Personīgie rīki

nākamais
iepriekšējais
temati

Uz saturu | Pāriet uz navigāciju

Sound and independent information
on the environment

Jūs atrodaties šeit: Sākums / Raksti / Raksti

Raksti

Mainīt valodu
No ražošanas līdz atkritumiem - pārtikas sistēma

Mēs izmantojam arvien vairāk dabas resursu iedzīvotāju skaita pieauguma, dzīvesveida izmaiņu un augošā personīgā patēriņa dēļ. Lai nodrošinātu ilgtspējīgāku patēriņu, ir jāņem vērā visa resursu sistēma, tostarp ražošanas metodes, pieprasījuma modeļi un piegādes ķēdes. Šajā sadaļā tuvāk tiek aplūkots pārtikas jautājums.

Lasīt vēl

Atkritumi - problēma vai resurss?

Atkritumi nav tikai vides problēma, bet arī zaudējums ekonomikai. Eiropas iedzīvotāji vidēji saražo 481 kg sadzīves atkritumu gadā. Arvien vairāk šo atkritumu pārstrādā vai kompostē un arvien mazāk nonāk atkritumu poligonos. Kā būtu iespējams mainīt ražošanu un patēriņu, lai atkritumu būtu arvien mazāk, bet esošie tiktu izmantoti kā resurss?

Lasīt vēl

Eiropas lauksaimniecība - kā nodrošināt cenu ziņā pieejamu, veselīgu un ekoloģisku pārtiku

Lai nodrošinātu pietiekamu pārtikas daudzumu, Eiropā izmanto intensīvo lauksaimniecību, kas ietekmē vidi un mūsu veselību. Vai Eiropa var atrast videi nekaitīgāku pārtikas ražošanas veidu? Mēs uzdevām šo jautājumu Ybele Hoogeveen — viņa vada Eiropas Vides aģentūras darba grupu, kas pēta resursu izmantošanas ietekmi uz vidi un cilvēku labklājību.

Lasīt vēl

Vienots skatījums uz vidi, veselību un ekonomiku

Eiropas ekonomikā joprojām ir jūtama 2008. gadā sākušās ekonomikas krīzes ietekme. Miljoniem cilvēku ir skāris bezdarbs un atalgojuma samazināšana. Ja jaunie absolventi nevar atrast darbu vienā no turīgākajām pasaules daļām, vai mums būtu jārunā par vidi? Tieši tā tiek darīts jaunajā Eiropas Savienības vides rīcības programmā, taču tas nav vienīgais. Jaunajā programmā vide ir atzīta arī par būtisku un nenodalāmu mūsu veselības un ekonomikas daļu.

Lasīt vēl

Gaisa piesārņojuma novēršanā liela nozīme ir zināšanām

“Iepriecinoši, ka pēdējās desmitgadēs ir būtiski samazinājusies vairāku gaisu piesārņojošo vielu iedarbība, tomēr tās piesārņojošās vielas, kuru emisijas esam samazinājuši visvairāk, nav tās, kuras cilvēku veselībai un videi ir viskaitīgākās,” saka Valentīns Foltesku [Valentin Foltescu], Eiropas Vides aģentūras (EVA) darbinieks, kas nodarbojas ar gaisa kvalitātes vērtēšanu un ziņo par iegūtajiem datiem. Lūdzām, lai Valentīns pastāsta, kādi ir EVA uzdevumi gaisa kvalitātes jomā un par ko liecina jaunākie dati.

Lasīt vēl

Pārmaiņas kā pāreja

Mēs dzīvojam pastāvīgi mainīgā pasaulē. Kā varam vadīt šīs pašreizējās pārmaiņas, lai līdz 2050. gadam nodrošinātu ilgtspēju pasaulē? Kā lai panāk līdzsvaru starp ekonomiku un vidi īstermiņā un ilgtermiņā? Viss ir atkarīgs no tā, kā pārvaldīsim pārejas procesu, neiestiegot sistēmās, kas nav ilgtspējīgas.

