Elektromobiļi: virzība uz ilgtspējīgu mobilitātes sistēmu

Mūsdienu sabiedrība ir atkarīga no preču un cilvēku pārvietošanās, bet mūsu pašreizējām transporta sistēmām ir negatīva ietekme uz cilvēku veselību un vidi. Mēs runājām ar Magdalena Jóźwicka, topošā ziņojuma par elektromobiļiem projekta vadītāju, par vides priekšrocībām un izaicinājumiem, izmantojot elektrību kā alternatīvu tradicionālajām transporta līdzekļu degvielām.

Lasīt vēl

Pēc Parīzes: ekonomikas ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni īstenošana

Pagājušā gada decembrī Parīzē pasaule noteica sev ambiciozu mērķi: ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 grādiem, vienlaikus plānojot ierobežot pieaugumu līdz 1,5 grādiem, salīdzinot ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni. G20 samitā, kas notika šī gada septembrī, Ķīna un Savienotās Valstis paziņoja par savu oficiālo apņemšanos pievienoties Parīzes klimata paktam. Šis ir būtisks solis uz priekšu saistībā ar starptautiskajiem centieniem samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un ierobežot globālo sasilšanu. Tomēr līdzšinējās apņemšanās, ko izteikušas klimata paktu parakstījušās valstis, nav pietiekamas, lai sasniegtu šo ambiciozo mērķi.

Lasīt vēl

Nākotnes zināšanas vides jomā

Pēdējo četru desmitgažu laikā ievērojami mainījusies Eiropas vides datu kopaina. Vides degradācijas kompleksais raksturs norāda uz nepieciešamību veikt sistemātiskāku analīzi, kā arī ievākt datus, kas to pamato. Pēdējo gadu laikā Eiropas Vides aģentūras (EVA) darbā aizvien vairāk tiek veiktas sistēmiskās analīzes. EVA turpina apzināt potenciālās problēmas un palīdz paplašināt zināšanas par Eiropas vidi.

Lasīt vēl

Atjaunojamā enerģija — galvenais faktors ceļā uz zemu oglekļa emisiju nākotni Eiropā

Attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem, kuru nozīme aizvien pieaug, nākotne izskatās cerīga, jo Eiropa cenšas samazināt savu atkarību no fosiliem kurināmajiem. Mums bija saruna ar Eiropas Vides aģentūras ekspertu enerģētikas jomā Mihai Tomescu par iespējām un problēmām tīrās enerģijas jomā.

Lasīt vēl

Pāreja no atkritumu apsaimniekošanas uz zaļo ekonomiku

Mūsu pašreizējā resursu izmantošana nav ilgtspējīga un pārmērīgi noslogo mūsu planētu. Mums ir jāveicina pāreja uz zaļo aprites ekonomiku, pievēršoties nevis atkritumu apsaimniekošanas politikām, bet gan ekodizainam, inovācijām un ieguldījumiem. Pētniecība var sekmēt inovācijas procesus ne tikai ražošanā, bet arī uzņēmējdarbības modeļos un finansēšanas mehānismos.

Lasīt vēl

Ilgtspējīga apsaimniekošana ir Eiropas mežu veselības vissvarīgākais priekšnoteikums

Meži Eiropā nodrošina būtiskus vides pakalpojumus: tīru gaisu, tīru ūdeni, dabiskus oglekļa krājumus, koksni, pārtiku un citus produktus. Tie nodrošina mājvietu daudzām sugām un dzīvotnēm. Mēs apspriedām mežu problēmas Eiropā ar Annemarie Bastrup-Birk, Eiropas Vides aģentūras mežu un vides speciālisti.

Lasīt vēl

Cilvēku darbība apdraud zemi un augsni

Zemei un augsnei ir būtiska nozīme dabas sistēmu pastāvēšanā un cilvēku sabiedrības dzīvē, taču cilvēku darbība apdraud kopējo zemes resursu, tostarp augsnes, funkcionēšanu. Kāpēc tas notiek? Ko Eiropa dara, lai to novērstu? Tā kā 2015. gads ir Starptautiskais augsnes gads, uzdodam šos jautājumus Eiropas Vides aģentūras projektu vadītājai augsnes novērtēšanas un ziņošanas jautājumos Geertrui Louwagie.

