nākamais
iepriekšējais
temati

Article

2022. gada vasara: dzīve vairāku krīžu apstākļos

Mainīt valodu
Article Publicēts 14.10.2022 Pēdējās izmaiņas 06.12.2022
5 min read
Šķiet, ka mums nākas pārdzīvot krīzes citu pēc citas — pandēmiju, klimata pārmaiņu izraisītus ekstrēmus karstuma viļņus un sausumu, inflāciju, karu un enerģētikas krīzi. Šo ziemu, visticamāk, iezīmēs pastāvīga nenoteiktība un lielas svārstības globālajos tirgos, piemēram, enerģētikas un pārtikas tirgū, kas dažas valstis un grupas ietekmēs vairāk nekā citas. Risinot šīs krīzes, jo īpaši ilgtermiņā, ir nepieciešama nelokāma politiskā apņemšanās un ieguldījumi ilgtspējībā, lai stiprinātu mūsu sabiedrības noturību.

Covid-19 pandēmija kopš tās sākuma ES ir izraisījusi vairāk nekā pusmiljonu nāves gadījumu un nav beigusies. Pateicoties plašajām vakcinācijas programmām un pieaugošajai pūļa imunitātei, pandēmija palēninājās un cilvēku veselība ir labāk aizsargāta, tomēr tikai pēdējās nedēļas laikā ir reģistrēts vairāk nekā 1 000 000 jaunu saslimšanas gadījumu. Tuvojoties ziemas un gripas sezonai, mēs varam saskarties ar citiem variantiem un gadījumu skaita pieaugumu.

Pandēmija bija viens no ekonomikas nenoteiktības un neaizsargātības izraisītājfaktoriem, kas radīja spriedzi valsts finanšu jomā un izraisīja politikas prioritāšu izmaiņas. Situāciju vēl vairāk saasināja karš Ukrainā, kas ne tikai radīja milzīgas ciešanas turienes cilvēkiem, bet palielināja arī ekonomiskās problēmas. Augusta beigās tika lēsts, ka gada inflācija eirozonā bija 9,1 %. Enerģijas cenu kāpums, kas ir kopējā inflācijas aprēķina sastāvdaļa, pārsniedza 38 %. Sagaidāms, ka šī augstā inflācija izraisīs stagnāciju ekonomikā, kas strauji atlaba pēc pandēmijas. Ienākumi nav tikuši līdzi inflācijai, kas turpinās mazināt pirktspēju Eiropā un pasaulē.

2022. gada vasara: ekstrēms karstums, sausums un mežu ugunsgrēki

Vasarā virsrakstos dominēja klimata krīze. Zinātne jau vairākus gadu desmitus ir raidījusi spēcīgus signālus, ka mūsu klimats mainās un tas ietekmēs visus mūsu dzīves aspektus. Miljoniem eiropiešu klimata pārmaiņas vairs nav hipotētisks iespējamās ietekmes scenārijs nākotnei, jo šovasar tās kļuva par ikdienas realitāti. Lielas Eiropas daļas cieta no intensīviem karstuma viļņiem, temperatūrai daudzviet pārsniedzot 40 °C.

Vidējā temperatūra Eiropā šovasar bija visaugstākā reģistrētā. Lielais karstums palielināja arī sausuma risku. 2022. gada augusts lielākajā daļā Rietumeiropas un daļā Austrumeiropas kopumā bija sausāks nekā vidusmēra. Patiesībā daudzviet Eiropā jau vairākus gadus pēc kārtas nokrišņu daudzums ir zem vidējā līmeņa. Taču lielākajā daļā Skandināvijas un Eiropas dienvidu un dienvidaustrumu daļā vasara bija mitrāka nekā parasti. Tomēr šī klimata nenoteiktība un nepastāvība nemainīja faktu, ka 2022. gada augusta beigās gandrīz divas trešdaļas Eiropas apdraud sausums (iespējams, “sliktākais vismaz 500 gadu laikā”) saskaņā ar neseno Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra novērtējumu.

Ekstrēms karstums un samazināts augsnes mitrums palielināja meža ugunsgrēku risku. Šogad līdz šim ES meža ugunsgrēki ir sasnieguši rekordu — izdeguši 700 000 hektāru. Saskaņā ar Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēmu līdz šim vissmagāk tika skarta Spānija, kur ir izdeguši vairāk nekā 283 000 hektāru (atbilst platībai, kas nedaudz pārsniedz Luksemburgas lielumu), nākamā ir Rumānija (150 735 h), Portugāle (86 631 h), Francija (62 102 h) un Itālija (42 835 h).

Šīs ietekmes uz klimatu atklājas uz plašākas bioloģiskās daudzveidības krīzes fona, ko izraisa pārmērīga izmantošana, ekosistēmu degradācija, piesārņojums un arvien vairāk pastiprina klimata pārmaiņas. Ir apdraudētas daudzas ekosistēmas no augsnes līdz jūras dzīvotnēm, un daudzām sugām draud izzušana. Vides degradācija ietekmē mūsu veselību un labklājību, kā arī mūsu spējas tikt galā ar klimata pārmaiņām.

Šīs krīzes ir globālas un savstarpēji saistītas. Tās ir neilgtspējīgu ražošanas un patēriņa sistēmu sekas globalizētā ekonomikā. Līdz šim Covid-19 dēļ dzīvību ir zaudējuši vairāk nekā 6,5 miljoni cilvēku. Šovasar Indijas subkontinentu skāra ekstrēms karstums. Viena trešdaļa Pakistānas ir applūdusi. Ekstrēmas globālās temperatūras izraisīja strauju Himalaju ledāju kušanu, un to izraisītie plūdi lika pārvietoties 32 miljoniem pakistāniešu, kuriem ir steidzami nepieciešama pajumte, pārtika un medikamenti. Pakistānā novēroto postījumu apmēri, taifūna smagums Dienvidkorejā un notiekošie meža ugunsgrēki un sausums Kalifornijā pārsniedza prognozes.

