Bioloģiskā daudzveidība – ekosistēmas
Neilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība, urbanizācija un piesārņojums ir galvenais slogs, kas vainojams pie Eiropas bioloģiskās daudzveidības krasas samazināšanās, apdraudot tūkstošiem dzīvnieku sugu un dzīvotņu izdzīvošanu. Turklāt dalībvalstīs joprojām netiek īstenotas Eiropas Savienības (ES) dabas aizsardzības direktīvas un citi vides tiesību akti. Lielākā daļa aizsargājamo dzīvotņu un sugu nav labā saglabāšanās stāvoklī, un, lai mainītu situāciju, ir jādara daudz vairāk, kā teikts šodien publicētajā Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumā “Dabas stāvoklis ES”.
Pārlūkot katalogu
Filtered by
Dzīve vairāku krīžu ēnā — veselības, dabas, klimata, ekonomikas krīze vai vienkārši vispārēja neilgtspēja?
Article 20.07.2021No politikas kuluāriem līdz akadēmiskajām platformām pasaule runā par globālām krīzēm — veselības krīze, ekonomiskā un finanšu krīze, klimata krīze un dabas krīze. Galu galā tie visi ir simptomi vienai un tai pašai problēmai, proti, mūsu neilgtspējīgajai ražošanai un patēriņam. Covid-19 satricinājums ir tikai atklājis mūsu globālās ekonomikas un sabiedrības vispārējo nestabilitāti un nevienlīdzību.
Neilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība, urbanizācija un piesārņojums ir galvenais slogs, kas vainojams pie Eiropas bioloģiskās daudzveidības krasas samazināšanās, apdraudot tūkstošiem dzīvnieku sugu un dzīvotņu izdzīvošanu. Turklāt dalībvalstīs joprojām netiek īstenotas Eiropas Savienības (ES) dabas aizsardzības direktīvas un citi vides tiesību akti. Lielākā daļa aizsargājamo dzīvotņu un sugu nav labā saglabāšanās stāvoklī, un, lai mainītu situāciju, ir jādara daudz vairāk, kā teikts šodien publicētajā Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumā “Dabas stāvoklis ES”.
Augsnei ir būtiska nozīme dabas ciklos, tostarp barības vielu ciklā, kas nosaka to, cik daudz organisko vielu, proti, oglekļa, slāpekļa un fosfora, tiek uzņemts un uzkrājas augsnē. Organiskos savienojumus, piemēram, lapas un sakņu galus, augsnē dzīvojošie organismi noārda līdz vienkāršākiem savienojumiem, un tikai tad augi tos var izmantot. Dažas augsnes baktērijas pārvērš atmosfēras slāpekli minerālajā slāpeklī, kas ir svarīgs augu augšanai. Ar mēslošanas līdzekļiem augsnē tiek ievadīts slāpeklis un fosfāti, kas veicina augu augšanu, taču augi neuzņem visu mēslošanas līdzekļu daudzumu. Pārpalikums var nonākt upēs un ezeros un ietekmēt dzīvi šajās ūdens ekosistēmās.
Dokumentu darbības
Koplietojiet ar citiem