nākamais
iepriekšējais
temati

Article

Veselība un vide, tostarp gaisa un trokšņa piesārņojums — EVA darbs uzmanības centrā

Mainīt valodu
Article Publicēts 11.02.2021 Pēdējās izmaiņas 26.02.2021
7 min read
Photo: © Joshua Earle on Unsplash
Gaisa piesārņojums, trokšņa piesārņojums un klimata pārmaiņu ietekme ir galvenie riski eiropiešu veselībai un labklājībai ikdienā. Mēs sarunājāmies ar gaisa piesārņojuma, vides un veselības grupas vadītāju Katrīnu Ganclēbenu (Catherine Ganzleben), EVA gaisa kvalitātes ekspertu Alberto Gonsalesu (Alberto González) un EVA trokšņa piesārņojuma eksperti Eilaliju Perisu (Eulalia Peris), lai uzzinātu vairāk par to, ko EVA dara, lai uzlabotu zināšanas šajā svarīgajā darba jomā.

Katrīna, kāpēc EVA strādā veselības un vides jomā? Kādi ir lielākie riski mūsu labklājībai?

Cilvēku veselība un ekosistēmu veselība ir nesaraujami saistītas. Mūsu ķermenim, lai tas funkcionētu, katru dienu ir vajadzīgs tīrs gaiss, ūdens un pārtika. Mēs pilnveidojamies kā cilvēki un kā kopienas, pavadot laiku dabā, sportojot, socializējoties un atpūšoties. Tajā pašā laikā, kad mēs dzīvojam, strādājam, dodamies uz skolu vai rotaļājamies piesārņotā vidē, cieš gan mūsu ķermenis, gan prāts. Aizsargāt dabu nenozīmē aizsargāt tikai planētu. Runa ir par mūsu un mūsu bērnu veselības un labklājības nodrošināšanu. Piesārņojuma novēršana ir sabiedrības veselības pasākums.

Lielākais tiešais veselības apdraudējums ir gaisa piesārņojums un troksnis, jo īpaši pilsētās. Ilgtermiņā klimata pārmaiņas rada eksistenciālu apdraudējumu mūsu dzīvesveidam. Tas ietver tūlītēju dzīvības zaudēšanu karstuma viļņu, meža ugunsgrēku un plūdu dēļ, kā arī ilgāka termiņa draudus pārtikas ražošanai, kurus rada mainīgie laikapstākļi. Mēs redzam arī pārmaiņas infekcijas slimību izplatībā, jo inficētie kukaiņi, kas pārnēsā šīs slimības, klimata sasilšanas ietekmē pārvietojas uz ziemeļiem. Mēs arī zinām, ka noteiktas ķīmiskās vielas ir bīstamas veselībai.

Ko EVA līdz šim ir paveikusi šajā jomā?

Mēs strādājam, lai labāk izprastu, kā mūsu vide ietekmē mūsu veselību un labklājību. Mēs vācam pierādījumus par to, kā cilvēki visā Eiropā ir pakļauti dažādām vides problēmām, tostarp gaisa piesārņojumam, troksnim, klimata pārmaiņām un ķīmiskajām vielām. Mūsu nesenajā ziņojumā “Veselīga vide, veselīga dzīve. Kā vide ietekmē veselību un labklājību Eiropā — Eiropas Vides aģentūra” ir apkopoti jaunākie pierādījumi un novērtēta ietekme uz veselību. Pasaules Veselības organizācija lēš, ka Eiropā katram astotajam nāves gadījumam cēlonis ir vides piesārņojums. Šie nāves gadījumi ir novēršami, un tos varētu novērst, cenšoties uzlabot vides kvalitāti.

