Tīrāks gaiss ir labvēlīgs cilvēku veselībai un klimata pārmaiņām

Mainīt valodu
Article Publicēts 29.01.2018 Pēdējās izmaiņas 24.05.2018
7 min read
Daudzu valstu tiesību akti, tehnoloģijas un pakāpeniska atteikšanās no stipru piesārņojumu radošā fosilā kurināmā pēdējās desmitgadēs ir ļāvusi Eiropas gaisa kvalitātei uzlaboties. Tomēr daudzus cilvēkus, jo īpaši pilsētu iedzīvotājus, joprojām nelabvēlīgi ietekmē gaisa piesārņojums. Ņemot vērā, cik sarežģīta ir cīņa ar gaisa piesārņojumu, nepieciešama koordinēta rīcība daudzos līmeņos. Lai iesaistītu iedzīvotājus, ir svarīgi savlaicīgi sniegt informāciju tiem pieejamā veidā. Tieši šādu uzdevumu veic mūsu nesen ieviestais Gaisa kvalitātes indekss. Gaisa kvalitātes uzlabošanās ne tikai nāktu par labu mūsu veselībai, bet varētu arī palīdzēt cīņā ar klimata pārmaiņām

 Image © Foto © Maria Cristina Campi, NATURE@work/EEA

Eiropas gaisa kvalitāte kopš 20. gadsimta 70. gadiem, kad Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ieviesa politiku un pasākumus gaisa kvalitātes jomā, ir būtiski uzlabojusies. Gaisu piesārņojošu vielu emisijas no daudziem lielākajiem avotiem, ieskaitot transportu, rūpniecību un elektroenerģijas ražošanu, mūsdienās tiek regulētas un kopumā samazinās, taču ne vienmēr tādā mērā, kā tika plānots. Augsta gaisa piesārņojuma koncentrācija joprojām būtiski ietekmē Eiropas iedzīvotāju veselību, un vislielāko kaitējumu nodara cietās daļiņas un slāpekļa dioksīds.

Eiropas Vides aģentūras jaunākajā gada ziņojumā par gaisa kvalitāti konstatēts, ka vairums cilvēku, kuri dzīvo Eiropas pilsētās, joprojām ir pakļauti gaisa piesārņojuma līmenim, ko Pasaules Veselības organizācija uzskata par kaitīgu. Kā norādīts ziņojumā, 2014. gadā smalko daļiņu koncentrācija izraisīja aptuveni 428 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu 41 Eiropas valstī, no kuriem aptuveni 399 000 gadījumu reģistrēti ES–28 valstīs.

Sliktai gaisa kvalitātei ir arī ievērojama ekonomiska ietekme, jo palielās ārstēšanās izdevumi, samazinās strādājošo produktivitāte un tiek nodarīts kaitējums augsnei, kultūraugiem, mežiem, ezeriem un upēm. Lai gan gaisa piesārņojums bieži tiek saistīts ar īpaši augsta piesārņojuma epizodēm, ilgtermiņa pakļautība arī mazākām piesārņojuma devām vēl vairāk apdraud cilvēku veselību un dabu.

 

Gaisa piesārņojuma samazināšana palīdz cīņā ar klimata pārmaiņām

Oglekļa dioksīds, iespējams, ir lielākais globālās sasilšanas un klimata pārmaiņu veicinātājs, tomēr tas šajā ziņā nav vienīgais. Daudzi citi gāzveida vai daļiņu savienojumi – tā dēvētie “klimata pārmaiņu ierosinātāji” – ietekmē Zemes saglabātās saules enerģijas (ieskaitot karstumu) daudzumu.

Piemēram, metāns ir ļoti iedarbīgs klimata pārmaiņu ierosinātājs un gaisu piesārņojoša viela, kas ir saistīta ar lauksaimniecisko darbību un cieši saistīta ar lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu un gaļas patēriņu. Cits piesārņotājs, kas ietekmē gan klimata pārmaiņas, gan gaisa kvalitāti, ir cietās daļiņas. Atkarībā no to sastāvdaļām tām var būt dzesējoša vai sildoša ietekme uz vietējo un globālo klimatu. Piemēram, viena no smalko daļiņu sastāvdaļām un kurināmā nepilnīgas sadegšanas rezultāts – melnais ogleklis atmosfērā absorbē saules un infrasarkano starojumu, tādēļ tam ir sildoša ietekme.  

