Dzīvsudrabs — noturīgs drauds videi un cilvēka veselībai

Mainīt valodu
Article Publicēts 17.10.2018 Pēdējās izmaiņas 13.11.2018
7 min read
Daudziem dzīvsudrabs joprojām izraisa asociācijas ar termometriem, un vairākums zina arī, ka tas ir toksisks. Toksiskuma dēļ Eiropā izgatavotajos ražojumos dzīvsudrabu vairs tikpat kā neizmanto, taču tas joprojām ir sastopams gaisā, ūdenī, augsnē un ekosistēmās. Vai dzīvsudrabs joprojām uzskatāms par problēmu, un kā tā tiek risināta? Mēs jautājām Ian Marnane, EVA ekspertam resursu ilgtspējīgas izmantošanas un rūpniecības jautājumos.

 Image © Fredrik Öhlander on Unsplash

Kāpēc dzīvsudrabs uzskatāms par problēmu?

Dzīvsudrabs ir dabiski sastopams vidē, taču tas parasti ir droši iekļauts minerālu sastāvā un nerada būtisku risku. Problēmu rada cilvēka darbības, kuru dēļ liels daudzums dzīvsudraba noplūst vidē, un šis dzīvsudrabs var palikt brīvā apritē tūkstošiem gadu. Galvenās problēmas rada dzīvsudrabs ūdenī un nogulsnēs, jo tur tas sastopams ārkārtīgi toksiskā formā un viegli var iekļūt dzīvnieku organismā, tādējādi tālāk nokļūstot cilvēka barības ķēdē. Pasaules Veselības organizācija ir noteikusi 10 ķīmiskas vielas, kas rada ievērojamu apdraudējumu sabiedrības veselībai, un četras no tām ir smagie metāli: kadmijs, dzīvsudrabs, svins un arsēns.

Cik daudz dzīvsudraba ir vidē?

Cilvēka darbības ar dzīvsudrabu ir noplūdinājušas vidē simtiem tūkstošu tonnu dzīvsudraba. Patlaban atmosfērā esošā dzīvsudraba līmenis līdz pat 500 % pārsniedz dabisko līmeni. Okeānos dzīvsudraba koncentrācija ir par 200 % augstāka par dabisko līmeni.

Kur izmanto dzīvsudrabu, un kādi ir galvenie dzīvsudraba emisijas avoti? 

Patlaban dzīvsudrabu pasaulē izmanto dažādos veidos. Tā kā Eiropā dzīvsudraba izmantošana rūpniecībā ir aizliegta, dzīvsudrabu izmanto ļoti nelielā apjomā, un turpmākajos gados to galvenokārt izmantos zobu pildmateriālos. Citās pasaules daļās dzīvsudrabu lielākā apjomā joprojām izmanto rūpnieciskās darbībās un mazapjoma zelta ieguvē.

Viens no lielākajiem avotiem, kas rada dzīvsudraba piesārņojumu Eiropā un citur, ir cietā kurināmā — ogļu, lignīta, kūdras un malkas — dedzināšana gan rūpniecībā, gan mājsaimniecībās. Šie kurināmie satur nelielu dzīvsudraba daudzumu, un, tos sadedzinot, dzīvsudrabs noplūst vidē. Eiropā šīs noplūdes ir galvenais dzīvsudraba emisijas avots, kas saistīts ar tādām darbībām kā enerģijas ģenerēšana, cementa un metālu ražošana.

Kā dzīvsudrabs nokļūst cilvēka organismā, un kāda ir tā ietekme uz cilvēka veselību?

Visbiežāk dzīvsudrabs cilvēka organismā nokļūst ar jūras produktiem. Kad jūras dzīvnieki uzņem dzīvsudrabu, tas parasti paliek to ķermenī un laika gaitā tur uzkrājas. Lielāku plēsējzivju ķermenī parasti ir lielāka dzīvsudraba koncentrācija, jo tās uzturā lieto mazākus dzīvniekus, kuru organismā jau ir uzkrājies zināms daudzums dzīvsudraba. Tādēļ, ēdot lielākas plēsējzivis, piemēram, tunči vai zobenzivis, parasti var uzņemt lielāku dzīvsudraba devu nekā ēdot mazākas zivis, kas barības ķēdē ir zemākā līmenī.

Ietekme uz veselību ir saistīta ar devu, bet galvenā problēma ir dzīvsudraba iedarbība uz embrijiem un maziem bērniem. Dzīvsudraba iedarbība var notikt dzemdē, mātei lietojot uzturā jūras produktus. Tam var būt nozīmīga un ilglaicīga ietekme uz bērna smadzeņu un nervu sistēmas attīstību, ietekmējot atmiņu, valodu, uzmanību un citas prasmes. Tiek lēsts, ka Eiropā vien katru gadu dzimst vairāk nekā 1,8 miljoni bērnu, kuriem dzīvsudraba līmenis pārsniedz ieteicamo drošo robežvērtību.

Kādus pasākumus Eiropā un pasaulē veic, lai risinātu dzīvsudraba problēmu?

Eiropa vēsturiski dzīvsudrabu ir lietojusi daudz un bijusi ievērojams emisijas avots, taču pēdējos 40 gados nozīmīgas likumdošanas iniciatīvas ir būtiski samazinājušas dzīvsudraba izmantošanu un izplatīšanu vidē. Pārējā pasaules daļā dzīvsudraba izmantošanas apjoms un emisiju daudzums laika gaitā ir palielinājies — tas saistīts ar ekonomikas attīstību un industrializāciju, kur galvenie emisiju avoti ir akmeņogļu dedzināšanas process un mazapjoma nerūpnieciska zelta ieguve.

