimata pārmaiņas ir skārušas un turpinās ietekmēt visas ekonomikas nozares. Lauksaimnieciskā ražošana lielā mērā ir atkarīga no laikapstākļiem un klimatiskajiem apstākļiem, tāpēc tā ir viena no neaizsargātākajām nozarēm. Temperatūras un nokrišņu, kā arī ekstremālu laikapstākļu un klimatisko apstākļu izmaiņas ietekmē kultūraugu ražību un lauksaimniecības dzīvnieku produktivitāti, attiecīgi arī lauksaimniecības ienākumus, un daudzos Eiropas reģionos rada ievērojamus ekonomiskos zaudējumus.

Kādi priekšlikumi sniegti šajā ziņojumā, jo īpaši lauksaimniekiem, kuri vēlas pārliecināties, ka viņu saimniecības joprojām ir dzīvotspējīgas un ilgtspējīgas?

Jau pastāv daudzas iespējas īstenot dažādus pasākumus saimniecību līmenī, kuru mērķis ir uzlabot augsnes un ūdens apsaimniekošanu, kas, savukārt, var nodrošināt ieguvumus pielāgošanās stratēģijai, nelabvēlīgu seku mazināšanai, videi un ekonomikai. Tomēr pielāgošanās lauksaimniecību līmenī daudzos gadījumos vēl nav notikusi vairāku iemeslu dēļ, piemēram, investīciju, pielāgošanās politikas iniciatīvu, institucionālās spējas un pielāgošanās zināšanu pieejamības trūkuma dēļ.

Ko Eiropas Savienība ir paveikusi līdz šim, lai palīdzētu nozarei un lauksaimniekiem pielāgoties?

ES lauksaimniecības nozari regulē ES politika, jo īpaši kopējā lauksaimniecības politika (KLP). ES pielāgošanās stratēģija, kas tika pieņemta 2013. gadā un novērtēta 2018. gadā, ir svarīgs ES līmeņa pielāgošanās virzītājspēks. Gan stratēģija, gan KLP ir veicinājusi pielāgošanās pasākumus lauksaimniecības nozarē. Jaunajai ierosinātajai kopējai lauksaimniecības politikai 2021.–2027. gadam ir noteikts skaidrs mērķis attiecībā uz pielāgošanos, kā rezultātā ES dalībvalstis varētu palielināt finansējumu pielāgošanās pasākumiem šajā nozarē.

Turklāt ES dalībvalstis lauksaimniecības nozari ir definējušas kā prioritāti savās valstu pielāgošanās stratēģijās vai nacionālajos pielāgošanās plānos. Tipiski pielāgošanās pasākumi valsts vai reģionālā līmenī ietver izpratnes veidošanu, praktiskus pasākumus, lai mazinātu ārkārtēju laikapstākļu ietekmi un riskus, vai riska dalīšanas stratēģijas, kā arī apūdeņošanas un pretplūdu aizsardzības infrastruktūras izveidi un ieviešanu.

Ko EVA dara saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām?

EVA atbalsta pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas izstrādi un īstenošanu Eiropā, ES politikas novērtēšanu un ilgtermiņa stratēģiju izstrādi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un mazinātu katastrofu risku, sniedzot atbilstošu informāciju. Mēs esam publicējuši vairākus ziņojumus par pielāgošanos, tostarp novērtējumu par klimata pārmaiņu ietekmi un neaizsargātību Eiropā, nozaru novērtējumus par pielāgošanos (enerģētikas, transporta un lauksaimniecības jomā).

Aģentūra arī sagatavo novērtējumus par valstu, reģionālajām un pilsētu klimata pārmaiņu stratēģijām un rīcības plāniem. Turklāt EVA kopā ar Eiropas Komisiju uztur un pārvalda Eiropas Pielāgošanās klimata pārmaiņām platformu (Climate-ADAPT).

 

Blaz Kurnik

EVA eksperts klimata pārmaiņu ietekmes un pielāgošanās jautājumos

Intervija publicēta EVA biļetena  2019. gada septembra  numurā  03/2019.

 

Temporal coverage

Dokumentu darbības
Raksti
Menu
Abonementi
Reģistrēties, lai saņemtu mūsu pārskatus (drukātā un/vai elektroniskā formātā) un ceturkšņa e-ziņojumus
Seko mums