Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Mainīt valodu
Lapa Pēdējās izmaiņas 16.01.2019
Klimata pārmaiņas notiek jau šobrīd, un ir sagaidāms, ka tās turpināsies, jo paaugstinās temperatūra, mainās nokrišņu režīms, kūst ledus un sniegs, kā arī ceļas jūras līmenis. Ārkārtēji laika apstākļi un ar klimatu saistīti notikumi, kas izraisa apdraudējumus, piemēram, plūdus un sausumu, daudzos reģionos kļūs biežāki un intensīvāki. Ekosistēmu, ekonomikas nozaru un cilvēku veselības un labklājības ietekmējamība un neaizsargātība visā Eiropā ir atšķirīga. Pat tad, ja globālie centieni samazināt emisijas ir efektīvi, nav iespējams novērst atsevišķas klimata pārmaiņas , bet ir vajadzīga papildu rīcība, lai pielāgotos to radītajai ietekmei.

Lai nepieļautu vissmagāko klimata pārmaiņu ietekmi, valstis, kas ir parakstījušas Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC), ir vienojušās par zemeslodes vidējās temperatūras pieauguma ierobežojumu mazāku par 2 °C, salīdzinot ar pirmsrūpniecības perioda līmenim. Lai sasniegtu šo mērķi, pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijai pēc iespējas ātrāk jāsasniedz augstākais punkts un pēc tam strauji jāsamazinās. Papildinformāciju skatiet globālo klimata pārmaiņu politikā.

ES un citas EVA dalībvalstis veic virkni darbību, lai samazinātu savas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Šos centienus papildina pielāgošanās politika.

Ietekme un neaizsargātība

Lielākais temperatūras pieaugums Eiropā vasarā ir Dienvideiropā un ziemā — Arktikas reģionā. Nokrišņu daudzums samazinās Dienvideiropā un palielinās ziemeļos. Prognozētais karstuma viļņu un plūdu intensitātes un biežuma pieaugums, kā arī dažu infekcijas slimību un ziedputekšņu izplatības pārmaiņas var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību. Klimata pārmaiņas rada papildu slodzi ekosistēmām, kas izraisa daudzu augu un dzīvnieku sugu pārvietošanos uz ziemeļiem un kalnup. Tas ietekmē lauksaimniecību, mežsaimniecību, enerģijas ražošanu, tūrismu un infrastruktūra kopumā. Lielākā daļa prognozētās ietekmes Eiropā ir nelabvēlīga.

Eiropas reģioni, tostarp, pilsētu rajoni, kas ir īpaši neaizsargāti pret klimata pārmaiņām, ir:

  • Dienvideiropa un Vidusjūras baseins;
  • kalnu apvidi;
  • piekrastes teritorijas, upju grīvas un palienes;
  • Eiropas galējie ziemeļi un Arktika.

Apzinoties klimata pārmaiņu ietekmi un attiecīgi rīkojoties, ir jāpielāgojas, lai nepieļautu vai līdz minimumam samazinātu šo ietekmi.  Stratēģijas un darbības ir nepieciešamas vietējā, valsts, transnacionālā un ES līmenī. Nozīmīga un arvien biežāka ir integrācija citās politikas jomās, piemēram, ekosistēmas un ūdens pārvaldībā, katastrofu riska mazināšanā, piekrastes teritoriju pārvaldībā, lauksaimniecība un lauku attīstībā, veselības pakalpojumos, pilsētu plānošanā un reģionālā attīstībā. Veicamo darbību skaitā ir tehnoloģiskie pasākumi, ekosistēmu pasākumi, kā arī pasākumi, kas veicinātu ieradumu un uzvedības maiņu.

ES politikas

Eiropas Komisija 2013. gada aprīlī publicēja stratēģiju “ES pielāgošanās klimata pārmaiņām”. Stratēģijā izvirzīti trīs galvenie mērķi.

  • Dalībvalstu rīcības sekmēšana: mudināt visas dalībvalstis pieņemt visaptverošas pielāgošanās stratēģijas un nodrošināt finansējumu pielāgošanās spēju kāpināšanai un aktīvai rīcībai.  Atbalstīt pielāgošanos klimata pārmaiņām pilsētās, uzsākot brīvprātīgas apņemšanās izpildi, kuras pamatā ir iniciatīva “Pilsētas mēru pakts” (kas kopš 2015. gada iekļauta Pilsētas mēru paktā enerģētikas un klimata jomā).
  • “Klimatizturības” veidošana ES līmenī, turpinot sekmēt pielāgošanos galvenajās klimata pārmaiņu  ietekmei pakļautajās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un kohēzijas politikā, nodrošinot, lai Eiropas infrastruktūra kļūtu elastīgāka un sekmētu nodrošināšanos pret dabas un cilvēka izraisītām katastrofām.
  • Pārdomātāka lēmumu pieņemšana, novēršot trūkumus zināšanās par pielāgošanos un turpinot izstrādāt Eiropas pielāgošanās platformu klimata pārmaiņām (Climate-ADAPT).

Arvien lielāks EVA valstu skaits pieņem valsts iekšējo pielāgošanās stratēģiju, un vairākas valstis ir izstrādājušas un īsteno valsts pielāgošanās rīcības plānus. Stratēģiju un rīcības plānu izstrāde ir sākusies arī daudzās Eiropas pilsētās un transnacionālos reģionos, tostarp, Baltijas jūras, Karpatu un Alpu reģionos.

EVA darbības

EVA atbalsta pielāgošanās klimata pārmaiņām līdzekļu izstrādi un īstenošanu Eiropā, ES politikas izvērtēšanu un ilgtermiņa stratēģiju izstrādi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un mazinātu katastrofu risku, sniedzot atbilstošu informāciju. EVA informācija (novērojumi, prognozes, rādītāji, novērtējumi) ir koncentrēta uz klimata pārmaiņām, ietekmi, neaizsargātību un pielāgošanās darbībām Eiropā.

EVA cieši sadarbojas ar Eiropas Komisiju (Klimata politikas ĢD, Kopīgā pētniecības centra ĢD,EurostatĢD), ar ekspertiem Eiropas ietekmes, neaizsargātības un pielāgošanās tematiskajā centrā (ETC/CCA) un EVA valstu tīklu (Eionet). EVA cita starpā sadarbojas arī arCopernicusklimata pārmaiņu dienestiemECDC, PVO Eiropas Reģionālo biroju, Eiropas ISDR, ESAO unIPCC.

Galvenās darbības un rezultāti ir klimata pārmaiņu ietekmes un neaizsargātības izvērtēšana Eiropā, kā arī valstu, pilsētu un nozaru klimata pārmaiņu stratēģiju un rīcības plānu izvērtēšana. EVA arī uztur un pārvalda Eiropas pielāgošanās platformu klimata pārmaiņām (Climate-ADAPT).

Saistītās saites

Klimata pārmaiņu starpvaldību padome

ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām

Eiropas Komisijas Klimata politikas ģenerāldirektorāts

Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs

Eiropas klimata pārmaiņu ietekmes, neaizsargātības un pielāgošanās tematiskais centrs

Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojumi

Slimību profilakses un kontroles centrs

Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālais birojs

ANO katastrofu riska mazināšanas reģionālais birojs

Geographic coverage

Temporal coverage

Dokumentu darbības
iegrāmatots zem: ,
Abonementi
Reģistrēties, lai saņemtu mūsu pārskatus (drukātā un/vai elektroniskā formātā) un ceturkšņa e-ziņojumus
Seko mums