Lai risinātu dzīvsudraba problēmu, 2013. gada oktobrī tika pieņemta pirmā starptautiskā vienošanās — Minamatas konvencija. Konvenciju ratificēja 98 puses, un tā stājās spēkā 2017. gadā. Vēl ir pāragri novērtēt konvencijas ietekmi, taču tas ir ārkārtīgi nozīmīgs solis, lai veicinātu konkrētas globālas darbības dzīvsudraba piesārņojuma samazināšanai.

Kādas ir pašreizējās tendences un nākotnes izredzes attiecībā uz dzīvsudraba ieguvi un emisijām?

Eiropā dzīvsudraba ieguve vairs nenotiek, un nākamajos gados dzīvsudraba patēriņš pakāpeniski samazināsies. Dzīvsudraba emisiju Eiropā galvenokārt radīs sadedzināšana, proti, dedzinot cieto kurināmo — ogles, lignītu, kūdru un malku.

Pasaulē lielāko dzīvsudraba emisiju daudzumu rada mazapjoma zelta ieguve. To veic atsevišķas personas vai nelielas grupas, kas zeltu iegūst ar samērā vienkāršiem paņēmieniem un zemām izmaksām, galvenokārt tas notiek neregulētā vidē. Ir aprēķināts, ka vairāk nekā trešo daļu no globālajām emisijām rada šis avots, tāpēc, pilnveidojot šo nozari un ieviešot drošākas alternatīvas tehnoloģijas, varētu ievērojami samazināt dzīvsudraba globālo izmantošanas apjomu un emisijas.

Lai gan dzīvsudraba izmantošanas un emisijas apjoms jau ir samazinājies tādos reģionos kā Eiropa un Ziemeļamerika, mūsu vidē, visticamāk, ilgstoši saglabāsies augsts līmenis dzīvsudraba dzīves cikla ilguma dēļ, kā arī tāpēc, ka palielinās dzīvsudraba emisijas citos pasaules reģionos. Šīs emisijas pārvietojas lielos attālumos. Faktiski apmēram puse no dzīvsudraba nogulsnējumiem Eiropā ir šajā kontinentā nokļuvusi no citām vietām.

Ko dara EVA, lai risinātu dzīvsudraba problēmu?

Mēs apkopojam informāciju par rūpniecisko darbību radītajām dzīvsudraba emisijām gaisā un ūdenī, izmantojot Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru (E-PRTR), un saskaņā ar ES tiesību aktiem un starptautiskiem nolīgumiem aprēķinām gaisā esošās emisijas no plašāka avotu klāsta.

EVA vāc arī datus par piesārņojošo vielu koncentrāciju ūdenstilpēs, kā noteikts Ūdens pamatdirektīvā. Jaunākie pieejamie dati, ko EVA publicējusi ziņojumā par ūdens resursu stāvokli, liecina, ka gandrīz 46 000 virszemes ūdenstilpju Eiropā ir pārsniegtas direktīvā noteiktās dzīvsudraba robežvērtības.

EVA ir arī partnere ES projektā “Cilvēka biomonitorings”, kura mērķis ir iegūt pārliecinošākus pierādījumus par ķīmisko vielu, tostarp dzīvsudraba, faktisko iedarbību uz iedzīvotājiem un to iespējamo ietekmi uz veselību.

Visa šī informācija palīdz mums novērtēt esošajās Eiropas politikas jomās sasniegto, sniedz informāciju jaunas politikas izstrādei tādās jomās kā rūpnieciskais regulējums un ķīmiskās vielas, kā arī atbalsta Minamatas konvencijas mērķu sasniegšanu.

Šie dati ir iekļauti jaunajā EVA publicētajā ziņojumā “Dzīvsudrabs apkārtējā vidē”, kas sniedz pilnīgu pārskatu par visiem minētajiem veselības un vides jautājumiem, kā arī par politiku saistībā ar dzīvsudrabu.

Ko cilvēki var darīt, lai samazinātu dzīvsudraba iedarbību?

Mēs visi varam rīkoties, lai samazinātu dzīvsudraba iedarbību un arī novērstu dzīvsudraba noplūdi vidē. Piemēram, valstu pārtikas nekaitīguma iestādes bieži sniedz konkrētus padomus par to, kā iedzīvotāji var maksimāli palielināt ieguvumu veselībai, ko rada zivju lietošana uzturā, vienlaikus ierobežojot dzīvsudraba iedarbību. Tostarp ir norādījumi par zivju lietošanu grūtnieču un mazu bērnu uzturā.

Cilvēki var arī saskarties ar dzīvsudrabu saturošām iekārtām, piemēram, baterijām, lampām un elektroiekārtām. Mums šie materiāli ir jāapstrādā un jālikvidē pareizi, lai tajos esošo dzīvsudrabu varētu droši reģenerēt un tas nenokļūtu apkārtējā vidē. Mēs varam arī samazināt dzīvsudraba emisijas, neizmantojot cieto kurināmo mājas apkurei, ja ir pieejamas citas alternatīvas. Zobārstniecībā ir pieejami arī pildmateriāli, kas nesatur dzīvsudrabu, un, izvēloties tos lietot, aizvien vairāk samazināsies dzīvsudraba lietošana.

 Ian Marnane

Ian Marnane,

eksperts resursu ilgtspējīgas izmantošanas un rūpniecības jautājumos,

Eiropas Vides aģentūra

Intervija publicēta EVA biļetena Nr. 03/2018 2018. gada septembra izdevumā.

 

Temporal coverage

Dokumentu darbības
iegrāmatots zem: ,
Raksti
Menu
Abonementi
Reģistrēties, lai saņemtu mūsu pārskatus (drukātā un/vai elektroniskā formātā) un ceturkšņa e-ziņojumus
Seko mums
 
 
 
 
 
Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100