Elektrotransportlīdzekļi: gudra un videi draudzīga izvēle

Mainīt valodu
Article Publicēts 18.01.2019 Pēdējās izmaiņas 22.02.2019
6 min read
Vai elektrotransportlīdzekļi ir labvēlīgāki klimatam un gaisa kvalitātei nekā automašīnas ar benzīna vai dīzeļdegvielas dzinējiem? Mēs uzaicinājām uz sarunu Andreas Unterstaller, Eiropas Vides aģentūras (EVA) ekspertu transporta un vides jomā, lai apspriestu elektrotransportlīdzekļu priekšrocības un trūkumus, kam veltīts jauns EVA ziņojums.
© Hannes Egler on Unsplash

© Hannes Egler on Unsplash

Vai varat mums pastāstīt par galvenajiem konstatējumiem nesen izdotajā EVA ziņojumā?

EVA ziņošanas mehānisma attiecībā uz transportu un vidi (TERM) ietvaros nesen publicēja jaunu ziņojumu. Galvenais secinājums — attiecībā uz klimata pārmaiņām un gaisa kvalitāti elektrotransportlīdzekļi ir nepārprotami labāki nekā automašīnas ar benzīna vai dīzeļdegvielas dzinējiem. Pretēji sabiedrībā pastāvošajām šaubām un neskaidrībai par elektrotransportlīdzekļu izmantošanas ieguvumiem vides aizsardzības jomā zinātniskā nostāja ir arvien skaidrāka. Pat ņemot vērā pašreizējo Eiropas energoresursu struktūru, kurā joprojām nozīmīgs elektroenerģijas apjoms tiek ġenerēts no oglēm, pastāv nepārprotami ieguvumi. Līdz ar plašāku atjaunojamo energoresursu izmantošanu Eiropā nākotnē šie ieguvumi palielināsies.

Tas arī ir viens no pirmajiem ziņojumiem, kurā elektrotransportlīdzekļi vērtēti no aprites ekonomikas perspektīvas, pievēršot lielu uzmanību atkārtotai izmantošanai, atjaunošanai un reciklēšanai. Ir veikti daudzi zinātniski pētījumi par elektrotransportlīdzekļu aprites cikla ietekmi. EVA ir apkopojusi šīs zināšanas un nodrošinājusi to pieejamību plašākai auditorijai. Ir jāuzlabo elektrotransportlīdzekļu un to sastāvdaļu atkārtota izmantošana un reciklēšana, lai samazinātu to ražošanas ietekmi uz vidi. Īpaši svarīgs elektrotransportlīdzekļiem ir ekspluatācijas laika beigu posms. Tajos ir daudz metālu un citu kritiski svarīgu izejvielu, kuru apstrādei var būt nepieciešams liels daudzums enerģijas un kuru ražošanā dažkārt tiek izmantotas toksiskas vielas. Tādēļ to atgūšana no esošajiem automobiļiem un atkārtota izmantošana būtu ievērojams ieguvums. Ja mums izdotos izmantot citam mērķim veselu komponentu, piemēram, akumulatoru, tas būtiski samazinātu kopējo ietekmi uz vidi.

Ko var darīt, lai padarītu elektrotransportlīdzekļus ilgtspējīgākus un lai pilnībā izmantotu to sniegto ieguvumu vides un veselības jomā?

Ziņojumā ir uzsvērti vairāki svarīgi secinājumi. Pirmkārt, ir jānodrošina, lai elektrotransportlīdzekļu ražošanai un ekspluatācijai izmantotā elektroenerģija tiktu iegūta no atjaunojamiem energoresursiem. Mūsu ziņojums liecina, ka šim faktoram ir lielākā ietekme uz rezultātiem vides un veselības jomā. Otrkārt, ir jānodrošina šo automobiļu ilgmūžība. Ir svarīgi panākt maksimālu lietošanas ilgumu katram elektrotransportlīdzeklim. Ja elektrotransportlīdzekļu nobraukums ir tikai 70 000 km un pēc tam tie tiek nodoti metāllūžņos, to kopējā negatīvā ietekme uz vidi ir lielāka salīdzinājumā ar parastajiem automobiļiem, jo to ražošanā jāizmanto vairāk energoresursu nekā parasto automobiļu ražošanā. Taču, ja nobraukums ir vismaz 150 000 km, elektrotransportlīdzekļiem ir ievērojamas priekšrocības. Visbeidzot, kad elektrotransportlīdzekli nepieciešams nodot metāllūžņos, ir pēc iespējas labāk otrreizēji jāizmanto tajā esošie materiāli.

Kā tipiska elektrotransportlīdzekļa īpašības atšķiras no transportlīdzekļa ar benzīna vai dīzeļdegvielas dzinēju? Vai tie ir pilnīgi “tīri” attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām? 

Ir ļoti svarīgi saprast, ka neviens automobilis nebūs pilnīgi “tīrs”. Elektrotransportlīdzekļu ieviešana to nemaina. Tomēr mēs vēlamies norādīt, ka gadījumā, ja tiešām ir nepieciešams izmantot automobili, elektrotransportlīdzeklis ir videi draudzīgāka izvēle. Taču sabiedriskā transporta izmantošana vai došanās uz darbu ar kājām vai ar velosipēdu vienmēr būs labvēlīgāka videi. Automobilis ir un paliek automobilis, un pāreja uz jauna veida automobiļiem neatrisinās tādas transporta problēmas kā sastrēgumus.

