Raksti

Daba ir mūsu veselības un labklājības pamats. Tā mums nodrošina tīru gaisu, ūdeni, pārtiku, materiālus un vietu atpūtai. Dabā pavadītais laiks labvēlīgi ietekmē mūsu garīgo veselību. Ja mēs nerūpēsimies par planētu, tās klimatu un ekosistēmām, mēs apdraudēsim mūsu sabiedrības funkcionēšanu, pasliktināsim savu dzīvi un, iespējams, vistiešākajā veidā kaitēsim savai labklājībai.

Lasīt vēl

Troksnis ir visur. No skaļām sirēnām līdz automašīnām uz šosejas un lidmašīnām virs galvas — trokšņa mūsu dzīvē ir vairāk nekā jebkad agrāk. Daudzi cilvēki, iespējams, nezina, ka satiksmes trokšņa ilgtermiņa iedarbība ir daudz kas vairāk nekā tikai traucēklis — tas kaitē gan mūsu fiziskajai, gan garīgajai veselībai.

Lasīt vēl

Tīrs ūdens ir ļoti svarīgs gan dabai, gan cilvēku veselībai un labklājībai. Tas ir arī būtisks resurss daudzām tautsaimniecības nozarēm. Pārmērīgas izmantošanas un klimata pārmaiņu dēļ daudzas Eiropas teritorijas arvien vairāk cieš no ūdens trūkuma. Tajā pat laikā piesārņojums rada papildu slodzi uz šo ierobežoto resursu.

Lasīt vēl

Ķīmiskas vielas ir visur. Patiesībā akmeņi, jūras, gaiss, augi, dzīvnieki un mēs, cilvēki, esam veidoti no ķīmiskiem elementiem. Labā ziņa ir tā, ka ne visas ķīmiskās vielas ir toksiskas. Sliktā ziņa ir tā, ka dažas no tām ir toksiskas. Par laimi, Eiropa ir strādājusi pie tā, lai samazinātu bīstamo vielu nodarīto kaitējumu.

Lasīt vēl

Gaisa kvalitāte Eiropā uzlabojas. Tomēr piesārņotais gaiss joprojām pasliktina veselību un izraisa novēršamus nāves gadījumus, jo īpaši pilsētās. Labā ziņa ir tā, ka mums var palīdzēt tīrāki risinājumi transportam, apkurei, rūpniecībai un lauksaimniecībai.

Lasīt vēl

Bīstamās ķīmiskās vielas ir mums visapkārt. Drošākas alternatīvas, ķīmiskās vielas aprites ekonomikā un tas, kā zināšanas un regulas var palīdzēt ietekmēt patērētāju un investoru lēmumus, bija tēmas, par kurām runājām ar Jerker Ligthart no Zviedrijas NVO ChemSec, kuras mērķis ir paātrināt pāreju uz pasauli, kurā nav bīstamu ķīmisko vielu.

Lasīt vēl

EVA Eiropas vides un veselības atlants ir datu apkopojums un kartes, kurās atspoguļota svarīgākā informācija par vides kvalitāti un riskiem visā Eiropā. Mēs izvaicājām EVA ekspertu vides, veselības un labklājības jautājumos Gerardo Sanchez par atlantu un par to, kam tas var būt noderīgs.

Lasīt vēl

Karstuma viļņi, sausums, meža ugunsgrēki un plūdi mainīgā klimatā arvien vairāk ietekmē mūsu veselību un labklājību. ES veicina klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumus valstu, pilsētu un pašvaldību līmenī. Vai šie pasākumi palīdzēs mums nākotnē izturēt ekstremālus laikapstākļus?

Lasīt vēl

Cilvēki arvien vairāk apzinās, kāda ir mūsu patēriņa ietekme uz dabu un klimatu. Viena no galvenajām patēriņa kategorijām ir apģērbs un citi tekstilizstrādājumi. Mēs sarunājāmies ar EVA aprites ekonomikas, patēriņa un ražošanas ekspertu Larsu Mortensenu (Lars Mortensen), kurš ir sagatavojis vairākus novērtējumus par tekstilizstrādājumiem un to ietekmi uz vidi.

Lasīt vēl

1972. gads: Atceros kā kopā ar tēvu atgriezos no Antverpenes grāmatu tirgus ar daudzām jo daudzām grāmatām. Trīs no tām joprojām ir pie manis: grāmata par apdraudētām sugām, “Times Pasaules atlants” un “Izaugsmes ierobežojumi”. Gadu gaitā mans tēvs turpināja iedvesmot manu zinātkāri par dabu, pasauli, kas ir daudz lielāka par mūsu tuvāko apkārtni, un tādu zinātni, kas raisīja kritiskas debates par sabiedrības nākotni.

Lasīt vēl

Eiropas Investīciju banka (EIB) ir lielākā daudzpusējā finanšu iestāde pasaulē un viena no lielākajām klimata jautājumu finansētājām dotāciju, aizdevumu un garantiju veidā. Mēs intervējām Eva Mayerhofer, EIB vadošo bioloģiskās daudzveidības un vides speciālisti, par izaicinājumiem un iespējām, kā paātrināt Eiropas zaļo pāreju, izmantojot ilgtspējīgu finansējumu.

