Augsne

Mainīt valodu
Lapa Pēdējās izmaiņas 04.12.2019
3 min read
No augsnes ir atkarīgi 90 % visas pārtikas, barības, šķiedras un degvielas ražošanas, un tā sniedz izejmateriālus aktivitātēm dažādās nozarēs, sākot no dārzkopības, līdz pat būvniecības nozarei. Augsne ir svarīga arī ekosistēmu veselībai: tā attīra un regulē ūdeni, tā ir barības vielu ciklu virzītājspēks, kā arī gēnu un sugu uzglabātāja un daudzveidības atbalstītāja. Tā ir globāla oglekļa dioksīda piesaistītāja, kam ir svarīga nozīme klimata izmaiņu un to radīto seku iespējamā palēnināšanā. Turklāt kā mūsu pagātnes pēdu saglabātāja tā ir nozīmīga daļa no mūsu kultūras mantojuma.

Tomēr augsnei ir jāizpilda sabiedrības nepārtrauktās un bieži vien konfliktējošās prasības. Tādējādi augsnes spēja nodrošināt ekosistēmu pakalpojumus — pārtikas ražošanu, kā arī bioloģisko daudzveidību un gāzu, ūdens un barības vielu regulēšanu — ir pakļauta spiedienam. Novērotie augsnes sablīvēšanās, augsnes erozijas, organisko vielu samazināšanās un piesārņojuma rādītāji pasliktina augsnes noturību vai spēju amortizēt izmaiņas, kurām tā ir pakļauta.

No cilvēka dzīves ilguma perspektīvas augsni var uzskatīt par neatjaunojamu resursu. Kā sabiedrībai mums ir jāpārvalda augsnes ilgtspējība, lai varētu izmantot tās piedāvātos ieguvumus. Neskatoties uz lielu daudzumu darbību, kas ir gandrīz pilnībā atkarīgas no augsnes, Eiropas Savienībā nav īpašu tiesību aktu par augsni. Atšķirībā no ūdens un gaisa šobrīd uz augsni attiecas tikai netieša aizsardzība vai aizsardzība, kas iekļauta nozaru politikā, kuru skaitā ir lauksaimniecības un mežniecības, enerģētikas, ūdens, klimata pārmaiņu, dabas aizsardzības, atkritumu un ķīmisko vielu nozares. Saskaņotas augsnes aizsardzības politikas trūkums ES līmenī arī redzams saskaņotu augsnes datu trūkumā.

Tomēr pēdējo desmit gadu laikā politikas izstrādes un saskaņotu datu iegūšanas centienu jomā ir bijis vērojams progress. Eiropas Komisijas Augsnes aizsardzības tematiskajā stratēģijā, ko izstrādāja 2006. gadā, ir uzsvērta vajadzība aizsargāt augsnes funkcijas, jo tā ir nozīmīgs elements ilgtspējīgā attīstībā. Globālā līmenī augsnes jautājumus risina saskaņā ar plašāko augsnes degradācijas jēdzienu (šobrīd to attiecina tikai uz neauglīgu augsni), kas definēts Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par cīņu pret pārtuksnešošanos (UNCCD). Nesen augsnes funkciju saglabāšanas jēdziens tika iekļauts koncepcijā “zeme-degradācija-neitralitāte”, kļūstot par daļu no ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), par kuriem vienojās 2015. gadā ANO Ģenerālā asamblejā. IAM ietver arī mērķus, kas attiecas uz augsnes kvalitāti, augsnes piesārņošanu, ķīmisko vielu un atkritumu pārvaldību. IAM īstenošana var sniegt svarīgu līdzekli augsnes aizsardzības pasākumiem Eiropā. Attiecīgi gan globālā, gan Eiropas līmenī turpinās centieni saskaņot un standartizēt informāciju par augsni izmantošanai plašā sabiedrībā.

EVA sagatavo uz rādītājiem balstītus novērtējumus par dažādiem zemes un augsnes izmantošanas tematiem atbilstoši zemes izmantošanas un augsnes indikatoru tematiskajai kopai (LSI kopa). LSI kopā iekļauti rādītāji par zemes apguvi, necaurlaidību, piesārņoto teritoriju pārvaldību, augsnes mitrumu, augsnes eroziju un augsnes organisko oglekli. Plānots ieviest rādītājus par sadrumstalotību un zemes otrreizēju pārstrādi. Copernicus zemes novērošanas pakalpojumi atvieglo dažu šo rādītāju regulāru aktualizēšanu. Tāpat EVA publicē ad hoc novērtējumus par īpašiem ar augsni saistītiem tematiem, piemēram, augsnes resursu efektivitāti pilsētas teritorijās vai augsnes barības vielu un metālu noslodzēm uz vidi.