Lasīt vēl

Zaļā infrastruktūra – labāka dzīve ar dabīgiem risinājumiem

Zaļā infrastruktūra piedāvā pievilcīgus risinājumus vides, sociālajām un ekonomikas problēmām un tā ir pilnībā jāintegrē dažādās politikas jomās. Gatavojoties publicēt ziņojumu par zaļās infrastruktūras lomu ar laikapstākļiem un klimata pārmaiņām saistītu dabas apdraudējumu ietekmes mazināšanā, EVA sarunājās ar tās vadošo autoru, teritoriālās vides, politikas un ekonomiskās analīzes projektu vadītāju Gorm Dige.

Lasīt vēl

Ceļā uz globālu ilgtspēju

Šā gada augustā vairāk nekā 190 valstis panāca konsensu par Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam. Šā mēneša beigās valstu vadītāji Ņujorkā pieņems šo programmu un tajā paredzētos ilgtspējīgas attīstības mērķus un uzdevumus. Atšķirībā no saviem priekšgājējiem jaunie ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) attiecas gan uz jaunattīstības, gan attīstītajām valstīm un aptver plašāku ilgtspējīgas attīstības jautājumu spektru. Daudzos no 17 IAM ir iekļauti ar vidi, resursu izmantošanu un klimata pārmaiņām saistīti elementi.

Lasīt vēl

Klimata pārmaiņu ietekme uz pilsētām

Lielākā daļa eiropiešu mūsdienās dzīvo pilsētās, tāpēc izvēlētās pārmaiņas pilsētu infrastruktūrā lielā mērā noteiks mūsu iespējas pārvarēt klimata pārmaiņu ietekmi. Biežākas lietusgāzes, plūdi un karstuma viļņi, iespējams, būs izaicinājumi, ar kuriem Eiropas pilsētām nāksies saskarties klimata pārmaiņu ietekmē. Mēs jautājām Starptautiskās vietējo vides iniciatīvu padomes (ICLEI) Reģionālās pārvaldes direktora vietniekam Holger Robrecht, kādus pasākumus pilsētas veic, lai pielāgotos klimata pārmaiņām.

Lasīt vēl

Klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēku veselību

Klimata pārmaiņas Eiropā iedzīvotāju veselību ietekmē jau tagad un turpinās to ietekmēt arī nākotnē. Kā šīs pārmaiņas ietekmē eiropiešus šodien? Kas mūs sagaida nākotnē? Mēs uzdevām šos jautājumus Psaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas reģionālā biroja programmu vadītājai Bettina Menne.

Lasīt vēl

Klimata pārmaiņu samazināšana

Meteoroloģisko pētījumu vēsturē 2014. gads bija karstākais gads. Tas bija arī vēl viens gads arvien siltāku desmitgažu sērijā. Lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 2 °C virs pirmsindustriālā laikmeta temperatūras un samazinātu klimata pārmaiņu sekas, ir ievērojami jāsamazina atmosfērā izmesto siltumnīcefekta gāzu daudzums. Valdības var uzstādīt mērķus, taču attiecīgie pasākumi ir jāveic uzņēmējdarbības subjektiem, uzņēmumiem, vietējām pašvaldībām un mājsaimniecībām. Šie pasākumi jāveic ar mērķi samazināt emisijas, stabilizēt atmosfērā siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju, apturēt gaisa temperatūras celšanos un ierobežot klimata pārmaiņas.

Lasīt vēl

Klimata pārmaiņu ietekme uz augsni

Augsne ir svarīgs un bieži vien aizmirsts klimata sistēmas elements. Tā ir otra lielākā oglekļa glabātava (vai krātuve) pēc okeāniem. Atkarībā no reģiona klimata pārmaiņu ietekmē notiekošās veģetācijas attīstības rezultātā ogleklis arvien vairāk uzkrājas augos un augsnē, vai arī ogleklis lielākos daudzumos tiek izmests atmosfērā. Galveno ekosistēmu atjaunošana uz zemes un ilgtspējīga zemes lietošana pilsētu un lauku teritorijās var palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties.

Lasīt vēl

Klimata pārmaiņu ietekme uz lauksaimniecību

Lauksaimniecība gan veicina klimata pārmaiņas, gan arī to ietekmē klimata pārmaiņas. Eiropas Savienībai ir jāsamazina savas siltumnīcefekta gāzu emisijas no lauksaimniecības un jāpielāgo sava pārtikas ražošanas sistēma, lai pārvarētu klimata pārmaiņu sekas. Tomēr klimata pārmaiņas ir tikai viens no daudzajiem lauksaimniecības apgrūtinājumiem. Saskaroties ar pieaugošo globālo pieprasījumu un cīņu par resursiem, pārtikas ražošana un patēriņš Eiropas Savienībā ir jāaplūko plašākā kontekstā, apvienojot lauksaimniecību, enerģētiku un pārtikas nodrošinājumu.