Lasīt vēl

Eiropa virzās uz nākotni ar mazoglekļa enerģētiku. 2020. gads bija nozīmīga pavērsiena gads, jo ES sasniedza savus pirmos trīs klimata un enerģētikas mērķrādītājus, proti, samazināja siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, palielināja izmantotās atjaunīgās enerģijas īpatsvaru līdz 20 % un uzlaboja energoefektivitāti par 20 %.

Lasīt vēl

Eiropas zaļais kurss liek uzsvaru uz to, lai neviens nebūtu atstāts novārtā, nodrošinot taisnīgu pāreju, veidojot modernāku, resursu ziņā efektīvāku un konkurētspējīgāku ekonomiku. Ko praksē nozīmē sociāli taisnīga pāreja? Mēs runājām ar Jorge Cabrita, Eurofound pētījumu vadītāju.

Lasīt vēl

Kas ir ilgtspējīga finansēšana un kāda nozīme tai var būt Eiropas pārejā uz oglekļneitralitāti? Mēs lūdzām EVA vadošo ekspertu ilgtspējīgas finansēšanas jautājumos Andreas Barkman paskaidrot, ko ES ir darījusi, lai nodrošinātu, ka finanšu sektors pilda savus uzdevumus mūsu finanšu sistēmas zaļināšanā, lai atbalstītu ilgtspējīgu izaugsmi.

Lasīt vēl

Saskaroties ar klimata pārmaiņām, strauji augošām enerģijas cenām un bažām par elektroapgādes drošību, atjaunīgo energoresursu avoti, piemēram, vēja un saules enerģija, šķiet pašsaprotams ceļš uz nākotni. Kas būtu nepieciešams, lai Eiropas pašreizējo enerģētikas sistēmu pārveidotu par tādu, kuras pamatā ir atjaunīgo energoresursu avoti?

Lasīt vēl

Sabiedrība daudzējādā ziņā ir atkarīga no cilvēku un preču ekonomiskas un efektīvas pārvietošanas no vienas vietas uz citu. Starptautiskā tirdzniecība nodrošina mums piekļuvi ārvalstu produktiem un tirgiem. Cilvēkiem ir nepieciešami veidi, kā nokļūt skolā, darbā un citviet. Transports ir būtiska mūsu dzīvesveida sastāvdaļa, taču pašlaik tas ir atkarīgs no fosilā kurināmā un rada nopietnu spiedienu uz vidi un klimatu.

Lasīt vēl

Sausums, karstuma viļņi un savvaļas ugunsgrēki 2022. gada vasarā skaidri atgādināja, kāpēc klimata pārmaiņu mazināšana ir nozīmīgs 21. gadsimta izaicinājums. ES apņemšanās kļūt klimatneitrālai līdz 2050. gadam ir vērienīgākā klimata programma pasaulē. Šī mērķa sasniegšana ir ļoti vajadzīgs paraugs, lai citas valstis un reģioni darītu to pašu.

Lasīt vēl

Arvien lielāku daļu savu vajadzību pēc enerģijas Eiropa apmierina, izmantojot atjaunīgos enerģijas avotus, taču tā joprojām ir atkarīga arī no naftas un gāzes. Strauji mainoties enerģijas cenām, rodoties bažām par siltumu mājās šoziem un apņemoties samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, ir nepieciešams taupīt enerģiju, dažādot tās avotus, paātrināt pāreju uz atjaunīgiem energoresursiem un atbalstīt tos, kuri ir visneaizsargātākie.

Lasīt vēl

Vēl nekad likmes nav bijušas tik augstas. Mūsu planēta sasilst, un sugas izzūd satraucošā ātrumā. Pēdējo divu mēnešu laikā cilvēkus no visas pasaules pulcēja divas globālas konferences par kopīgu tēmu – klimats un bioloģiskā daudzveidība. Abu jomu izaicinājumi ir simptomi vienai un tai pašai problēmai, proti, mūsu neilgtspējīgajai ražošanai un patēriņam. Lai gan pārrunas ir komplicētas, tās ir ļoti svarīgas globālai izpratnei, konsensam un steidzamai rīcībai.

Lasīt vēl

Šķiet, ka mums nākas pārdzīvot krīzes citu pēc citas — pandēmiju, klimata pārmaiņu izraisītus ekstrēmus karstuma viļņus un sausumu, inflāciju, karu un enerģētikas krīzi. Šo ziemu, visticamāk, iezīmēs pastāvīga nenoteiktība un lielas svārstības globālajos tirgos, piemēram, enerģētikas un pārtikas tirgū, kas dažas valstis un grupas ietekmēs vairāk nekā citas. Risinot šīs krīzes, jo īpaši ilgtermiņā, ir nepieciešama nelokāma politiskā apņemšanās un ieguldījumi ilgtspējībā, lai stiprinātu mūsu sabiedrības noturību.

Lasīt vēl