Politikas instrumenti
- Bulgarian (bg)
- Czech (cs)
- Danish (da)
- German (de)
- Greek (el)
- English (en)
- Spanish (es)
- Estonian (et)
- Finnish (fi)
- French (fr)
- Croatian (hr)
- Hungarian (hu)
- Icelandic (is)
- Italian (it)
- Lithuanian (lt)
- Latvian (lv)
- Maltese (mt)
- Dutch (nl)
- Norwegian (no)
- Polish (pl)
- Portuguese (pt)
- Romanian (ro)
- Slovak (sk)
- Slovenian (sl)
- Swedish (sv)
- Turkish (tr)
Politikām ir galvenā loma, pieņemot lēmumus par mūsu vides stāvokļa uzlabošanu. Eiropas vides politikas ir ievērojami attīstījušās kopš br 1973. gada, kad tika pieņemta Pirmā vides rīcības programma. Kopš tā brīža vides jomā ir pieņemti vairāki simti tiesību aktu. Vides politikas novērtējums palīdz noteikt, kā un kuras politikas darbojas un kāds varētu būt to ieguldījums, lai mēs varētu baudīt "labklājīgu dzīvi ar pieejamajiem planētas resursiem". Vēl
Pārlūkot katalogu
Filtered by
Kā izskatīsies Eiropa pēc 25 gadiem? Vai mēs sasniegsim mūsu kopīgo mērķi attiecībā uz “labklājīgu dzīvi ar pieejamajiem planētas resursiem”? Vai mums izdosies samazināt globālo sasilšanu un izveidot pret klimata pārmaiņām noturīgas pilsētas ar veselīgu dabu? Eiropieši arvien vairāk raizējas par šiem jautājumiem, ko liecina nesenās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Eiropas nākamā paaudze arī aicina steidzami rīkoties, bet kāda ietekme būs tās prasībām panākt ilgtspējīgu nākotni Eiropas vides un sociāli ekonomisko politikas virzienu veidošanā? Mūsu 25. gadadienā mēs atskatāmies uz Eiropas vides zinību un politikas attīstību pēdējos 25 gados un veidiem, kā mēs, EVA kopā ar saviem sadarbības partneriem, varam atbalstīt centienus panākt ilgtspējību turpmākajos 25 gados.
Ļoti svarīgi ir novērst atkritumu rašanos, lai apturētu plastmasas atkritumu krīzi
Article 17.06.2019Plastmasas atkritumi joprojām ir milzīga problēma, un tā kļūst arvien lielāka. Bet ko dara Eiropas Savienība, lai risinātu šo problēmu? EVA atkritumu rašanās novēršanas eksperts Ioannis Bakas sniedz īstu pārskatu par šomēnes publicēto EVA ziņojumu par plastmasas atkritumu rašanās novēršanu Eiropā.
ES dalībvalstīm jāpieliek lielākas pūles atjaunojamo energoresursu kopīgo mērķu sasniegšanai
Jaunumi 26.02.2019Atjaunojamo enerģijas avotu daļa Eiropas Savienības (ES) enerģijas izmantojumā kopš 2005. gada ir dubultojusies, taču šī izaugsme pēdējos gados ir mazinājusies, jo īpaši tādēļ, ka enerģijas patēriņš pieaug un transporta nozarē izpaliek progress. Eiropas Vides aģentūras (EVA) jaunajā ziņojumā redzams, ka ES dalībvalstīm nepieciešams pastiprināt centienus, lai sasniegtu 2020. gada mērķi par atjaunojamo enerģiju.
Eiropas Vides aģentūras (EVA) jaunākie dati un publicētā informācija liecina, ka, neraugoties uz lēnajiem uzlabojumiem, gaisa piesārņojums joprojām pārsniedz Eiropas Savienības un Pasaules Veselības organizācijas noteiktās robežvērtības un nostādnes. Gaisa piesārņojums joprojām apdraud cilvēku veselību un vidi.
Eiropas Savienības centieniem samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas ir panākumi. Starp citu, ES cer savu vienpusēji izvirzīto mērķi par 20 % samazinājumu (salīdzinot ar 1990. gadu) sasniegt vēl pirms saskaņotā termiņa 2020. gadā. Turklāt ES līdz 2030. gadam paredz samazināt iekšzemes emisijas par vismaz 40 % un turpināt atogļot savu ekonomiku līdz 2050. gadam. Pašlaik ES emitē tikai aptuveni 10 % no visas pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām.
Latvian (LV)
Gaisa kvalitātes uzlabošana Eiropā: Signālu 2013. gada izdevuma tēma ir gaisa kvalitāte Eiropā. Šeit cenšamies skaidrot pašreizējo gaisa kvalitātes stāvokli Eiropā, faktorus, kas to nosaka, kā arī to, kā rodas gaisa piesārņotāji un kā tie ietekmē mūsu veselību un apkārtējo vidi. Šajā izdevumā arīdzan sniegts pārskats par to, kā iegūstam zināšanas par gaisa kvalitāti un kā cīnāmies pret gaisa piesārņojumu, īstenojot dažādas politikas un pasākumus.