nākamais
iepriekšējais
temati

Article

Solidaritāte Eiropā kara laikā

Mainīt valodu
Article Publicēts 22.04.2022 Pēdējās izmaiņas 05.05.2022
5 min read
Krievijas militārā agresija Ukrainā vienā dienā izmainīja visu Ukrainas iedzīvotāju dzīves. Šī neattaisnojamā kara ietekme ir jūtama ne tikai Ukrainā, bet arī tālu aiz Ukrainas robežām, un tas turpinās ietekmēt mūs visus gadiem ilgi un arī vēl nākamās paaudzes.

Kari rada nenovēršamus postījumus un zaudējumus. Šā kara radītais zaudējums mērāms ne tikai ar zaudētām dzīvībām vai īpašumiem. Cietušajiem tas ir tuvinieku, ģimenes un draugu zaudējums, ko nekas ne sp ēs aizstāt. Tikpat grūti ir zaudēt drošu māju izjūtu un uzticēšanos “citiem”. Būs vajadzīgas vairākas desmitgades, lai atjaunotu to, kas tiek iznīcināts dažu sekunžu laikā.

Krievijas militāro spēku patvaļīgā un nepamatotā agresija Ukrainā tagad jau ilgst otro mēnesi. Katra aizvadītā diena nes jaunus zaudējumus un postījumus. Mēs esam liecinieki humānai traģēdijai, kurā kareivji un civiliedzīvotāji zaudē dzīvību, miljoniem māšu un bērnu meklē patvērumu kaimiņvalstīs, un daudzi no tiem, kuri palika dzimtenē un kuri pirms dažām nedēļām dzīvoja savu ikdienas dzīvi, tagad piesakās brīvprātīgajos, lai pievienotos Ukrainas aizsardzības spēkiem. Pirms vairākiem mēnešiem tikai nedaudzi būtu varējuši iedomāties šādu notikumu pavērsienu un to, cik ātri tie attīstīsies.

Eiropas kontinents ir piedzīvojis daudzus karus. Lai novērstu turpmāku karu iespējamība un panāktu ilgstošu mieru kontinentā, Eiropas valstis sāka sadarboties vairākās politikas jomās, tostarp enerģētikas jomā. Eiropas Savienība tika izveidota, pirmkārt un galvenokārt, ar šo mērķi. Daudzi no mums, iespējams, to ir aizmirsuši vai varbūt tas mums šķita pašsaprotami līdz šiem nesenajiem notikumiem. Šodien Eiropas sadarbība aptver plašu politikas jomu diapazonu, sākot no humānās palīdzības un tirdzniecības līdz apkārtējai videi un lauksaimniecībai, un tas notiek miera politiskajā kontekstā jau vairāk nekā septiņas desmitgades.

ES solidaritāte ar Ukrainu un tās iedzīvotājiem

Saskaroties ar pašreizējo krīzi, tieši šī griba un apņemšanās sadarboties ļāva Eiropas Savienībai un tās 27 dalībvalstīm paust vienotu nostāju un rīkoties vienoti, kā arī sniegt kopīgu atbalstu bēgļiem, vienlaikus piemērojot Krievijai ekonomiskas sankcijas. Šo solidaritāti ES dalībvalstu starpā un ar Ukrainu Eiropas līderi pagājušajā mēnesī vēl ciešāk nostiprināja Eiropadomes sanāksmē Versaļā, Francijā.

Papildus atbalsta sniegšanai ieceļojošiem Ukrainas bēgļiem viens no jautājumiem, kas jārisina ES, joprojām ir pašreizējais atkarības līmenis no Krievijas fosilā kurināmā. Krievija joprojām ir galvenāenerģijas piegādātāja dažām ES dalībvalstīm, padarot šīs valstis īpaši neaizsargātas. Enerģijas cenu kāpums pasaulē sākās labu laiku pirms Krievijas uzsāktā kara, bet kopš tā laika cenas ir kļuvušas vēl augstākas un svārstīgākas. Krievijas importa samazināšana īstermiņā noteikti veicinās enerģijas cenu augšupeju.

ES līderi lūdza Eiropas Komisiju ierosināt RePowerEU plānu, lai padarītu ES neatkarīgu no Krievijas naftas, oglēm un gāzes labu laiku pirms 2030. gada, vienlaikus mazinot enerģijas cenu pieauguma ietekmi un paātrinot pāreju uz tīru enerģiju. Plānā lielāka uzmanība būs jāpievērš energoefektivitātei un energotīklu un elektrotīklu savienojamības uzlabošanai. Eiropas Komisijai līdz šā mēneša beigām arī būs jānāk klajā ar plānu par īstermiņa un vidēja termiņa piegādes drošību nākamajā ziemā.

Eiropas zaļais kurss un Eiropas Klimata akts jau ir noteikuši ES virzību uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam ar vērienīgiem starpposma mērķiem, tostarp emisiju samazinājumu par 55 % līdz 2030. gadam. Ņemot vērā nesenos notikumus, ir skaidrs, ka ES būs jāievieš vēl vērienīgāki pasākumi. Tam nav jāizraisa novirze no vispārējā kursa. Gluži pretēji, mūsu atkarības no fosilajiem kurināmajiem samazināšana var mūs mudināt paātrināt enerģētikas pārkārtošanu.

Neizmērāmi un neaizvietojami zudumi

Kari rada nenovēršamus postījumus un zaudējumus. Šā kara radītais zaudējums ir mērāms ne tikai ar zaudētām dzīvībām vai īpašumiem. Cietušajiem tas ir tuvinieku, ģimenes un draugu zaudējums,  ko nekas nespēs aizstāt. Tikpat grūti ir zaudēt drošu māju izjūtu un uzticēšanos “citiem”. Būs vajadzīgas vairākas desmitgades, lai atjaunotu to, kas tiek iznīcināts dažu sekunžu laikā.

Kariem ir arī ilgstoša ietekme uz vidi. Atkarībā no kara izraisītās iznīcināšanas apjoma un izmantotā arsenāla veida toksiskās ķīmiskās vielas ūdenī, augsnē un gaisā varētu saglabāties arī nākamajās desmitgadēs, kaitējot cilvēku veselībai, dzīvotnēm un sugām. Papildus piesārņojumam, atkritumiem, piedrazojumam un ekosistēmu iznīcināšanai, kari un atjaunošana pēc tiem ir ļoti resursietilpīgi, radot papildu slodzi un pieprasījumu pēc enerģijas un būvmateriāliem.

Ļoti iespējams, ka karš ietekmēs arī kviešu piedāvājumu pasaulē, kas savukārt varētu paaugstināt globālās pārtikas cenas un izraisīt deficītu dažos reģionos. Neatkarīgi no cēloņa šie satricinājumi un krīzes ietekmē dažus reģionus un cilvēkus vairāk nekā citus. Mūsu pienākums un Eiropas vērtības liek mums izrādīt solidaritāti ar tiem, kam vajadzīga mūsu palīdzība.

Domās es esmu ar visiem ukraiņiem, kurus skārusi šī krīze. Es varu tikai cerēt uz ātru un mierīgu šīs agresijas izbeigšanu bez turpmākiem zaudējumiem.

 

Hans Bruyninckx 

Hans Bruyninckx
EVA izpilddirektors

Ievadraksts publicēts EVA 2022. gada marta biļetenā

Permalinks

Geographic coverage

Temporal coverage

Tags

iegrāmatots zem:
iegrāmatots zem: ukraine, russia
Dokumentu darbības