Pasākumi īslaicīgu klimata pārmaiņu ierosinātāju, piemēram, melnā oglekļa, metāna, ozona vai ozona prekursoru emisiju samazināšanai labvēlīgi ietekmē gan cilvēku veselību, gan klimatu. Siltumnīcefekta gāzēm un gaisu piesārņojošām vielām ir vieni un tie paši emisiju avoti. Tādēļ, ierobežojot vienu vai otru vielu emisijas, var panākt pozitīvu efektu, to skaitā ietaupīt izmaksas.

Tomēr jau agrāk ir veikti atsevišķi pasākumi,it kā labvēlīgi no klimata pārmaiņu viedokļa, taču tiem ir bijusi neparedzēta nelabvēlīga ietekme uz gaisa kvalitāti. Piemēram, daudzas valstis veicināja dīzeļdegvielas transportlīdzekļu izmantošanu, taču izrādījās, ka tie emitē lielu daudzumu gaisu piesārņojošu vielu. Arī atjaunojamās koksnes dedzināšana dažos Eiropas reģionos diemžēl ir izraisījusi augstu daļiņu līmeni vietējā gaisā. Mums ir jāmācās no šādiem piemēriem un jāpārliecinās, ka to pasākumu sekas, kurus izvēlamies īstenot, ir pienācīgi izprastas un tiek ņemtas vērā.

Saikne starp klimata pārmaiņām un gaisa kvalitāti neaprobežojas tikai ar to, ka atmosfērā nonāk vienas un tās pašas gaisu piesārņojošas vielas no vieniem un tiem pašiem avotiem. Klimata pārmaiņas var pastiprināt arī gaisa piesārņojuma radītās problēmas. Sagaidāms, ka klimata pārmaiņas daudzos pasaules reģionos ietekmēs vietējos laikapstākļus, tostarp karstuma viļņu un gaisa masu nekustīguma epizožu biežumu. Lielāks saules gaismas daudzums un augstāka temperatūra var ne tikai paildzināt paaugstinātu ozona līmeni, bet arī vēl vairāk pastiprināt augstāko ozona koncentrāciju. Daļai Eiropas, kur bieži novērojams paaugstināts piezemes ozona līmenis, tās noteikti nav labas ziņas.

Saskaņota rīcība no vietējā līdz globālajam līmenim

Gaisa piesārņojums ne visur ir vienāds. Dažādi piesārņotāji atmosfērā nonāk no visdažādākajiem avotiem. Eiropā lielāko gaisa piesārņojumu izraisa autotransports, lauksaimniecība, spēkstacijas, rūpniecība un mājsaimniecības. Šīs piesārņojošās vielas pēc nonākšanas atmosfērā var pārvērsties jaunās piesārņojošās vielās un izplatīties. Izstrādāt un īstenot politiku šādas sarežģītas situācijas risināšanai nav viegls uzdevums.

Ņemot vērā avotu daudzveidību kā no ģeogrāfiskā izvietojuma, tā saimnieciskās darbības viedokļa, rīcībai jānotiek dažādos līmeņos – no vietējā līdz starptautiskajam. Starptautisko konvenciju mērķis var būt atmosfērā nonākošo piesārņotāju samazināšana, bet, nerīkojoties vietējā līmenī – piemēram, ar informatīvajām kampaņām, stipri piesārņojošu transportlīdzekļu aizvākšanu no pilsētām vai pilsētplānošanas lēmumiem – mēs negūtu labāko rezultātu mūsu centieniem. Šī daudzveidība nozīmē arī to, ka gaisa piesārņojumam nav viena risinājuma, kas derētu visām situācijām. Lai vēl vairāk samazinātu gaisa piesārņojuma iedarbību un tās radīto kaitējumu, iestādēm ir jāpielāgo pasākumi, lai ņemtu vērā vietējos faktorus, piemēram, piesārņojuma avotus, demogrāfisko situāciju, transporta infrastruktūru un vietējo ekonomiku.

