Trokšņa piesārņojums rada lielas problēmas gan cilvēku veselībai, gan videi

Mainīt valodu
Article Publicēts 31.03.2020 Pēdējās izmaiņas 17.04.2020
4 min read
Trokšņa piesārņojums ir pieaugoša problēma visā Eiropā, par kuras ietekmi uz veselību daudzi cilvēki var nebūt informēti. Mēs runājām ar Eiropas Vides aģentūras vides trokšņa eksperti Eulalia Peris, lai apspriestu šomēnes publicētā EVA ziņojuma “Vides troksnis Eiropā – 2020” galvenos konstatējumus.


Kādi ir EVA publicētā otrā ziņojuma par vides troksni galvenie secinājumi?

Ziņojumā parādīts, ka vides troksnis un jo īpaši ceļu satiksmes radītais troksnis joprojām ir liela vides problēma, kas ietekmē miljoniem Eiropas iedzīvotāju veselību un labsajūtu. Divdesmit procenti Eiropas iedzīvotāju tiek ilgtermiņā pakļauti trokšņu līmeņiem, kas ir kaitīgi viņu veselībai. Tas atbilst vairāk nekā 100 miljoniem iedzīvotāju Eiropā. No datiem var secināt, ka nav sasniegti politikas mērķi attiecībā uz vides troksni. Pamatojoties uz mūsu prognozēm, ir maz ticams, ka pilsētu izaugsmes un pieaugošā mobilitātes pieprasījuma dēļ nākotnē būtiski samazināsies trošņa ietekmei pakļauto cilvēku skaits.

Kāda ir ietekme uz veselību? Piemēram, cik problemātisks ir trokšņa piesārņojums salīdzinājumā ar gaisa piesārņojumu?

Ilgtermiņa trokšņa ekspozīcijai var būt ļoti dažāda ietekme uz veselību, tostarp satraukums, miega traucējumi, negatīva ietekme uz sirds un asinsvadu un vielmaiņas sistēmām, kā arī uztveres spējām bērniem. Aplūkojot pašreizējos datus, mēs lēšam, ka vides troksnis gadā izraisa līdz 48 000 jaunu sirds išēmiskās slimības gadījumus un 12 000 priekšlaicīgas nāves gadījumus. Turklāt mēs lēšam, ka 22 miljoni iedzīvotāju cieš no hroniska pastiprināta satraukuma un 6,5 miljoni iedzīvotāju cieš no hroniskiem izteiktiem miega traucējumiem. Mēs lēšam, ka lidmašīnu trokšņa dēļ 12 500 skolēnu cieš no lasītprasmes traucējumiem skolā.

Daudzi cilvēki neapzinās, ka trokšņa piesārņojums ir būtiska problēma, kas ietekmē cilvēku, tostarp arī viņu pašu, veselību. Protams, gaisa piesārņojuma dēļ ir vairāk priekšlaicīgas nāves gadījumu nekā trokšņa dēļ. Tomēr šķiet, ka troksnim ir lielāka ietekme uz rādītājiem attiecībā uz dzīves kvalitāti un garīgo veselību. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem troksnis ir otrs lielākais ar vidi saistītais veselības problēmu cēlonis tūlīt pēc gaisa piesārņojuma (cieto daļiņu) ietekmes.

Ziņojumā ir arī apzinātas problēmas saistībā ar ES Vides trokšņa direktīvas īstenošanu. Kādas tās ir?

Dažās valstīs trūkst procentuāli daudz datu attiecībā uz trokšņu kartēm un rīcības plāniem. Trokšņa problēmas nevar tikt attiecīgi novērtētas un risinātas, ja valstis, reģioni un pilsētas nesagatavo direktīvā prasītās trokšņu kartes vai rīcības plānus.

Kāda ir EVA iesaiste, lai informētu politikas veidotājus un sabiedrību par vides trokšņa piesārņojumu?

EVA apkopo visu informāciju, ko valstis iesniedz saskaņā ar Vides trokšņa direktīvu. Pašreizējais zināšanu līmenis par trokšņa avotiem un iedzīvotāju pakļautību  trokšņa ietekmei Eiropā ir lielā mērā balstīts uz šo datubāzi. Pamatojoties uz šiem datiem, mēs gatavojam virkni ziņojumu un novērtējumu. Tie ļauj sekot trokšņa piesārņojuma  mazināšanas progresam, un tajos var būt nākotnes vides rīcības programmu izstrādei noderīga informācija. Papildus nesen publicētajam ziņojumam par vides troksni Eiropā ir daudz citu iepriekš izdotu EVA ziņojumu par troksni, piemēram, “Klusās teritorijas Eiropā – vide, ko nav ietekmējis trokšņa piesārņojums” (2016. g.), “Nevienāda iedarbība un nevienāda ietekme: sociālā neaizsargātība pret gaisa piesārņojumu, troksni un ārkārtējām temperatūrām Eiropā” (2018. g.). Cilvēki var arī skatīt informāciju par trokšņa piesārņojumu, izmantojot EVA trokšņu skatītāju vai valstu faktu lapas par troksni.

Kā ES cenšas risināt šo problēmu??

Valstis, reģioni un pilsētas veic dažādus pasākumus trokšņa problēmu risināšanai. Piemēram, klājot uz ceļiem zema trokšņa līmeņa asfaltu, izmantojot klusas riepas sabiedriskajos transportlīdzekļos, izbūvējot pilsētās vairāk infrastruktūras elektriskajiem transportlīdzekļiem, veicinot aktīvu pārvietošanos, piemēram, staigāšanu vai riteņbraukšanu, atvēlot ielas gājējiem u. tml. Ievērojams skaits pilsētu un reģionu ir arī ieviesuši tā sauktos klusos rajonus, kur cilvēki var patverties no pilsētu trokšņa. Tās lielākoties ir zaļas platības, piemēram, parki un dabas rezervāti.

Ir arī pierādījies, ka daudzi no šiem pasākumiem samazina arī gaisa piesārņojumu. Mēs redzam, ka, lai pastiprinātu trokšņa mazināšanas pasākumu ietekmi, vienlaikus optimizējot izmaksas un centienus, varētu izstrādāt kombinētas stratēģijas satiksmes radītā trokšņa un gaisa piesārņojuma mazināšanai. Neīstenojot trokšņa mazināšanas pasākumus, maz ticams, ka nākotnē samazināsies troksnim eksponēto cilvēku skaits, jo notiek pilsētu izaugsme un palielinās pieprasījums pēc mobilitātes. Kaitīgiem trokšņu līmeņiem pakļauto cilvēku skaita būtisku samazinājumu, visticamāk, varētu panākt nevis ar atsevišķiem pasākumiem, bet ar dažādu pasākumu kombināciju, ietverot tehnoloģiskus uzlabojumus, vērienīgas trokšņu politikas nostādnes, labāku pilsētu un infrastruktūru plānojumu, kā arī izmaiņas cilvēku uzvedībā.

Eulalia Peris

EVA vides trokšņa eksperte

Intervija publicēta EVA biļetena 2020. gada marta izdevumā Nr. 01/2020

Temporal coverage

Dokumentu darbības
Raksti
Menu
Abonementi
Reģistrēties, lai saņemtu mūsu pārskatus (drukātā un/vai elektroniskā formātā) un ceturkšņa e-ziņojumus
Seko mums