Eiropa ir kā ainavu mozaīka, kas atspoguļo iepriekš zemes izmantošanā notikušo izmaiņu attīstību. Izmaiņas joprojām pārveido mūsu ainavas un vidi arī šodien, radot lielu un bieži vien neatgriezenisku zemes izmantošanas „pēdas nospiedumu”. Spriedze palielinās gandrīz ikvienā jomā, jo sabiedrības vajadzības pēc resursiem un platības neatbilst zemes iespējai atbalstīt un apmierināt šīs vajadzības. Pašreizējā situācijā notiek ainavu, ekosistēmu un vides pārmērīga izmantošana un degradācijas palielināšanās. Ir vajadzīga ilgtermiņa pārvaldības perspektīva.

ES politika

Ja vēlamies zemes izmantošanu vairāk pielāgot vides problēmām, svarīga nozīme ir zemes izmantošanas plānošanai un pārvaldībai. Tas ir uzdevums, kas aptver vairākus politikas līmeņus un dažādas nozares. Zemes izmantošanas nelabvēlīgas ietekmes uz vidi uzraudzība un pārvaldība, vienlaikus saglabājot būtisko resursu ražošanu, ir svarīga prioritāte politikas veidotājiem visā pasaulē.

Zemes izmantošanas plānošanas un pārvaldības lēmumus parasti pieņem vietējā vai reģionālā līmenī. Tomēr Eiropas Komisijai ir uzdevums nodrošināt, ka dalībvalstis savos zemes izmantošanas attīstības plānos ņem vērā vides problēmas un praksē īsteno integrētu zemes pārvaldību.

Eiropas valstu tautsaimniecība ir atkarīga no dabas resursiem, tostarp izejvielām un telpas (zemes resursiem). Ceļvedī resursu ziņā efektīvai Eiropai zemes izmantošanas un zemes resursu pārvaldības jautājums ir aplūkots kā svarīgs aspekts to tendenču novēršanā, kuras kavē resursu ilgtspējīgu attīstību. Eiropas Savienības politika attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām ir tieši saistīta ar pašreizējo un turpmāko zemes izmantošanas praksi un ekonomikas nozarēm, kas ir atkarīgas no šādas prakses. Zemes izmantošana ir arī svarīgs apsvērums daudzās citās politikas jomās, tādās kā teritoriālā kohēzija, pilsētu plānošana, lauksaimniecība, transports un dabas aizsardzība.

EVA darbības

EVA darbības ir vērstas galvenokārt uz Eiropas ainavu un telpisko izmaiņu novērtējumiem, izmantojot zemes un ekosistēmu uzskaites rīkus un Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) analīzi. EVA ir arī uzticēts izveidot vides datu centru attiecībā uz zemes izmantošanu, tādējādi sniedzot ieguldījumu kopīgajā Eiropas vides informācijas sistēmā (SEIS).

Galvenais EVA datu avots ir Corine zemes virsmas apauguma datu kopa, kas sagatavota par 1990., 2000. un 2006. gadu. Tā ir balstīta uz nodibinātu sadarbību ar EVA dalībvalstīm un Globālo vides un drošības novērošanas (GMES) sistēmu. Lai papildinātu Corine zemes virsmas apauguma datu kopu, tiek izstrādātas papildu GMES datu kopas, piemēram, atlasīti augstas izšķirtspējas tematiskie slāņi un Pilsētu atlants.

EVA sadarbībā ar Eiropas Telpiskās informācijas un analīzes tematisko centru (ETC–SIA) izstrādā Eiropas atsauces sistēmas telpiskajai analīzei — tematisko analīzi (piemēram, ainavu fragmentācija) un attiecīgos rādītājus papildina Eiropas ūdens sateces baseinu un upju tīkla sistēma (ECRINS) un Zemes un ekosistēmas uzskaites (LEAC) lietojumprogrammas.

Perspektīvas

Vairāki vides un reģionālās politikas virzieni, piemēram, ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam vai ES tematiskā stratēģija augsnes aizsardzībai, paļaujas uz pamatotu zemes izmantošanas informāciju kā fundamentālu atsauces slāni. GMES zemes uzraudzības dienests ir daļa no 2011.–2013. gada sākotnējām darbībām, un tas veic kontinentālā virsmas apauguma uzraudzības atjaunināšanu un uzlabošanu un sīkāk pārbauda vietējā zemes apauguma procesus. Runājot par nākotnes tendenču novērtējumiem, ir izstrādāta Vides perspektīvu analīze zemes izmantošanas attīstībai Eiropā (PRELUDE) — interaktīvs rīks, kas atspoguļo piecus dažādus zemes izmantošanas scenārijus Eiropai.