Mēs arī pētām, kā vides riski ir sadalīti visā sabiedrībā, un konstatējam, ka vides negatīvie faktori visvairāk skar visneaizsargātākos cilvēkus mūsu sabiedrībā. Sociāli trūcīgās kopienas ir pakļautas lielākam piesārņojuma slogam. Vides veselības apdraudējumi nabadzīgākus cilvēkus, bērnus, vecus cilvēkus un cilvēkus ar sliktu veselību ietekmē nelabvēlīgāk nekā citus. Šis nevienlīdzīgais riska sadalījums saasina Eiropā pastāvošo nevienlīdzību veselības jomā.

No pozitīvā viedokļa mēs aplūkojam arī ieguvumus, ko sniedz daba. Proti, lielākajai daļai Eiropas iedzīvotāju ir piekļuve augstas kvalitātes dzeramajam ūdenim, savukārt Eiropas peldūdeņi ir izcilas kvalitātes un sniedz iespējas sportošanai un atpūtai.

Kā EVA darbs atbalsta Eiropas zaļo kursu?

EVA darbā vides un veselības jomā tiek apkopoti pieejamie pierādījumi par to, kā veselību visā Eiropā ietekmē piesārņojums, klimata pārmaiņas un ekosistēmu degradācija. Mūsu nesenajā ziņojumā “Vide Eiropā: stāvoklis un perspektīvas 2020 (SOER 2020) ir aprakstīts, kā mūsu pašreizējais dzīvesveids, proti, tas, ko mēs ražojam un patērējam, enerģijas patēriņš, mobilitātes izvēles un mūsu pārtikas sistēma, veicina vides degradāciju. Šī zināšanu bāze atbalsta centienus mainīt šo dinamiku, īstenojot pāreju saskaņā ar Eiropas zaļo kursu.

Alberto, kāpēc gaisa kvalitāte ir tik svarīgs faktors Eiropas iedzīvotāju veselībai?

Gaisa piesārņojums tiek uzskatīts par vienīgo lielāko risku videi Eiropā. Saskaņā ar mūsu jaunākajām aplēsēm 2018. gadā saskare ar smalkām daļiņām (piesārņojoša viela, kam ir vislielākā ietekme uz cilvēka veselību) Eiropā izraisīja vairāk nekā 400 000 novēršamu nāves gadījumu. Šie nāves gadījumi galvenokārt bija saistīti ar sirds un asinsvadu, elpošanas orgānu slimībām un vēzi. Tomēr papildus šīm ļoti nopietnajām slimībām arvien vairāk pierādījumu liecina, ka gaisa piesārņojuma iedarbība ir saistīta arī ar citām veselības problēmām. Šajā saistībā var minēt jaunu 2. tipa diabētu, sistēmisku iekaisumu vai garīgus traucējumus, piemēram, Alcheimera slimību un demenci.

Gaisa piesārņojums ietekmē arī vidi, piemēram, samazinot bioloģisko daudzveidību noteiktās ekosistēmās un ietekmējot veģetācijas un kultūraugu augšanu. Tas ietekmē arī apbūvēto vidi, kaitējot, piemēram, mūsu kultūras mantojumam.

Kā situācija ir uzlabojusies pēdējo gadu laikā? Kādas problēmas vēl ir jārisina?

ES, valstu un vietējo rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanas rezultātā ir samazinājušās visu gaisu piesārņojošo vielu emisijas, samazinot to ietekmi uz iedzīvotājiem, tādējādi mazāk ietekmējot veselību.

Emisijas atšķiras atkarībā no piesārņojošām vielām un tautsaimniecības nozarēm. Piemēram, lauksaimniecība un mājokļu apkure ir divas no nozarēm, kam ir vislielākais turpmākas emisiju samazināšanas potenciāls. Vēl viena problēma, kas joprojām pastāv, neraugoties uz pastāvīgiem samazinājumiem, ir tā, ka mēs joprojām saskaramies ar pārāk lielu novēršamu nāves gadījumu slogu. Bažas rada arī klimata pārmaiņu pieaugošā ietekme uz dažu piesārņojošo vielu, piemēram, ozona, rašanos, kā arī vajadzība meklēt sinerģijas politikā, kas vērsta gan pret gaisa piesārņojumu, gan klimata pārmaiņām.

