Politikas instrumenti
- Bulgarian (bg)
- Czech (cs)
- Danish (da)
- German (de)
- Greek (el)
- English (en)
- Spanish (es)
- Estonian (et)
- Finnish (fi)
- French (fr)
- Croatian (hr)
- Hungarian (hu)
- Icelandic (is)
- Italian (it)
- Lithuanian (lt)
- Latvian (lv)
- Maltese (mt)
- Dutch (nl)
- Norwegian (no)
- Polish (pl)
- Portuguese (pt)
- Romanian (ro)
- Slovak (sk)
- Slovenian (sl)
- Swedish (sv)
- Turkish (tr)
Politikām ir galvenā loma, pieņemot lēmumus par mūsu vides stāvokļa uzlabošanu. Eiropas vides politikas ir ievērojami attīstījušās kopš br 1973. gada, kad tika pieņemta Pirmā vides rīcības programma. Kopš tā brīža vides jomā ir pieņemti vairāki simti tiesību aktu. Vides politikas novērtējums palīdz noteikt, kā un kuras politikas darbojas un kāds varētu būt to ieguldījums, lai mēs varētu baudīt "labklājīgu dzīvi ar pieejamajiem planētas resursiem". Vēl
Pārlūkot katalogu
Filtered by
Vajadzīga aktīvāka rīcība, lai aizsargātu Eiropas visneaizsargātākos iedzīvotājus no gaisa piesārņojuma, trokšņa un galēju temperatūru ietekmes
Jaunumi 16.04.2019Ir vajadzīga mērķtiecīga rīcība, lai labāk aizsargātu trūcīgas personas, vecus cilvēkus un bērnus no tādiem vides apdraudējumiem kā gaisa un trokšņa piesārņojums un galējas temperatūras, jo īpaši Eiropas austrumu un dienvidu reģionos. Šodien publicētajā Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumā ir ietverts brīdinājums, ka šādi apdraudējumi joprojām nesamērīgi kaitē Eiropas visneaizsargātāko iedzīvotāju veselībai, neraugoties uz to, ka vides kvalitāte Eiropā kopumā ir uzlabojusies.
Veselīga vide — obligāts priekšnoteikums ilgtspējīgai ekonomikai un vienlīdzīgai sabiedrībai
Article 15.03.2019Mūsu planētas vide un klimats piedzīvo vēl nebijušus izaicinājumus, kas apdraud mūsu labklājību. Vēl nav par vēlu izlēmīgi rīkoties. Šis uzdevums var šķist biedējošs, tomēr mums joprojām ir iespēja vērst par labu dažas negatīvās tendences, pielāgoties, lai mazinātu kaitējumu, atjaunot būtiskās ekosistēmas un vēl aktīvāk aizsargāt to, kas mums vēl ir. Lai sasniegtu ilgtspēju ilgtermiņā, mums jāizturas pret vidi, klimatu, ekonomiku un sabiedrību kā pret vienotu kopumu.
ES dalībvalstīm jāpieliek lielākas pūles atjaunojamo energoresursu kopīgo mērķu sasniegšanai
Jaunumi 26.02.2019Atjaunojamo enerģijas avotu daļa Eiropas Savienības (ES) enerģijas izmantojumā kopš 2005. gada ir dubultojusies, taču šī izaugsme pēdējos gados ir mazinājusies, jo īpaši tādēļ, ka enerģijas patēriņš pieaug un transporta nozarē izpaliek progress. Eiropas Vides aģentūras (EVA) jaunajā ziņojumā redzams, ka ES dalībvalstīm nepieciešams pastiprināt centienus, lai sasniegtu 2020. gada mērķi par atjaunojamo enerģiju.
Eiropas Savienībai (ES) ir viens no vērienīgākajiem vides un klimata mērķu kopumiem pasaulē, kas aptver dažādas politikas jomas, sākot no gaisa kvalitātes, atkritumu un ūdens kvalitātes, līdz pat enerģijas un transporta jomai. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem datiem, Eiropas Vides aģentūra palīdz uzraudzīt progresu un noteikt jomas, kurās ir vajadzīgi papildu pasākumi. Kopš EVA izveides pirms 25 gadiem aģentūra ir papildinājusi savus datus un zināšanas, lai atbalstītu politikas veidošanu Eiropā.
Eiropas Savienības centieniem samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas ir panākumi. Starp citu, ES cer savu vienpusēji izvirzīto mērķi par 20 % samazinājumu (salīdzinot ar 1990. gadu) sasniegt vēl pirms saskaņotā termiņa 2020. gadā. Turklāt ES līdz 2030. gadam paredz samazināt iekšzemes emisijas par vismaz 40 % un turpināt atogļot savu ekonomiku līdz 2050. gadam. Pašlaik ES emitē tikai aptuveni 10 % no visas pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām.
Latvian (LV)
Gaisa kvalitātes uzlabošana Eiropā: Signālu 2013. gada izdevuma tēma ir gaisa kvalitāte Eiropā. Šeit cenšamies skaidrot pašreizējo gaisa kvalitātes stāvokli Eiropā, faktorus, kas to nosaka, kā arī to, kā rodas gaisa piesārņotāji un kā tie ietekmē mūsu veselību un apkārtējo vidi. Šajā izdevumā arīdzan sniegts pārskats par to, kā iegūstam zināšanas par gaisa kvalitāti un kā cīnāmies pret gaisa piesārņojumu, īstenojot dažādas politikas un pasākumus.