Lasīt vēl

Klimata pārmaiņas un investīcijas

Bieži tiek uzskatīts, ka pasākumi klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomās ekonomikai ir papildu slogs. Taču Eiropas valstis jau tērē publiskos un privātos līdzekļus pētījumiem, infrastruktūrai, lauksaimniecībai, enerģētikai, transportam, pilsētvides attīstībai, sociālai aizsardzībai, veselībai un dabas aizsardzībai. Mēs varam garantēt, ka ar mūsu pašreizējiem izdevumiem šajās jomās tiek atbalstītas klimatam labvēlīgas un pastāvīgas izvēles iespējas, kas palīdzēs radīt jaunas darbavietas.

Lasīt vēl

Dzīve mainīga klimata apstākļos

Mūsu klimats mainās. Zinātniskie pierādījumi apstiprina, ka Zemes vidējā gaisa temperatūra paaugstinās un nokrišņu daudzums un biežums mainās. Tie arī liecina, ka ledāji, Ziemeļu Ledus okeāna un Grenlandes ledus kārta kūst. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Piektā izvērtējuma ziņojumā ir norādīts, ka kopš divdesmitā gadsimta vidus globālās sasilšanas galvenais iemesls ir siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas palielināšanās, ko veicina cilvēku aktivitāšu rezultātā radušās emisijas. Lielā mērā šo pieaugumu veicina fosilā kurināmā dedzināšana un izmaiņas zemes lietošanā.

Lasīt vēl

Vai mēs esam gatavi klimata pārmaiņām?

Klimata pārmaiņas dažādi ietekmē mūsu veselību, ekosistēmas un ekonomiku. Nākamajās desmitgadēs šī ietekme, iespējams, kļūs arvien nopietnāka. Ja netiks domāts, kā to novērst, cena par veselības pasliktināšanos, negatīvu ietekmi uz ekosistēmām, bojātu īpašumu un infrastruktūru var būt ļoti augsta. Lai sagatavotos klimata pārmaiņām, visā Eiropā jau tiek realizēti daudzi pielāgošanās projekti.

Lasīt vēl

Kā klimata pārmaiņas ietekmē jūras un okeānus

Klimata pārmaiņu ietekmē okeāni sasilst, izraisot jūras vides paskābināšanos un nokrišņu daudzuma izmaiņas. Šāda faktoru kombinācija bieži saasina cilvēku citāda veida iedarbību uz jūrām, novedot pie bioloģiskās daudzveidības izzušanas jūrās. Daudzu cilvēku iztika ir atkarīga no jūras vides bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmām, tāpēc steidzami jāveic pasākumi, lai ierobežotu okeānu sasilšanu.

Lasīt vēl

Pamatjēdzieni ekonomikas un vides jomā

2014. gada martā Parīzē, Francijā, notika nopietns starpgadījums. Vairākas dienas bija ļoti ierobežota iespēja izmantot personīgās automašīnas. Tikmēr planētas otrā pusē kāds Ķīnas uzņēmums sāka piedāvāt jaunu pakalpojumu — apdrošināšanu pret smoga radītajām sekām vietējiem tūristiem, kuru uzturēšanās bija sabojāta sliktās gaisa kvalitātes dēļ. Cik vērts ir tīrs gaiss? Vai ekonomika var palīdzēt samazināt piesārņojumu? Turpmāk ir tuvāk apskatīti galvenie jēdzieni ekonomikas jomā.

Lasīt vēl

Jūru piesārņojošie atkritumi

Apmēram 70 % planētas virsmas klāj okeāni, un jūru piesārņojošie atkritumi ir atrodami gandrīz visur. Jūru piesārņojošie atkritumi, jo īpaši plastmasa, apdraud ne tikai jūras un piekrastes ekosistēmas, bet arī ekonomiku un sabiedrību. Lielāko daļu atkritumu rada sauszemes darbības. Kā ierobežot atkritumu nokļūšanu jūrā? Šī pasaules līmeņa problēma vispirms ir jārisina uz sauszemes.

Lasīt vēl

Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100