nākamais
iepriekšējais
temati

Article

Ceļā uz stratēģiju “Eiropa 2030” — izturētspējīga daba, ilgtspējīga attīstība un veselīga dzīve

Mainīt valodu
Article Publicēts 07.10.2020 Pēdējās izmaiņas 26.10.2020
6 min read
Photo: © Javier Arcenillas, REDISCOVER Nature/EEA
Covid-19 pandēmija ir skaidri apliecinājusi, cik trausla var būt mūsu sabiedrība un ekonomika, saskaroties ar nozīmīgu satricinājumu. Sagaidāms, ka vides degradācija un klimata pārmaiņas radīs vēl biežākus un smagākus satricinājumus. Saskaroties ar neskaidrībām un daudzām problēmām, mūsu vienīgā reālā iespēja ir nodrošināt, lai ikviens lēmums, ko šajā kritiski svarīgajā laikā pieņemam, tuvinātu mūs sociālajiem un ilgtspējības mērķiem.

Turpmākie mēneši būs izšķirīgi atveseļošanas un investīciju plānu izstrādē. Lai sniegtu savu devumu šīm diskusijām, mēs rīkojam virkni tiešsaistes debašu, kuru mērķis ir nodot plašākai sabiedrībai ekspertu zināšanas un pārdomas. Tā vai citādi, bet pārmaiņas notiks. Mums jānodrošina, lai ikviens lēmums šajā procesā vestu mūs soli tuvāk ilgtspējībai.

Hans Bruyninckx, EVA izpilddirektors

Covid-19 pandēmija ir mainījusi spēles noteikumus. Pasaule ir pieredzējusi karus, ekonomikas un finanšu krīzes, savvaļas ugunsgrēkus, pārtikas trūkumu un migrācijas viļņus, kā arī vietējas un sezonālas epidēmijas. Taču šodienas paaudzes nekad nav piedzīvojušas neko līdzīgu šai pandēmijai. Tā ir izplatījusies visā pasaulē, tieši vai netieši skarot miljoniem vai pat miljardiem cilvēku, ir likusi izolēt sabiedrības, slēgt robežas un apturēt veselas nozares — un tas viss ir noticis vien dažu mēnešu laikā.

Ir pagājuši seši mēneši, kopš daudzas Eiropas valstis sāka ieviest karantīnas pasākumus, lai apkarotu Covid-19. Pēc sākotnējā satricinājuma, ko radīja šīs milzīgās un pēkšņās pārmaiņas, sabiedrība joprojām cenšas izprast vīrusu un visu tā ietekmes spektru, kā arī rast risinājumus šīs ietekmes mazināšanai.

Nevienādā ietekme uz veselību

Koronavīruss cilvēkus skar dažādi. Nopietnāks risks ir mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, piemēram, gados vecākiem cilvēkiem vai cilvēkiem ar esošām veselības problēmām un saslimšanām.

Šīs pašas mazaizsargātās grupas parasti vairāk cieš arī no vides radītā apdraudējuma veselībai, it īpaši no sliktas gaisa kvalitātes. Ilgstoša pakļautība  gaisa piesārņojumam — pat nelielā koncentrācijā – var kaitēt cilvēka veselībai un izraisīt hroniskas slimības, kas savukārt padara cilvēkus vēl uzņēmīgākus pret jau esošām un jaunām saslimšanām, piemēram, Covid-19.

Mūsu nesenajā ziņojumā “Veselīga vide, veselīga dzīve” norādīts, ka no katriem astoņiem nāves gadījumiem Eiropā viens var būt saistīts ar sliktu vides kvalitāti. Ziņojumā uzsvērta arī nevienādā ietekme uz veselību gan Eiropā, gan citās valstīs. Samazinot vides piesārņojumu un nodrošinot piekļuvi tīrai videi, var mazināt slimību slogu un palīdzēt cilvēkiem dzīvot veselīgāk.

Dabisko teritoriju saglabāšana

Covid-19 ir zoonozes slimība. Tas ir jauns vīruss, kas no dzīvnieku sugām ir pārnests uz cilvēkiem. Šādi pārneses gadījumi, visticamāk, notiek tad, kad savvaļas dzīvnieki nonāk ciešā saskarē ar cilvēku populācijām, kas galvenokārt rodas apstākļos, kad cilvēki paplašina savu darbību  dabas teritorijās, kad lieljaudas gaļas ražotnēs notiek mijiedarbība starp cilvēkiem un dzīvniekiem vai kad savvaļas sugu dzīvnieki tiek sagūstīti cilvēku uzturam.