Elektriskie dzinēji vienkārši ir efektīvāki nekā iekšdedzes dzinēji, līdz ar to lielāks akumulatorā esošās enerģijas daudzums tiek izmantots transportlīdzekļa kustībai. Jo īpaši pārvietojoties pilsētās, elektrotransportlīdzekļiem ir augstāka energoefektivitāte. Turklāt nav gaisu piesārņojošu vielu, piemēram, slāpekļa oksīdu un daļiņu, emisiju no izpūtēja. Daļiņas rodas bremzēšanas un riepu nodiluma dēļ, taču kopumā to daudzums ir mazāks nekā no automobiļiem ar benzīna vai dīzeļdegvielas dzinēju. Elektrotransportlīdzekļi var arī samazināt troksni — tie rada mazāku troksni, it īpaši pārvietojoties ar lēnāku ātrumu.

Veselības ziņā galvenais ieguvums ir saistīts ar gaisa kvalitāti. Joprojām pastāv gaisa piesārņojums no elektroenerģijas, kas tiek izmantota elektrotransportlīdzekļos, taču tas parasti rodas elektrostacijās, kurās var būt labāki piesārņojuma kontroles pasākumi, nekā būtu iespējams īstenot parastajos transportlīdzekļos, un elektrostacijas parasti atrodas tālāk no blīvi apdzīvotām vietām.

Kuras valstis ir vadošās elektrotransportlīdzekļu veicināšanas un izmantošanas jomā?

Daudzas Eiropas valstis diezgan aktīvi veicina to izmantošanu, it īpaši Norvēģija, kas ir īstenojusi vērienīgu politiku, lai palielinātu elektrotransportlīdzekļu īpatsvaru un uzlabotu uzlādes infrastruktūru. Arī Nīderlande, Apvienotā Karaliste un Francija ir veikušas lielu darbu. Kopumā Eiropas Savienība ir viena no pasaules līderiem kopā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Ķīnu. Tās visas veic būtiskus ieguldījumus elektromobilitātē.

Kā varat komentēt patērētāju bažas par tādiem jautājumiem kā uzlādes vietas un elektroenerģijas rēķini? 

Patērētāji bieži bažījas par to, vai ir pietiekami daudz uzlādes punktu automaģistrāļu tuvumā vai stāvvietās, kā arī par elektrotīklu noslodzi un elektroenerģijas izmaksām. Pašlaik lietošanā uz ceļiem ir ļoti neliels elektrotransportlīdzekļu skaits. Dažās pilsētās to daudzums ir lielāks, taču kopumā aptuveni 1,5 % no visiem jaunajiem automobiļiem, kas pārdoti Eiropā pagājušajā gadā, bija elektrotransportlīdzekļi (ar akumulatoru darbināmi elektriski automobiļi un pie elektrotīkla pieslēdzami hibrīdtransportlīdzekļi). Tādēļ līdz ar elektrotransportlīdzekļu skaita palielināšanos uz ceļiem ir jāpaplašina infrastruktūra. Dažās no lielajām pilsētām jau ir laba infrastruktūra un pēdējos gados ir strauji palielinājies publiski pieejamu uzlādes staciju skaits.

Protams, ka elektroenerģijas rēķina summa palielināsies, taču elektrotransportlīdzekļa izmantošana izmaksā mazāk nekā parasta ar benzīnu vai dīzeļdegvielu darbināma automobiļa izmantošana. Tādējādi laika gaitā atmaksājas elektrotransportlīdzekļa augstā iegādes cena.

EVA 2016. gada informatīvajā pārskatā “Elektrotransportlīdzekļi un enerģētikas nozare — ietekme uz Eiropas emisijām nākotnē” tika aplūkota ietekme uz elektroenerģijas tīkliem. Ja 2050. gadā 80 % no visiem automobiļiem būtu elektriski, ES elektroenerģijas patēriņš, visticamāk, palielinātos par aptuveni 10 %. Lielāko elektroenerģijas pieprasījuma daļu joprojām veidotu rūpniecības nozare un privātās mājsaimniecības. Līdzīgi kā uzlādes infrastruktūrai arī elektroenerģijas tīklam būs jāattīstās, palielinoties elektrotransportlīdzekļu skaitam uz ceļiem. Tas ir izaicinājums, taču ES jau veic līdzīgus pasākumus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu iekļaušanu tīklā.

Kādas darbības veic ES un Eiropas Komisija, lai veicinātu elektrotransportlīdzekļu izmantošanu?

ES kopumā pēdējās desmitgades laikā ir ieguldījusi vairākus miljardus euro attiecīgajā pētniecībā un atbalsta strauju uzlādes infrastruktūras paplašināšanu. Tā arī veic būtiskus ieguldījumus un veicināšanas pasākumus attiecībā uz alternatīvo degvielu infrastruktūru, kurā ietilpst elektrotransportlīdzekļu uzlādes iekārtas, it īpaši galvenajos Eiropas tranzīta koridoros.

ES arī atbalsta akumulatoru ražošanas attīstību Eiropā, jo elektrotransportlīdzekļu akumulatori šobrīd galvenokārt tiek ražoti Japānā, Ķīnā un Dienvidkorejā. Visbeidzot, ES izstrādā kopīgus noteikumus un standartus attiecībā uz elektrotransportlīdzekļiem un uzlādes infrastruktūru, lai nodrošinātu iespēju brīvi pārvietoties Eiropā.

Andreas Unterstaller

Saistītais saturs

Temporal coverage

Dokumentu darbības
Raksti
Menu
Abonementi
Reģistrēties, lai saņemtu mūsu pārskatus (drukātā un/vai elektroniskā formātā) un ceturkšņa e-ziņojumus
Seko mums
 
 
 
 
 
 
Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100