Ņemot vērā šo tematu, EVA sadarbojas ar kolēģiem no Eiropas Komisijas (konkrēti, Kopīgo pētniecības centru un Vides ģenerāldirektorātu),Eionetpārstāvjiem no valsts uzziņu centra augsnes un zemes lietošanai un telpiskajai plānošanai, kā arī citiem Eiropas tīkliem un speciālistiem. Globālo partneru skaitā irUNCCDsekretariāts, Globālā augsnes partnerība, Globālā zemes rādītāju iniciatīva (ko atbalsta ANO Iedzīvotāju apmetņu programmaUN-Habitat) un ANO Vides programma.

EVA darbu šajā tematiskajā jomā kopš 1996. gada atbalsta attiecīgie Eiropas tematiskie centri. Šobrīd EVA darbu pie augsnes jautājuma atbalsta Eiropas datu centrs par pilsētvides, zemes un augsnes sistēmām (ETC/ULS), kas aktīvi darbojas kopš 2014. gada. Darbs ar augsnes datiem 2007. gadā tika nodots Eiropas augsnes datu centram Kopīgajā pētniecības centrā.

Saistītais saturs

Attiecīgie indikatori

Land take Land take as a result of the expansion of residential areas and construction sites is the main cause of the increase in urban land coverage in Europe. Agricultural zones and, to a lesser extent, forests and semi-natural and natural areas are disappearing in favour of the development of artificial surfaces. This affects biodiversity since it decreases habitats and fragments the landscapes that support and connect them. Between 2006 and 2012, the annual land take in the European countries (EEA-39) assessed in the 2012 Corine land cover (CLC) project was approximately 107 000 ha/year. The figure for the 2000-2006 period was approximately 118 000 ha/year. In the 28 countries 1 covered by all three CLC assessment periods (1990-2000, 2000-2006 and 2006-2012), annual land take decreased by 10.5 % between 2000 and 2006, and by 13.5 % between 2006 and 2012. In absolute values, the annual land take in these 28 countries was 114 000 ha/year (1990-2000), 102 000 ha/year (2000-2006) and 98 500 ha/year (2006-2012). Between 2000 and 2006, more arable land and permanent crops were taken by artificial development than between 1990 and 2000, while fewer pastures and less mosaic farmland were taken over the same period. In fact, between 2006 and 2012, the types of land most taken for artificial development were arable land and permanent crops, followed by pastures and mixed agricultural areas.   1 The 28 countries covered by all three CLC assessment periods are AT, BE, BG, CZ, DE, DK, ES, EE, FR, GR, HR, HU, IE, IT, LT, LU, LV, ME, MT, NL, PL, PT, RO, RS, SI, SK, TR and UK.
Progress in management of contaminated sites Local soil contamination in 2011 was estimated at 2.5 million potentially contaminated sites in the EEA-39, of which about 45 % have been identified to date. About one third of an estimated total of 342 000 contaminated sites in the EEA-39 have already been identified and about 15 % of these 342 000 sites have been remediated. However, there are substantial differences in the underlying site definitions and interpretations that are used in different countries.   Four management steps are defined for the management and control of local soil contamination, namely site identification (or preliminary studies), preliminary investigations, main site investigations, and implementation of risk reduction measures. Progress with each of these steps provides evidence that countries are identifying potentially contaminated sites, verifying if these sites are actually contaminated and implementing remediation measures where these are required. Some countries have defined targets for the different steps.   Thirty of the 39 countries surveyed maintain comprehensive inventories for contaminated sites: 24 countries have central national data inventories, while six countries, namely Belgium, Bosnia-Herzegovina, Germany, Greece, Italy and Sweden, manage their inventories at the regional level. Almost all of the inventories include information on polluting activities, potentially contaminated sites and contaminated sites.   Contaminated soil continues to be commonly managed using “traditional” techniques, e.g. excavation and off-site disposal, which accounts for about one third of management practices. In-situ and ex-situ remediation techniques for contaminated soil are applied more or less equally.   Overall, the production sectors contribute more to local soil contamination than the service sectors, while mining activities are important sources of soil contamination in some countries. In the production sector, metal industries are reported as most polluting whereas the textile, leather, wood and paper industries are minor contributors to local soil contamination. Gasoline stations are the most frequently reported sources of contamination for the service sector.   The relative importance of different contaminants is similar for both liquid and solid matrices. The most frequent contaminants are mineral oils and heavy metals. Generally, phenols and cyanides make a negligible overall contribution to total contamination.   On average, 42 % of the total expenditure on the management of contaminated sites comes from public budgets. Annual national expenditures for the management of contaminated sites are on average about EUR 10.7 per capita. This corresponds to an average of 0.041 % of the national GDP. Around 81 % of the annual national expenditures for the management of contaminated sites is spent on remediation measures, while only 15 % is spent on site investigations. It should be noted that all results derive from data provided by 27 (out of 39) countries that returned the questionnaire, and not all countries answered all questions.

Skatiet arī

Dokumentu darbības
Abonementi
Reģistrēties, lai saņemtu mūsu pārskatus (drukātā un/vai elektroniskā formātā) un ceturkšņa e-ziņojumus
Seko mums