Covid-19 ir viens piemērs saistībai starp plašāku vides degradāciju un tās konkrēto ietekmi uz mūsu veselību un labsajūtu. Pēdējās dienās ir publicēti divi nozīmīgi ziņojumi: Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Piektais pārskats par bioloģisko daudzveidību un Pasaules Dabas fonda 2020. gada Dzīvās planētas ziņojums. Abos ziņojumos uzsvērts, ka bioloģiskā daudzveidība samazinās satraucošā ātrumā, un tiek aicināts izlēmīgi un neatliekami rīkoties globālā mērogā. Šīs pašas satraucošās tendences ir novērotas arī Eiropā, un tās ietekmē dabas izturētspēju, produktivitāti un spēju nodrošināt mums vajadzīgo. Nākamajās nedēļās publicēsim mūsu visaptverošo novērtējumu par dabas stāvokli Eiropā, kas balstīts uz ES dalībvalstu ziņotajiem detalizētajiem datiem.

Dabas izturētspējas stiprināšana globālā mērogā, aizsargājot, saglabājot un atjaunojot dabiskās teritorijas un pārejot uz ilgtspējīgu pārtikas sistēmu, ne tikai varētu mazināt ar zoonozes slimībām saistītus riskus, bet arī nodrošināt mūsu labklājību ilgtermiņā.

Klimata nenoteiktības ietekme

Veidam un tempam, kā mēs patērējam dabas resursus — tostarp fosilo kurināmo, mežus un zemi —, ir būtiska loma arī klimata pārmaiņās. To ietekme jau ir graujoša, sākot no nesenajiem dabas ugunsgrēkiem ASV līdz kūstošiem ledājiem Alpos. Ja vien mums neizdosies krasi mainīt siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzumu visā pasaulē un pielāgoties klimata pārmaiņām, mēs saskarsimies ar vēl smagākiem satricinājumiem, kas iespaidos mūsu sabiedrību un ekonomiku. Un, tāpat kā Covid-19 un gaisa piesārņojuma gadījumā, dažus no mums tas skars vairāk nekā pārējos.

Covid-19 izraisīja ne tikai sabiedrības veselības krīzi, bet arī dziļu ekonomikas krīzi. Uz to reaģējot, Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir ieviesušas ekonomikas atveseļošanas plānus.

Patiesais jautājums ir šāds: kā varam atgūties no pašreizējās krīzes tā, lai nākotnē izvairītos no citām krīzēm — vides, klimata, ekonomikas un sabiedrības veselības jomā?

Izturētspējīgas, taisnīgas sabiedrības un videi draudzīgas ekonomikas veidošana

Karantīnas režīma pasākumi radīja milzīgas un pēkšņas izmaiņas Eiropas dzīvesveidā. Uz ceļiem bija mazāk transportlīdzekļu, un komerciālie lidojumi tikpat kā nenotika. Daudzas aktivitātes tika pārnestas uz tiešsaistes vidi, vēl vairāk samazinot vajadzību pēc mobilitātes. Ietekme uz vidi bija nepārprotama. Dažu nedēļu laikā uzlabojās gaisa kvalitāte pilsētās. Pēc ierobežojumu atcelšanas un ekonomiskās aktivitātes tempa paātrināšanās mēs varam novērot pakāpenisku gaisa kvalitātes atgriešanos līmenī, kāds bija pirms Covid.

Covid piemērs apliecina, ka valstīs, kuras rīkojās ātri un izlēmīgi, kopumā bija zemāki inficēšanās un mirstības rādītāji, arī mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupās. Karantīnas režīma pasākumi īsā laikā ieviesa ievērojamas izmaiņas cilvēku dzīvesveidā, mazinot slodzi uz dabu, un digitalizācija var piedāvāt dažus risinājumus. Tāpat arī izlēmīga rīcība, ierosinot fundamentālas pārmaiņas mūsu ražošanas un patēriņa sistēmās, varētu radīt patiesu atšķirību.

Eiropas ilgtermiņa politikas mērķi ir noteikti Eiropas zaļajā kursā, tā stratēģijās un rīcības plānos. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena uzrunā par situāciju Eiropas Savienībā ne tikai atkārtoti apliecināja Eiropas apņemšanos sasniegt šos mērķus, bet arī izvirzīja vēl vērienīgākus mērķus klimata jomā. Tos varēs sasniegt ar taisnīgām pārmaiņām, vēršanos pret nevienlīdzību un sociālā taisnīguma veicināšanu līdztekus mērķiem klimata jomā.

Turpmākie mēneši būs izšķirīgi atveseļošanas un investīciju plānu izstrādē. Lai sniegtu savu devumu šīm diskusijām, mēs rīkojam virkni tiešsaistes debašu, kuru mērķis ir nodot plašākai sabiedrībai ekspertu zināšanas un pārdomas.

Tā vai citādi, bet pārmaiņas notiks. Mums jānodrošina, lai ikviens lēmums šajā ceļā vestu mūs soli tuvāk ilgtspējībai.

Hans Bruyninckx

EVA izpilddirektors

Intervija publicēta EVA biļetena Nr. 03/2020 septembra izdevumā.

Permalinks

Geographic coverage

Temporal coverage

Tags

iegrāmatots zem:
iegrāmatots zem: european green deal
Dokumentu darbības