Lasīt vēl

Ar katru elpas vilcienu

Mēs elpojam no dzimšanas līdz pat nāves brīdim. Elpošana ir vitāli svarīga un pastāvīga vajadzība ne tikai mums, bet visai dzīvībai uz Zemes. Gaisa piesārņojums ietekmē mūs visus ― tas kaitē veselībai un apkārtējai videi, radot arī finansiālus zaudējumus. Bet no kā sastāv gaiss, ko elpojam, un no kurienes rodas gaisu piesārņojošās vielas?

Lasīt vēl

Kā Dublinā cīnās ar gaisa piesārņojuma ietekmi uz iedzīvotāju veselību

Martin Fitzpatrick ir Dublinas pilsētas domes (Īrija) Gaisa kvalitātes un trokšņa uzraudzības nodaļas vides veselības vecākais inspektors. Viņš ir arī Dublinas kontaktpersona pilotprojektā, kuru vada Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāts un Eiropas Vides aģentūra un kura mērķis ir uzlabot ar gaisa kvalitāti saistīto tiesību aktu īstenošanu. Mēs vaicājām viņam, kā Dublina cīnās ar veselības problēmām, kuras saistītas ar zemu gaisa kvalitāti.

Lasīt vēl

Eiropas tiesību akti gaisa kvalitātes jomā

Gaisa piesārņojums nav visur vienāds. Atmosfērā nonāk dažādi piesārņotāji no ļoti dažādiem avotiem. Nonākot atmosfērā, tie var pārveidoties par citiem piesārņotājiem un izplatīties visā pasaulē. Izstrādāt un īstenot politiku sarežģītās situācijas risināšanai nebūt nav vienkārši. Turpmāk sniegts pārskats par Eiropas Savienības tiesību aktiem gaisa kvalitātes jomā.

Lasīt vēl

Zināšanu papildināšana par gaisa kvalitātes jautājumiem

Mūsu zināšanas un izpratne par gaisa piesārņojumu ik gadus uzlabojas. Mums ir aizvien lielāks monitoringa staciju tīkls, kas nodrošina datus par dažādiem gaisa piesārņotājiem, to darbu papildina no gaisa kvalitātes modeļiem gūtās zināšanas. Tagad mums jānodrošina, lai zinātniskā pieredze un politika turpina attīstīties ciešā sadarbībā.

Lasīt vēl

Gaisa kvalitāte telpās

Daudzi cilvēki līdz 90 % laika pavada telpās ― mājās, darbā vai skolā. Gaisa kvalitāte telpās tieši ietekmē mūsu veselību. Kas nosaka gaisa kvalitāti telpās? Vai gaisu piesārņojošās vielas telpās ir tās pašas, kas ārā? Kā uzlabot gaisa kvalitāti telpās?

Lasīt vēl

Visu nosaka ķīmiskie procesi

Ķīmiskie procesi Zemes atmosfērā ir ļoti sarežģīti. Atmosfēra sastāv no dažāda blīvuma un ķīmiskā sastāva slāņiem. Mēs izjautājām profesoru David Fowler no Apvienotās Karalistes Vides izpētes padomes Ekoloģijas un hidroloģijas centra par atmosfēras gaisa piesārņotājiem un ķīmiskajiem procesiem, kas ietekmē mūsu veselību un apkārtējo vidi.

Lasīt vēl

Globālā aerosolu aina

“Āfrikas putekļi” no Sahāras ir viens no dabiskajiem daļiņu piesārņojuma avotiem. Ārkārtīgi karstie un sausie apstākļi Sahārā rada turbulences, kas var uzraut putekļus gaisā līdz pat 4–5 km augstumam. Daļiņas šādā augstumā var palikt nedēļām vai mēnešiem ilgi un nereti tiek pārpūstas pāri Eiropai.

Lasīt vēl

Klimata pārmaiņas un gaisa kvalitāte

Mūsu klimats mainās. Daudzas klimata pārmaiņas rosinošās gāzes ir arī tipiski gaisa piesārņotāji, kas kaitē mūsu veselībai un apkārtējai videi. Daudzējādā ziņā gaisa kvalitātes uzlabošana var palīdzēt kavēt klimata pārmaiņas un otrādi, taču ne vienmēr. Nākotnē jānodrošina, lai klimata un gaisa kvalitātes politika būtu vērsta uz abējādi izdevīgiem risinājumiem.

