Laiks rīkoties klimata, dabas un cilvēku labā

Mainīt valodu
Article Publicēts 06.02.2020 Pēdējās izmaiņas 17.02.2020
5 min read
Image copyright: John Simitopoulos, My City/EEA
2019. gads ieies vēsturē kā nozīmīgs gads attiecībā uz rīcību klimata un vides politikas jomā Eiropā. Miljoniem eiropiešu un citu ieinteresēto personu visā pasaulē ir izrādījuši aktivitāti un mudinājuši politikas veidotājus rīkoties. Uz pierādījumiem balstītos zinātniskos novērtējumos, tostarp Eiropas Vides aģentūras ziņojumā par vides stāvokli (SOER 2020), ir uzsvērts, ka ir gaidāmi lieli izaicinājumi un ir nepieciešama steidzama rīcība. Šie aicinājumi tagad tiek iestrādāti politikas ceļvedī. Eiropas zaļais kurss, ar ko nākusi klajā Eiropas Komisija, ir daudzsološs sākums šai izšķirošajai desmitgadei.

Daudzi cilvēki Eiropā — sākot no studentiem un ģimenēm līdz pilsētām un reģioniem — jau ir rīkojušies šajā virzienā. Taču tagad Eiropas zaļais kurss dod vēl nebijušu iespēju — tas paredz vienotu un saskanīgu redzējumu visam kontinentam.

Hans Bruyninckx, EVA izpilddirektors

Vides stāvoklis Eiropā — nākotnē gaidāmās problēmas

Reizi piecos gados Eiropas Vides aģentūra sagatavo vispusīgu ziņojumu par Eiropas vides pašreizējo stāvokli un nākotnes perspektīvām. Nesen publicētajā ziņojuma sestajā izdevumā “Vide Eiropā: stāvoklis un perspektīvas 2020” ir vēl aktīvāk pausts aicinājums pēc stingras, izlēmīgas un tūlītējas rīcības.SOER 2020 apliecina, ka Eiropas tiesību akti un politikas mērķi ir veiksmīgi sasniegti daudzās jomās. Gaisa piesārņotāju emisijas ir samazinājušās, siltumnīcefekta gāzu emisijas arī ir samazinājušās, un tiek aizsargāta lielāka daļa Eiropas zemes un jūras teritoriju. Eiropā aizvien lielāks sadzīves atkritumu īpatsvars tiek pārstrādāts otrreizēji. Lai gan šo panākumu temps ir ievērojams, tas tomēr ir nepietiekams, ņemot vērā nākotnē gaidāmās problēmas.

SOER 2020 ir apgalvots, ka mūsu ražošanas un patēriņa sistēmas joprojām iegūst no dabas vairāk resursu un ātrākā tempā, nekā daba tos var papildināt noteiktā laikposmā. Turklāt tas, kā mēs ražojam un patērējam preces un pakalpojumus, veicina piesārņotāju emisiju vidē. Šie piesārņotāji mēdz sajaukties un uzkrāties, ietekmējot ekosistēmas un cilvēku veselību. Ja ņem vērā arī klimata krīzes un bioloģiskās daudzveidības izzušanas sekas, mūsu nākotne izskatās arvien nedrošāka. Tas jau skar daudzas kopienas un grupas visā Eiropā. Lauksaimnieki sastopas ar neprognozējamiem laikapstākļiem. Miljoniem eiropiešu joprojām ir pakļauti kaitīgam gaisa piesārņojuma līmenim vai biežāk piedzīvo plūdus. Pilsētteritorijas turpina pārņemt produktīvas aramzemes, un infrastruktūras attīstība turpina sadrumstalot ainavu. Lai apturētu dažas no šīm satraucošajām tendencēm, Eiropai ir jāsadarbojas ar citiem reģioniem un partneriem no visas pasaules.