Eilalija, kāpēc bieži netiek ņemts vērā trokšņa piesārņojums, un ko EVA dara šajā jomā?

Daudzi cilvēki neapzinās, ka trokšņa piesārņojums ir nopietna problēma. Tas ietekmē mūsu veselību. Domājot par troksni, kas ietekmē mūsu veselību, mēs to asociējam ar došanos uz koncertu vai atrašanos tuvu skaļai iekārtai, kas kaitē mūsu dzirdei. Tomēr cilvēki neapzinās, ka, piemēram, pastāvīgs satiksmes trokšņa līmenis var radīt citas sekas, kas nav saistītas ar dzirdes bojājumu, un tās ir nopietnas, piemēram, sirds išēmiskā slimība, augsts asinsspiediens, aptaukošanās, diabēts utt. Pārvaldes iestādes atzīst, ka troksnis ir problēma, tāpēc kopš 2002. gada mums ir Eiropas direktīva par vides troksni, un mums ir jaunas PVO pamatnostādnes. Problēma ir vairāk saistīta ar rīcību un finanšu līdzekļiem, lai to realizētu. Tas ir sarežģīts jautājums, jo, piemēram, pilsētas un pilsētu nomales kļūst arvien apdzīvotākas un pieaug pieprasījums pēc mobilitātes.

Aģentūras darbs trokšņa jomā ir vērsts uz trokšņa piesārņojuma ietekmes novērtēšanu Eiropas līmenī. Pamatojoties uz jaunākajiem Eiropas datiem, mēs novērtējam trokšņa iedarbības ietekmi uz Eiropas iedzīvotāju veselību.

Kādas ir būtiskākās jūsu informatīvā paziņojuma atziņas? Kā tas atšķiras no iepriekšējā 2020. gadā publicētā EVA ziņojuma?

EVA ziņojums “Vides troksnis Eiropā” tika publicēts martā. Tagad mēs publicējam informatīvu paziņojumu, kurā aprakstīti veselības apdraudējumi, ko rada vides trokšņa iedarbība Eiropā. Informatīvajā paziņojumā ir aprakstīti rādītāji, kas tiks izmantoti, lai izstrādātu turpmākos mērķus trokšņa ietekmes uz veselību mazināšanai. Attiecībā uz konkrētu ietekmi uz veselību mēs lēšam, ka hroniska trokšņa iedarbība Eiropā ik gadu izraisa 48 000 jaunu sirds slimību gadījumu un 12 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu. Mēs arī lēšam, ka 22 miljoni iedzīvotāju cieš no hroniska liela kairinājuma un 6,5 miljoni iedzīvotāju cieš no hroniskiem izteiktiem miega traucējumiem.

Kā, jūsuprāt, attīstīsies darbs jūsu jomās turpmākajos gados?

Mēs sagaidām, ka EVA vairāk iesaistīsies šajās jomās. Mēs ceram, ka Eiropas zaļais kurss mainīs situāciju Eiropā, kā rezultātā uzlabosies informētība par vides jautājumiem, piemēram, gaisa un trokšņa piesārņojumu, un tas veicinās arī labākas politikas izstrādi.

Papildus zaļajam kursam Pasaules Veselības organizācija nesen ir publicējusi vides trokšņa pamatnostādnes, kā arī publicēs jaunas gaisa kvalitātes pamatnostādnes. Mēs paredzam, ka šo pamatnostādņu publicēšana nodrošinās lielāku trokšņa un gaisa piesārņojuma problēmas redzamību.

 

Catherine Ganzleben

Catherine Ganzleben
Grupas vadītāja — gaisa piesārņojums, vide un veselība

 

Alberto Gonzalez

Alberto González
EVA gaisa kvalitātes eksperts

 

Eulalia

Eulalia Peris
EVA trokšņa piesārņojuma eksperte


Permalinks

Geographic coverage

Temporal coverage