Ceļā uz veselīgu un produktīvu jūras vidi Eiropā un ārpus tās

Mainīt valodu
Article Publicēts 15.09.2017 Pēdējās izmaiņas 22.03.2018
6 min read
Dzīvība jūrā, globālais klimats, kā arī mūsu ekonomika un sociālā labklājība ir atkarīga no veselīgas jūras vides. Kaut arī ir veikti daži uzlabojumi, mūsu novērtējumos secināts, ka Eiropas jūru pašreizējais izmantošanas veids nav ilgtspējīgs. Jūras videi papildu slogu rada klimata pārmaiņas un cīņa par dabas resursiem. Politika un pasākumi Eiropā būtu iedarbīgāki, ja tos īstenotu, izmantojot “uz ekosistēmām balstītas pārvaldības” pieeju, un atbalstītu ar pasaules okeānu pārvaldības sistēmu.

 Image © Zeljko Scepanovic, NATURE@work/EEA

Eiropu aptver okeāni un jūras, kas vēstures gaitā ir veidojuši Eiropas klimatu, ekonomiku un sabiedrību. Jūra visā Eiropā ir nodrošinājusi darbu piekrastes iedzīvotājiem un sniegusi barojošu pārtiku. Pa jūras tirdzniecības ceļiem ir saņemtas preces, kā arī idejas un jaunievedumi, bet okeāna straumes pārvieto siltumu no tropu reģioniem virzienā uz poliem, padarot Ziemeļeiropas klimatu piemērotāku apdzīvošanai.

Faktiski okeāni klāj apmēram 70 % planētas virsmas, un tiem ir būtiska nozīme dzīvības uzturēšanā uz Zemes. Tie ir mājvieta dažādām sugām un dzīvotnēm, un katru gadu tiek atklātas jaunas sugas un dzīvotnes — katra no tām ar unikālām īpatnībām. Papildus tam, ka okeāni regulē pasaules klimatu un veicina bioloģisko daudzveidību, tie ir arī lielākie oglekļa dioksīda piesaistītāji. Tie no atmosfēras uztver oglekļa dioksīdu un palīdz mazināt  klimata pārmaiņas. Tie arī sniedz nodarbinātības iespējas, jo saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem ‘zilā’ ekonomika nodrošina 5,4 miljonus darbavietu un gadā rada bruto pievienoto vērtību 500 miljardu EUR apmērā.

Ietekme uz jūrām

Diemžēl okeānus, arī tos, kuri atrodas ap Eiropu, arvien vairāk ietekmē cilvēku darbība un klimata pārmaiņas. Nesen veiktie novērtējumi skaidri liecina, ka jūras ekosistēmas tiek noplicinātas vai mainās. Klimata pārmaiņas ir izraisījušas temperatūras paaugstināšanos, un iespējama okeānu paskābināšanās var papildus vājināt Eiropas jūru ekoloģisko noturību. Lielu daļu ietekmes izraisa jūrā veiktas darbības, piemēram, dabas resursu (minerālu, zivju, gliemju u. tml.) iegūšana un ražošana, transports un enerģijas ražošana vai piesārņojums, tostarp izmestais zvejošanas aprīkojums. Piemēram, intensīva grunts tralēšana rada fiziskus bojājumus jūras gultnei, kaitējot dzīvotnēm. Tāpat balasta ūdens ievieš svešas sugas, kuras ietekmē veselas ekosistēmas, jo sevišķi reģionālās, daļēji slēgtās jūrās, piemēram, Baltijas jūrā un Melnajā jūrā.

Ietekmi palielina arī darbības uz sauszemes, piemēram, lauksaimniecības mēslojuma un rūpniecisku ķīmisko vielu izmantošana, kā arī notekūdeņi. Piemēram, rūpnieciskā mēslojuma sastāvā ir tādas ķīmiskās vielas kā fosfors un slāpeklis, kas, nokļūstot jūras vidē, darbojas kā barības viela, cita starpā izraisot aļģu ziedēšanu. Aļģu pārmērīgā augšana var samazināt skābekli ūdenī, tādējādi radot skābekļa trūkumu citām ūdenī mītošām sugām. Tāpat pa notekūdeņu sistēmām un upēm okeānos nonāk personīgās higiēnas līdzekļiem izmantotais iepakojums un mikroplastmasa. Plastmasa sadalās mazākos gabalos, un šos gabalus daudzas ūdens sugas notur par barību, bet sekas var būt nāvējošas. Plastmasa nonāk pat cilvēku barības ķēdē. Pieprasījums pasaulē un Eiropā pēc jauniem izejmateriāliem un citiem resursiem liek valstīm un uzņēmumiem pētīt jaunas iespējas ārpus sauszemes un piekrastes zonām, kas varētu radīt papildu ietekmi uz jūras vidi.