Tiecoties   uz labāku īstenošanu un pamatsistēmām

Eiropas valstīm ir pilnībā jāīsteno tiesību akti, par kuriem jau ir panākta vienošanās. Tas noteikti var veicināt situācijas turpmāku uzlabošanos. TomērSOER 2020 secinājumos ir arī apstiprināts, ka ar pakāpeniskiem efektivitātes ieguvumiem, piemēram, energoefektīvākiem automobiļiem vai tīrākām degvielām nepietiks, lai sasniegtu sistēmiskas pārmaiņas. Šādi pasākumi galarezultātā nenodrošinās tīru mobilitātes sistēmu. Sadzīves atkritumu šķirošana galarezultātā nenodrošinās aprites ekonomiku. Produkti un ražošanas procesi ir jāveido tā, lai no dabas iegūtos resursus noturētu ekonomikā. Lai sasniegtu oglekļa neitralitāti, aprites ekonomiku, nulles piesārņojuma stratēģiju un uz taisnīguma principiem balstītu  sabiedrību, mums jāpārdomā, jāpārplāno un jāpārveido pamatsistēmas, uz kurām balstīta mūsu ekonomika un ikdienas dzīve, sākot ar enerģētikas, pārtikas un mobilitātes sistēmām. Šīs pārmaiņas nevar panākt, neatbalstot grupas, kas tiks ietekmētas. Veselīgai un taisnīgai pārtikas sistēmai ir jāsamazina ķīmisko vielu izmantošana lauksaimniecībā un jāuzlabo ainavu pārvaldība, vienlaikus nodrošinot augstu produktivitāti un labāku iztiku lauksaimniekiem.

Lai panāktu šīs transformējošās pārmaiņas, ir vajadzīgi atbilstoši ieguldījumi ilgtspējīgu risinājumu apjoma un tempa paātrināšanai, vienlaikus pakāpeniski atsakoties no neilgtspējīgas un piesārņojošas prakses vai to pilnībā izbeidzot. Atbilstoši ieguldījumi sabiedrībā, inovācijā un tīrās nozarēs var palīdzēt radīt labākas iespējas un paaugstināt ikviena iedzīvotāja dzīves kvalitāti.

Lai sasniegtu oglekļa neitralitāti, aprites ekonomiku, nulles piesārņojuma stratēģiju un uz taisnīguma principiem balstītu   sabiedrību, mums jāpārdomā, jāpārplāno un jāpārveido pamatsistēmas, uz kurām balstīta mūsu ekonomika un ikdienas dzīve, 

Daudzsološs politikas atbildes pasākums — Eiropas zaļais kurss

Mūsu SOER 2020 ziņojuma galvenie secinājumi ir precīzi atspoguļoti Eiropas Komisijas paziņojumā par Eiropas zaļo kursu, kas publicēts 2019. gada decembra sākumā. . Paziņojumā ir izklāstīts rīcības plāns nākamajiem pieciem gadiem. Šajā ziņā Urzulas fon der Leienas vadītā Komisija nāks klajā ar vairākiem priekšlikumiem. Daži no tiem paredz Eiropas mērķu būtisku paplašināšanu klimata jomā, bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, tīru mobilitāti un ilgtspējīgu finansējumu, balstītu uz savstarpēji saskaņotiem ES fondu līdzekļiem, tostarp Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu, lai atbalstītu cilvēkus, kurus ietekmē šī pārkārtošanās. Zaļajam kursam būs svarīga nozīme Eiropas ieguldījumā, lai varētu sasniegt globālos mērķus, tostarp mērķrādītājus saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

Eiropas Komisijas izstrādātais Eiropas zaļais kurss un plašais atbalsts, ko tas saņēma Eiropas Parlamentā un Eiropadomē, konkrēti apliecina Eiropas redzējumu un apņemšanos sākt jaunu ceļu, lai virzītos uz ilgtspējīgu un uz taisnīguma principiem balstītu  sabiedrību. Tā ir Eiropas politikas atbilde uz aizvien aktīvākiem aicinājumiem pēc stingras rīcības, kurus pauž arvien vairāk eiropiešu. Faktiski daudzi cilvēki Eiropā — sākot no studentiem un ģimenēm līdz pilsētām un reģioniem — jau ir rīkojušies šajā virzienā. Taču tagad Eiropas zaļais kurss dod vēl nebijušu iespēju — tas paredz vienotu un saskanīgu redzējumu visam kontinentam.

Eiropas zaļajā kursā izklāstītā redzējuma īstenošana nebūs viegls uzdevums. 2019. gada decembra sākumā klajā laistais paziņojums ir tikai sākums ilgam procesam. Šajā sarežģītajā, bet aizraujošajā ceļojumā Eiropas Vides aģentūra ir apņēmusies nodrošināt vislabākās pieejamās zināšanas, lai atbalstītu Eiropā notiekošās debates par vidi un klimatu.

Hans Bruyninckx

EVA izpilddirektors

Redaktora sleja publicēta EVA biļetena Nr. 04/2019 2019. gada decembra izdevumā.

Temporal coverage

Dokumentu darbības
Raksti
Menu
Abonementi
Reģistrēties, lai saņemtu mūsu pārskatus (drukātā un/vai elektroniskā formātā) un ceturkšņa e-ziņojumus
Seko mums