Ūdens un jūras vide
- Bulgarian (bg)
- Czech (cs)
- Danish (da)
- German (de)
- Greek (el)
- English (en)
- Spanish (es)
- Estonian (et)
- Finnish (fi)
- French (fr)
- Croatian (hr)
- Hungarian (hu)
- Icelandic (is)
- Italian (it)
- Lithuanian (lt)
- Latvian (lv)
- Maltese (mt)
- Dutch (nl)
- Norwegian (no)
- Polish (pl)
- Portuguese (pt)
- Romanian (ro)
- Slovak (sk)
- Slovenian (sl)
- Swedish (sv)
- Turkish (tr)
Visa dzīvība uz mūsu planētas, tostarp ekosistēmas, sabiedrība un ekonomika, ir atkarīga no ūdens. Jūras un saldūdens ekosistēmām ir daudz svarīgu funkciju: filtrēt, atšķaidīt un uzglabāt ūdeni, novērst plūdus, uzturēt klimata līdzsvaru vietējā un pasaules mērogā, aizsargāt bioloģisko daudzveidību. Vēl
Pārlūkot katalogu
Filtered by
Daudziem dzīvsudrabs joprojām izraisa asociācijas ar termometriem, un vairākums zina arī, ka tas ir toksisks. Toksiskuma dēļ Eiropā izgatavotajos ražojumos dzīvsudrabu vairs tikpat kā neizmanto, taču tas joprojām ir sastopams gaisā, ūdenī, augsnē un ekosistēmās. Vai dzīvsudrabs joprojām uzskatāms par problēmu, un kā tā tiek risināta? Mēs jautājām Ian Marnane, EVA ekspertam resursu ilgtspējīgas izmantošanas un rūpniecības jautājumos.
Šodien publicētais ikgadējais ziņojums par peldūdeņu kvalitāti norāda, ka, neraugoties uz nelielu rezultātu lejupslīdi, 85 procenti visā Eiropā monitorēto peldvietu 2017. gadā atbilda visstingrākajiem “izcilas” kvalitātes standartiem — tas nozīmē, ka peldvietas lielākoties bija brīvas no piesārņotājiem. Šis novērtējums sniedz labas norādes par to, kur šovasar būs meklējamas labākās peldvietas ar augstāko ūdens kvalitāti.
Dzīvība jūrā, globālais klimats, kā arī mūsu ekonomika un sociālā labklājība ir atkarīga no veselīgas jūras vides. Kaut arī ir veikti daži uzlabojumi, mūsu novērtējumos secināts, ka Eiropas jūru pašreizējais izmantošanas veids nav ilgtspējīgs. Jūras videi papildu slogu rada klimata pārmaiņas un cīņa par dabas resursiem. Politika un pasākumi Eiropā būtu iedarbīgāki, ja tos īstenotu, izmantojot “uz ekosistēmām balstītas pārvaldības” pieeju, un atbalstītu ar pasaules okeānu pārvaldības sistēmu.
Šīgada izdevums „Signāli” ved mūs ceļojumā, sekojot ūdens ceļam no Alpu ledājiem līdz pat Arktikas mūžīgajam sasalumam un Gangas deltai. Mēs dodamies uz pazīstamām un attālām vietām, domājot par to, kā mēs varētu atjaunot attiecības ar tādiem ikdienas dzīves pamatelementiem kā ūdens, augsne, gaiss, dzīvnieki un augi, kas veido dzīvības mozaīku uz Zemes.