Zilā ekonomika Eiropā

Atzīstot Eiropas jūru ekoloģisko un ekonomisko nozīmību, ES ir ieviesusi daudzas politikas un pasākumus saistībā ar Eiropas jūru ilgtspējīgas izmantošanas plānošanu un regulēšanu attiecībā uz vairākām darbībām, piemēram, zvejniecību, enerģijas ražošanu jūrā un jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzību. Ar 2008. gadā pieņemto Jūras stratēģijas pamatdirektīvu paredzēts nodrošināt saskaņotību starp šīm ES politikām, un tajā noteikti trīs mērķi Eiropas jūrām: “produktivitāte”, “veselība” un “tīrība”. Šie centieni ir saskaņoti ar ES Jūras nozaru (zilās) izaugsmes programmu — ilgtermiņa stratēģiju, lai atbalstītu ilgtspējīgu izaugsmi jūras un jūrlietu nozarē, ko papildina Direktīva par jūras telpisko plānošanu. ES politika šajā jomā arī ir saskaņota ar Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, proti14. mērķi un 6. mērķi.

Pamatojoties uz pieejamajiem datiem, EVA novērtējumā par Jūru stāvokli Eiropā secināts, ka, lai gan Eiropas jūras ir uzskatāmas par produktīvām, tās nevar uzskatīt par veselīgām vai tīrām. Tomēr dažās jomās notiek uzlabojumi. Piemēram, ES dalībvalstis jau vairāk nekā 9 % savu jūru ir piešķīrušas aizsargājamas jūras teritorijas statusu. Tāpat šķiet, ka mazinās zvejošanas un barības vielu slodzes ietekme. Tomēr, neskatoties uz šiem uzlabojumiem, veids, kā mēs izmantojam jūras, nav ilgtspējīgs un apdraud ne tikai produktivitāti, bet arī mūsu labklājību. 

Eiropas un pasaules centieni

Jūras ir daļa no Eiropas dabas kapitāla, un, lai tās aizsargātu un pareizi ekspluatētu, nepieciešams izmantot Eiropas mēroga, uz ekosistēmām balstītas pārvaldības pieeju, kurā jāizmanto nozarēm nepiesaistīti pasākumi. Dažādu veidu ietekme ir saistīta ar tādiem patēriņa un ražošanas paradumiem, kas nav ilgtspējīgi, vai ar cilvēku aktivitātēm uz sauszemes, vai ar pieprasījumu. Ņemot to vērā, uzlabojot sadzīves atkritumu apsaimniekošanu (samazinot plastmasas nonākšanu dabā) vai pārejot uz mazāk piesārņojošu transportu (ar mazākām siltumnīcefekta gāzu emisijām), iespējams palīdzēt jūras videi tādā pašā mērā, kā uzlabojot ilgtspējīgu praksi zvejniecībā. Pēdējo gadu laikā ar tādu ES politiku kā aprites ekonomikas paketi, klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu un mazoglekļa stratēģiju arvien vairāk notiek tuvināšanās visaptverošai pieejai, lai risinātu plašāka mēroga sociālekonomiskās, kā arī vides un klimata problēmas.

Jūras vides kontekstā visaptveroša pieeja nozīmētu izveidot uz ekosistēmām balstītu pārvaldību un apvienot Eiropas Savienībā dažādus pārvaldības forumus, piemēram, tos, kas izveidoti sakarā ar kopējo zivsaimniecības politiku, Direktīvu par jūras telpisko plānošanu un Jūras stratēģijas pamatdirektīvu.

Tāpat kā citām globālām problēmām, piemēram, gaisa piesārņojumam, klimata pārmaiņām, arī Eiropas jūru vides veselības nodrošināšanai nepieciešama globāla pieeja. Lai sekmētu globālo sadarbību un risinātu jautājumus saistītus ar pasaules okeānu pārvaldību, Eiropas Savienība 2017. gada  oktobrī Maltā rīkos konferenci “Mūsu okeāns”. Šajā konferencē  Eiropas Vides aģentūra un Eiropas Komisija iepazīstinās ar platformuWISE-Marine, kas paredzēta Eiropas mēroga informācijas apmaiņai par jūras vidi, atbalstot okeānu pārvaldību un uz ekosistēmām balstītu pārvaldību.

 

Hans Bruyninckx

EVA izpilddirektors

Ievadraksts publicēts EVA biļetenā Nr. 2017/3; 2017. gada septembrī

Temporal coverage

Raksti
Menu
Abonementi
Reģistrēties, lai saņemtu mūsu pārskatus (drukātā un/vai elektroniskā formātā) un ceturkšņa e-ziņojumus
Seko mums
 
 
 
 
 
Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100