Lai labāk saskaņotu rīcību vietējā, valsts, Eiropas un globālajā līmenī , Eiropas Komisija aicināja dažādas ieinteresētās puses no visas Eiropas satikties Tīra gaisa forumā, kas tika rīkots novembrī, Parīzē. Šajā forumā uzmanība tika pievērsta ne tikai pilsētu gaisa uzlabošanai, bet arī lauksaimniecisku darbību radītajam gaisa piesārņojumam. Tajā arī tika uzsvērtas inovācijas un darījumdarbības iespējas, saistītas ar rīcību gaisa tīrības jomā.

Informācijai ir nozīmepiesārņojuma ietekmes samazināšanā

Eiropas Vides aģentūra sadarbojas ar tās dalībvalstīm, lai laika gaitā apkopotu salīdzināmu informāciju par gaisa kvalitāti. Pamatojoties uz iegūtajiem datiem, mēs mērām sasniegto progresu, analizējam tendences un meklējam saiknes starp avotiem, piemēram, autotransportu, un faktiskajiem gaisa kvalitātes mērījumiem.

Ja nepieciešams, novērošanas stacijās iegūtos mērījumus var papildināt ar satelītnovērojumiem. Eiropas Zemes novērošanas programmas ietvaros ES oktobrī palaida kosmosā jaunu pavadoni, kura uzdevums ir pētīt gaisa piesārņojumu un kurš jau ir sācis sūtīt pirmos attēlus. Ar šo informāciju regulāri tiek iepazīstināta sabiedrība un lēmumu pieņēmēji. Ir svarīgi norādīt, ka aģentūras darbības attiecināmas tikai uz brīvdabas gaisa kvalitāti, nevis mūsu mājās vai darbvietā elpotā gaisa kvalitāti, kas arī tieši ietekmē mūsu veselību.

 

Cenšoties sniegt visaktuālāko informāciju, mēs kopā ar Eiropas Komisiju izstrādājām jaunu tiešsaistes pakalpojumu: Eiropas Gaisa kvalitātes indeksu. Tīra gaisa forumā prezentētais indekss nodrošina informāciju par pašreizējo gaisa kvalitātes stāvokli, pamatojoties uz mērījumiem, kas veikti vairāk nekā 2000 gaisa kvalitātes monitoringa stacijās visā Eiropā. Indekss ļauj iedzīvotājiem izmantot interaktīvu karti, lai pārbaudītu gaisa kvalitāti staciju līmenī, balstoties uz piecām svarīgākajām piesārņojošajām vielām, kas kaitē cilvēku veselībai un videi: daļiņām (gan PM 2,5, gan PM10), piezemes ozonu, slāpekļa dioksīdu un sēra dioksīdu. Gaisa kvalitātes indekss ļauj ar šo informāciju iepazīstināt visus eiropiešus, kuriem interesē gaisa piesārņojuma problēmas risināšana. Ikviens var pārbaudīt gaisa kvalitāti savā atrašanās vietā un veikt aizsardzības pasākumus, lai mazinātu saskarsmi ar piesārņojumu.

Informācija katrā ziņā ir ļoti svarīga, lai novērstu gaisa piesārņojumu un samazinātu tā kaitīgo ietekmi. Tomēr, lai uzlabotu gaisa kvalitāti un sasniegtu ES ilgtermiņa mazoglekļa mērķus, mums ir jānovērš emisijas visos ekonomikas sektoros un sistēmās, piemēram, attiecībā uz mobilitāti, enerģētiku un pārtiku, un jāizprot ražošanas un patēriņa modeļi, kas rada šīs emisijas. Tas ir vienīgais ejamais ceļš. EVA kā zināšanu partneris ir gatava sniegt palīdzību šo ilgtermiņa mērķu sasniegšanā. 

 Hans Bruyninckx

Hans Bruyninckx

EVA izpilddirektors

Ievadraksts publicēts 2017. gada 15. decembra EVA biļetenā Nr. 2017/4.

 

 

Temporal coverage

Dokumentu darbības
Raksti
Menu
Abonementi
Reģistrēties, lai saņemtu mūsu pārskatus (drukātā un/vai elektroniskā formātā) un ceturkšņa e-ziņojumus
Seko mums
 
 
 
 
 
Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100