Pakistānas plūdu sekas būs jūtamas visā pasaulē. Pakistāna ir nozīmīga rīsu ražotāja un patērētāja, un rīsi ir viens no galvenajiem pārtikas produktiem globālajā pārtikas tirgū, kas jau tagad izjūt spriedzi Ukrainas kara ietekmē. Pārtikas cenas un tirgi ir nestabili, jo saskaras ar iespējamiem piegādes ķēžu traucējumiem. Sausums Eiropā, visticamāk, vēl vairāk ietekmēs cenas, saasinot dzīves dārdzības krīzi.

Karš Ukrainā un enerģētikas krīze

Arī karš Ukrainā izraisīja miljoniem cilvēku pārvietošanos, cilvēku bojāeju, vides piesārņojumu un galvenās infrastruktūras iznīcināšanu. Tā ir humānā krīze, pēc kuras atveseļošanās ilgs daudzus gadus, pat gadu desmitus. Karš ir izraisījis arī ekonomikas un enerģētikas krīzes Eiropā. Reaģējot uz Krievijas agresiju, Eiropas Savienība ieviesa ekonomiskās sankcijas Krievijai, rūpīgi pārraugot fosilā kurināmā importu no Krievijas.

Daudzām ES dalībvalstīm Krievija ir bijusi galvenā enerģijas piegādātāja, bet pašlaik Eiropas Komisija un dalībvalstis cenšas samazināt šo atkarību. Septembra sākumā Krievija pārtrauca gāzes piegādi pa cauruļvadu North Stream 1, kas pirms kara Eiropas Savienībai nodrošināja gandrīz 40 % no dabasgāzes importa.

Pašreizējā enerģētikas krīze Eiropā ir divējāda: enerģijas cenas ir dramatiski pieaugušas, un Eiropa saskaras ar ierobežotu piegādi gaidāmajos ziemas mēnešos. Daudzas Eiropas valstis ir sākušas ieviest steidzamus pasākumus, lai samazinātu patēriņu, nodrošinātu energoapgādes drošību un novērstu izšķiešanu, kā arī ierobežotu pieaugošo enerģijas rēķinu ietekmi uz mājsaimniecībām.

Ilgtspēja kā vienīgais dzīvotspējīgais risinājums

Šī vairāku vienlaicīgu krīžu aina ir tik sarežģīta un izaicinoša, kādu vēl neesam pieredzējuši. Tāpat kā visās krīzēs dažas valstis un kopienas tiks ietekmētas vairāk nekā citas. Daudzas mājsaimniecības Eiropā un visā pasaulē ir noraizējušās par savu spēju apmierināt tādas pamatvajadzības kā pārtika un apkure. Mēs esam neaizsargāti.

Arī mūsu dabas sistēmas, veselība un ekonomika ir neaizsargāta. Lielākā daļa globālo krīžu norāda uz vienu pamatcēloni — mūsu planētas resursu neilgtspējīgu izmantošanu.

Tomēr ES un citi ir norādījuši uz veidu, kā novērst šo pamatcēloni ar rīcību klimata un vides jomā.

Ar Eiropas Zaļo kursu ES ir izvirzījusi vērienīgus mērķus, lai novērstu šo krīžu cēloņus — pārveidot mūsu enerģētikas sistēmas, samazināt atkarību no fosilā kurināmā, ieguldīt tīros, atjaunojamos enerģijas avotos, atjaunot dabu, stiprināt apriti mūsu ekonomikā, vienlaikus nodrošinot taisnīgu pāreju, kurā mēs atbalstām visvairāk skartos.

Nepieciešamā pāreja nebūs viegla. Tas prasa laiku un naudu. Taču, tā kā šīs daudzās krīzes mūs ietekmē, neatkarīgi no tā, vai tas ir enerģijas trūkums, ekstrēmi laikapstākļi vai augoša inflācija, mums nav citas izvēles, kā rīkoties, turklāt steidzami. Mūsu darbībām, lēmumiem un politikai ir arī jācenšas nodrošināt ilgtspējīgu nākotni. Bezdarbība kļūst arvien bezatbildīgāka, izmaksā dārgāk par rīcību un ir ētiski nepieņemama.

Mūsu pašreizējā ekonomikas modeļa vides, ekonomiskā un sociālā neaizsargātība un ietekme ir labi izpētīta un dokumentēta. Zinātniskie modeļi un analīzes mums ir sniegušas labu priekšstatu par mūsu virzību, turklāt dažkārt jau vairākus gadu desmitus iepriekš. Tas, kam mēs esam liecinieki, nav nekas negaidīts, ne arī ārkārtējs. Pašlaik mēs esam sasnieguši punktu, kurā vairs nav jāmēģina prognozēt nākotne, bet gan jāizmanto visas pieejamās zināšanas, lai to veidotu pilnībāilgtspējīgu.

Hans Bruyninckx

Hans Bruyninckx

EVA izpilddirektors

Ievadraksts publicēts EVA 2022. gada septembra biļetenā

Permalinks

Geographic coverage

Temporal coverage

Tags

iegrāmatots zem:
iegrāmatots zem: european green deal
Dokumentu darbības