nākamais
iepriekšējais
temati

Article

Rietumbalkānu valstīm ir nozīmīga loma partnerībā ar EVA, lai risinātu vides un klimata problēmas

Mainīt valodu
Article Publicēts 03.02.2022 Pēdējās izmaiņas 17.03.2022
5 min read
Photo: © Perry Wunderlich, REDISCOVER Nature/EEA
Eiropas Vides aģentūra sadarbojas ar daudzām valstīm, tostarp Rietumbalkānu valstīm. Kā šī sadarbība veicina ES darbu vides jomā, un ko no tā gūst Albānija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Serbija un Kosova? Mēs kopā ar koordinācijas, tīklu un stratēģijas programmas vadītāju Luc Bas apspriedām, kā EVA strādā ar šīm valstīm, lai uzlabotu vidi.

Kāpēc Rietumbalkānu valstis ir tik svarīgas EVA? Kāda ir sadarbības pievienotā vērtība?

Šīs valstis ir ES pievienošanās vai pirmspievienošanās valstis. Lai kļūtu par pilntiesīgu ES dalībvalsti, ir jāīsteno vairākas politikas jomas, un vides joma ir viena no lielākajām politikas jomām ar ievērojamu tiesību aktu kopumu.

Turklāt Rietumbalkāni ir mūsu kaimiņi, un mēs visi zinām, ka vide neapstājas pie robežas, tāpēc cieša sadarbība vides jautājumos ir arī ES interesēs.

Visbeidzot, Rietumbalkāniem kā sadarbības valstīm Eiropas vides informācijas un novērojumu tīklā (Eionet) ir pieejams liels ekspertu loks, kas palīdz tiem risināt vides problēmas. Savukārt šo valstu eksperti sniedz ieguldījumu tīklā ar savām zināšanām.

Kādās jomās sadarbība ir īpaši svarīga EVA darbībai?

Mūsu sadarbība lielā mērā aptver uzraudzību, ziņošanu un novērtēšanu. Rietumbalkānu valstis regulāri sniedz datus EVA tādās jomās kā emisijas gaisā vai ūdens kvalitāte, ļaujot mums apstrādāt un novērtēt datus. Šie dati ir pamats pārdomātu lēmumu pieņemšanai.

Reģions saskaras ar daudzām problēmām, jo īpaši gaisa, ūdens un augsnes piesārņojuma jomā, kuras var pienācīgi risināt tikai tad, ja ir pieejami droši un ticami dati un informācija. Reģions ir īpaši neaizsargāts arī attiecībā uz klimata pārmaiņām. Ir arī daudz neskartas dabas, kurai nepieciešama efektīva aizsardzība. Nodrošinot ekspertu zināšanas un uzlabojot spējas, EVA mērķis ir risināt problēmas arī šajā jomā.

Kā šī sadarbība darbojas praksē?

Rietumbalkāni ir integrēti Eionet darbā kā “sadarbības valstis”. Praksē tas nozīmē, ka valstīs mēs uzturam nacionālo Eionet tīklu. Šos tīklus pārvalda valsts koordinācijas centri (NFP), kas nozīmēti attiecīgajās iestādēs. Mēs cieši sadarbojamies arNFP, un viņi tiek aicināti uz regulārāmNFP/Eionet sanāksmēm, kurās tiek apspriesti un pieņemti lēmumi par mūsu darba stratēģiskiem aspektiem. Turklāt valsts tīklu veido nacionālie references centri (NRC), un katrs no tiem aptver īpašu vides jautājumu.

NRC no visām dalībvalstīm un sadarbības valstīm regulāri tiekas, lai apspriestuEionetsadarbības tehniskos aspektus. Turklāt mēs kopā ar Rietumbalkāniem un citām ieinteresētajām pusēm, piemēram, Eiropas Komisiju bieži identificējam vairākas tematiskās jomas, kurās ir vajadzīga īpaša palīdzība. Šos jautājumus padziļināti risina ar EVA ekspertu, Eiropas tematisko centru (ETC) un citu attiecīgo tīkla partneru palīdzību. Galvenās jomas, kurām mēs pievēršamies, parasti ir atbalsts gaisa kvalitātes ziņojumiem, ūdens kvalitātes jautājumi, bioloģiskā daudzveidība, atkritumi un ar klimatu saistīti jautājumi.

