Ūdens un jūras vide

Mainīt valodu
Lapa Pēdējās izmaiņas 16.10.2017
8 min read
Visa dzīvība uz mūsu planētas, tostarp ekosistēmas, sabiedrība un ekonomika, ir atkarīga no ūdens. Jūras un saldūdens ekosistēmām ir daudz svarīgu funkciju:
  • filtrēt, atšķaidīt un uzglabāt ūdeni,
  • novērst plūdus,
  • uzturēt klimata līdzsvaru vietējā un pasaules mērogā,
  • aizsargāt bioloģisko daudzveidību.

Abas ekosistēmas nodrošina plašu preču un pakalpojumu klāstu, kā arī dabas resursus, tirdzniecības un transporta līdzekļus un atpūtas iespējas. Lai aizsargātu šos ieguvumus, ir vajadzīgs tikpat plašs redzējums. Politikai ūdens un jūras vides jomā jābūt saistītai ar pielāgošanās politiku klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības politiku. Tai jābūt cieši saistītai arī ar politiku, kas attiecas uz daudzajām iesaistītajām nozarēm, piemēram, lauksaimniecības, tūrisma, enerģētikas un transporta nozari.

Eiropas saldūdens resursi ir pakļauti arvien lielākam apdraudējumam, bet piekrastes teritorijas un jūras gadsimtiem ilgas cilvēku darbības ietekmē ir ievērojami mainījušās. Tas ir izraisījis piekrastes un jūras ekosistēmu vides pārmaiņas, piemēram, ūdens piesārņojumu un eitrofikāciju (jeb bagātināšanos ar barības vielām), bioloģiskās daudzveidības zudumu, ainavas pasliktināšanos un krasta eroziju.

Slogs, ko rada zemes izmantošana, ūdens ieguve un klimata pārmaiņas, var mainīt ūdensobjektu dabīgos noteces režīmus. Turklāt dažos reģionos ūdens patēriņš bieži pārsniedz ūdens pieejamību, radot ūdens resursu noslodzi. Ja vēlamies arī turpmāk saņemt svarīgos pakalpojumus, ko nodrošina ūdens ekosistēmas, jāuzlabo jūras un saldūdens resursu izmantošana un pārvaldība.

ES vides politikas stūrakmens ir ūdens un jūras resursu aizsardzība un to ekoloģiskās kvalitātes nodrošināšana. Ūdens pamatdirektīva (WFD), kas tika pieņemta 2000. gadā, un 2008. gadā pieņemtā Jūras stratēģijas pamatdirektīva (MSFD) ir satvars visu ūdens ekosistēmu pārvaldībai. Tajās ir noteikts mērķis sasniegt visu saldūdens un jūras resursu labu vides stāvokli, izmantojot ekosistēmas jeb holistisku pieeju.

Eiropas ūdeņi ir daudz tīrāki nekā pirms 25 gadiem, pateicoties ieguldījumiem notekūdeņu attīrīšanas sistēmās ar mērķi mazināt piesārņojumu, ko rada pilsētu notekūdeņu attīrīšana. Tomēr Ūdens pamatdirektīvas mērķis 2015. gadam ir sasniegts tikai attiecībā uz 53 % virszemes ūdensobjektu Eiropā. Pārējo ekoloģiskais stāvoklis joprojām ir slikts (2012. gada ziņojums par upju baseinu apsaimniekošanu).

Neraugoties uz to, ka ievērojami ir uzlabojusies notekūdeņu attīrīšana, samazinājusies pārzveja un palielinājies aizsargājamu jūras teritoriju pārklājums, problemātiska joprojām šķiet arī iespēja sasniegt Jūras stratēģijas pamatdirektīvas mērķus, proti, līdz 2020. gadam panākt labu piekrastes un jūras vides stāvokli.

 

ES politikas virzieni

Lai Eiropas kopīgo ūdens un jūras vidi, resursus un ekosistēmas aizsargātu pret piesārņojumu, pārmērīgu ūdens ieguvi un strukturālām pārmaiņām, ir vajadzīga koordinēta rīcība ES līmenī.

Ūdens pamatdirektīva nodrošina satvaru ūdens resursu aizsardzībai un pārvaldībai ES. ES dalībvalstis 2010. gadā publicēja 160 upju baseinu apsaimniekošanas plānus laikposmam no 2009. līdz 2015. gadam, kuru mērķis bija aizsargāt un uzlabot ūdens vidi. Otrā cikla upju baseinu apsaimniekošanas plānu izstrāde laikposmam no 2016. līdz 2021. gadam tika pabeigta 2016./2017. gadā.

Eiropas Komisija 2012. gadā publicēja Eiropas ūdens resursu aizsardzības konceptuālo plānu (COM(2012)673). Galvenā uzmanība tajā pievērsta politikas pasākumiem, kas uzlabos ūdens resursu jomā pašlaik spēkā esošo tiesību aktu praktisko piemērošanu, un ūdens resursu politikas mērķu integrēšanai citos politikas virzienos. Konceptuālā plāna pamatā ir politika ūdens resursu jomā, kas attiecas uz ūdens resursu efektivitāti un ūdens resursu ilgtspējīgu pārvaldību, un tas aptver tādu pašu laikposmu (līdz 2050. gadam) kā stratēģija "Eiropa 2020".

Papildus Ūdens pamatdirektīvai un konceptuālajam plānam ir četras ūdens direktīvas, kuru mērķis ir nodrošināt Eiropas ūdeņu labu stāvokli:

Plūdu direktīva (2007/60/EK), kas rosina izstrādāt plūdu riska pārvaldības plānus, arī lielā mērā atbalsta Ūdens pamatdirektīvas mērķus.