Lasīt vēl

Eiropas gaisa kvalitāte mūsdienās

Pēdējās desmitgadēs gaisa kvalitāti Eiropā ir izdevies uzlabot. Daudzu piesārņojošo vielu emisijas ir veiksmīgi samazinātas, tomēr cietās daļiņas un īpaši ozons turpina nopietni apdraudēt Eiropas iedzīvotāju veselību.

Lasīt vēl

Saikne starp zinātni, politiku un sabiedrību

Cilvēki jau kopš senseniem laikiem ar apbrīnu novērojuši gadalaiku miju, laika apstākļus un atmosfēru. 4. gadsimtā p. m. ē. Aristoteļa traktātā Meteoroloģija apkopoti dižā filozofa novērojumi ne tikai par laika apstākļiem, bet arī par Zemes zinātnēm kopumā. Līdz 17. gadsimtam gaiss simbolizēja “tukšumu” jeb “neko”. Cilvēki uzskatīja, ka gaisam nav svara, līdz Galileo Galilejs zinātniski pierādīja, ka ir gan.

Lasīt vēl

Ūdens pilsētā

Ūdens pilsētā

28.08.2012

Palielinoties iedzīvotāju skaitam, urbanizācijai un ekonomikas attīstībai, visā Eiropā palielinās arī pieprasījums pēc saldūdens pilsētu teritorijās. Ūdens pieejamību pilsētu iedzīvotājiem vienlaikus ietekmē arī klimata pārmaiņas un piesārņojums. Kā Eiropas pilsētas var turpināt saldūdens nodrošināšanu saviem iedzīvotājiem?

Lasīt vēl

Ūdens lauksaimniecībai

Mums ir vajadzīga pārtika un tīrs saldūdens, lai saražotu pārtiku. Pieaugot cilvēku darbību izraisītajam pieprasījumam, no vienas puses, un klimata pārmaiņām, no otras puses, daudzos reģionos, jo īpaši dienvidos, iedzīvotājiem ir lielas grūtības sagādāt pietiekami daudz saldūdens savu vajadzību apmierināšanai. Kā mēs varam turpināt pārtikas ražošanu, neļaujot dabai izslāpt pēc tīra ūdens? Noteikti palīdzētu ūdens efektīvāka izmantošana lauksaimniecībā.

Lasīt vēl

Eiropeisks viedoklis par ilgtspēju

Ar virkni likumdošanas pasākumu ES politikas veidotāji plāno padarīt Eiropu par “efektīvāku resursu ziņā”. Taču kā Eiropai panākt līdzsvaru starp ekonomiku un dabu? “Rio+20” konferences kontekstā, ko ES un attīstības pasaulei nozīmē ilgtspēja? Šeit sniegts viens no viedokļiem.

Lasīt vēl

Atkritumi Grenlandē

Cilvēki saražo atkritumus gan blīvi apdzīvotās pilsētās, gan nomaļās apdzīvotās vietās. Pārtikas pārpalikumi, elektronisko ierīču atkritumi, baterijas, papīrs, plastmasas pudeles, apģērbs, vecas mēbeles — visi šie atkritumu veidi ir jāapsaimnieko. Daļa atkritumu tiek atkārtoti izmantota vai pārstrādāta, daļa tiek sadedzināta, lai saražotu enerģiju, vai nosūtīta uz poligoniem. Nav tāda atkritumu apsaimniekošanas veida, kas būtu iedarbīgs visur. Izvēloties atkritumu apsaimniekošanas veidu, ir jāņem vērā vietējā specifika. Galu galā atkritumu apsaimniekošana sākotnēji ir vietēja rakstura problēma. Turpmāk aprakstīts, kā Grenlandes valdība risina atkritumu problēmu savā valstī, kur problēmas rada nelielais iedzīvotāju skaits, lielais attālums starp apdzīvotajām vietām un ceļu trūkums.

Lasīt vēl

Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100