Lai sniegtu konkrētu piemēru, mēs nesen publicējām atkritumu apsaimniekošanas valstu profilus Rietumbalkānu valstīs, ko mēs arī veidojam ES valstīm. 

Kādi ir galvenie izaicinājumi mūsu sadarbības uzlabošanā, lai risinātu vides jautājumus?

Ir daudzas vides problēmas, ar ko Eiropa dalās  pārrobežu attiecībās, piemēram, gaisa un ūdens piesārņojums un klimata pārmaiņu ietekme. Lai pareizi risinātu šos jautājumus, ir nepieciešami atbilstoši dati un informācija.

Mēs esam novērojuši, ka dažās valstīs uzraudzības infrastruktūra kļūst novecojusi. Tas ir īpaši pamanāms gaisa kvalitātes novērošanā. Lai gan Rietumbalkāni ir daļa no Eiropas gaisa kvalitātes indeksa, dažos apgabalos vienkārši nepietiek novērošanas staciju. Mēs mēģinām risināt šo jautājumu ar citu reģiona ieinteresēto pušu palīdzību. Ir arī datu iztrūkums citās jomās, kurām jāpievērš uzmanība.

Sadarbība ar Rietumbalkānu valstīm ir sākusies pirms 20 gadiem. Kas līdz šim ir sasniegts?

Mēs sadarbojamies ar šīm valstīm saskaņā ar dažādiem pirmspievienošanās finanšu instrumentiem. Gadu gaitā Rietumbalkāni ir kļuvuši parEionetintegrētu daļu, un visas valstis regulāri sniedz EVA nepieciešamos datus.

EVA sagatavo ikgadēju pārskatu par tās dalībvalstu un sadarbības valstu darbības rezultātiem. Rietumbalkāni gadu gaitā ir uzrādījuši acīmredzamu progresu un kopumā ir līdzīgā līmenī arEVA dalībvalstīm, un dažas no tām atbilst prasībām pat 100% datu savlaicīguma un kvalitātesziņā. Rietumbalkāni ir kļuvuši arī par integrētu sastāvdaļu EVA Vides valsts ziņojumā (SOER), kas tiek gatavots reizi piecos gados.

Kā šī sadarbība iekļaujas ES Eiropas Zaļajā kursā? Vai Rietumbalkānu valstis arī cenšas sasniegt šos mērķus?

Rietumbalkāni piekrita “Zaļajai programmai Rietumbalkāniem”, kas lielā mērā ir saskaņā ar Zaļo kursu un ko ir atbalstījušas valstis. 

Pašlaik EVA sagatavo projekta priekšlikumu saistībā ar pirmspievienošanās (IPA III) finansējumu. Šis priekšlikums būs pilnībā saskaņots ar Zaļo programmu un pievērsīsies daudzām tēmām, piemēram, dekarbonizācija, aprites ekonomika, attīrīšana, piesārņojums, ilgtspējīgas pārtikas sistēmas un bioloģiskā daudzveidība. Ar šo priekšlikumu EVA mērķis ir palīdzēt Rietumbalkānu valstīm sasniegt mērķus, kas noteikti šajā “Zaļajā programmā Rietumbalkāniem”.

Kā jūs redzat šo sadarbību nākotnē? Vai pilntiesīga dalība EVA ir viena no iespējām?

EVA dalība ir atvērta “trešajām valstīm”, kā noteikts Aģentūras dibināšanas regulā. Faktiski EVA jau ir piecas dalībvalstis, kas nav ES sastāvā.

Šajā kontekstā mēs skaidri redzam EVA dalības iespējas, kad valstis ir tehniski gatavas. Tas ir lielā mērā politisks process, kurā EVA ir maz ietekmes, tomēr mēs esam apņēmušies nākamajos gados saglabāt un stiprināt mūsu attiecības, kā noteikts “EVA-Eionet stratēģijā 2021.-2030. gadam”.

Luc Bas

Koordinācijas, tīklu un stratēģijas programmas vadītājs, EVA

Intervija publicēta EVA 2021. gada decembra biļetenā 

Permalinks

Geographic coverage

Temporal coverage

Topics

Dokumentu darbības