Jūras stratēģijas pamatdirektīva, ko atbalsta Ūdens pamatdirektīva un Biotopu un Putnu direktīva, ir integrēts, vienots tiesību akts, kura mērķis ir panākt labu vides stāvokli daudzos konkrētos ar vidi saistītos aspektos, izmantojot ekosistēmas pieeju.

Dalībvalstis 2012. gadā ir veikušas trīs svarīgus Jūras stratēģijas pamatdirektīvas īstenošanas posmus: (1) dalībvalstis ir iesniegušas ziņojumus par savu jūras ūdeņu pašreizējā vides stāvokļa sākotnējo novērtējumu (MSFD 8. pants), (2) dalībvalstis ir noteikušas laba vides stāvokļa iezīmes attiecīgo jūras reģionu vai apakšreģionu jūras ūdeņos (MSFD 9. pants) un (3) dalībvalstis ir noteikušas vides mērķus un saistītos rādītājus, lai koordinētu darbu laba vides stāvokļa sasniegšanai līdz 2020. gadam (MSFD 10. pants).

Citi svarīgi ES politikas virzieni, kas demonstrē saskaņotu pieeju jūrlietu jautājumiem un uzlabotu koordināciju starp dažādām politikas jomām, ir integrētā jūrlietu politika, kompleksa piekrastes teritorijas pārvaldība, Jūras telpiskās plānošanas direktīva (2014/89/ES) un kopējā zivsaimniecības politika.

Eiropas ūdeņu aizsardzība nav vienīgi ES uzdevums. Jau gadu desmitiem turpinās cieša reģionāla un starptautiska sadarbība šādās organizācijās un konvencijās:

EVAEionetstruktūra arī nodrošina stabilu pamatu saskaņota politikas un īstenošanas satvara izveidei starp EVA dalībvalstīm, kas nav ES dalībvalstis, un kaimiņvalstīm.

 

EVA darbības

EVA uzdevums ir sniegt laicīgu, mērķtiecīgu, atbilstošu un ticamu informāciju par ūdens un jūrlietu jautājumiem. To atbalsta Eiropas Iekšējo, piekrastes un jūras ūdeņu tematiskais centrs (ETC/ICM).

EVA atbalsta ES pašreizējās un turpmākās ūdens resursu un jūrlietu politikas īstenošanu un novērtēšanu. Aģentūra palīdz veidot plašu zināšanu bāzi par Eiropas ūdens un jūras ekosistēmu aizsardzību, izturētspēju un atjaunošanu. Tā nodrošina stabilu pamatu politikas veidošanai un ietver ziņojumus, datus, rādītājus un novērtējumus, kas ir pieejami EVA tīmekļa vietnē un tiešsaistes informācijas platformās (WISE Freshwater,WISE Marine).

Ūdens informācijas sistēma Eiropai (WISE) ir Eiropas Komisijas (ko pārstāv Vides ģenerāldirektorāts, Kopīgais pētniecības centrs un Eurostat) un EVA partnerība. WISE ir plašs portāls, kurā atrodama informācija par saldūdeni. Svarīga WISE daļa ir Ūdens datu centrs, kurā ieinteresētajām personām ir pieejami ES iestāžu savākti dati un cita informācija.WISE skatītāji un interaktīvās kartes ļauj piekļūt plašam informācijas klāstam, ko var aplūkot ģeogrāfiskā kontekstā.

WISE Marinetiek veidots kā tīmekļa portāls informācijas apmaiņai par jūras vidi ES līmenī. Pievēršoties jūras vides stāvoklim Eiropas mērogā, tas papildinās līdzīgu pārklājumu reģionālā un valstu līmenī, piemēram, reģionālās jūras konvencijas un dalībvalstu jūras informācijas sistēmas.WISE Marinenodrošinās datus un informāciju saskaņā ar kopīgiem standartiem un palīdzēs uzlabot lēmumu pieņemšanu par jūras vides aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu.

Papildus EVA ziņojumiem par vides stāvokli (SOER), kas tiek publicēti reizi piecos gados, aģentūra publicē arī ziņojumu sēriju, lai novērtētu Eiropas ūdens un jūras vides stāvokli, piemēram, ziņojumus par Eiropas jūru stāvokli (2015), Eiropas peldūdeņu kvalitāti (2016, 2017), jūras veltēm Eiropā (2016), upēm un ezeriem Eiropas pilsētās (2016), Eiropas ūdens resursu politiku un cilvēku veselību (2016), Arktikas vidi (2017) un brīfingu par ūdens cenām (2017).

EVA ziņojumos ir aplūkoti politikas veidošanas kontekstā svarīgi ūdens resursu aspekti, piemēram, resursu efektivitāte un ekonomika, ekoloģiskais un ķīmiskais stāvoklis, hidromorfoloģija (ūdensobjektu fiziskās īpašības), neaizsargātība un bioloģiskā daudzveidība.

ArīETC/ICMpublicē tehniskus ziņojumus, kas ir pieejami centra tīmekļa vietnē.

Perspektīvas

EVA turpinās nodrošināt informāciju un novērtējumus, pievēršot arvien lielāku uzmanību ekosistēmas pieejai, kā arī ilgtspējīgai ūdens resursu pārvaldībai un Eiropas jūru izmantošanai.WISEturpinās mitināt zināšanu bāzi, kas vajadzīga, lai uzraudzītu Eiropas progresu ceļā uz labu saldūdens un jūras vides stāvokli.

Saistītās saites

 

Saistītais saturs

Saistītie dati

Saistītās publikācijas

Skatiet arī

Geographic coverage

Abonementi
Reģistrēties, lai saņemtu mūsu pārskatus (drukātā un/vai elektroniskā formātā) un ceturkšņa e-ziņojumus
Seko mums
 
 
 
 
 
Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100