nākamais
iepriekšējais
temati

Augsne

Mainīt valodu
Lapa Pēdējās izmaiņas 04.12.2019
3 min read
Topics:
No augsnes ir atkarīgi 90 % visas pārtikas, barības, šķiedras un degvielas ražošanas, un tā sniedz izejmateriālus aktivitātēm dažādās nozarēs, sākot no dārzkopības, līdz pat būvniecības nozarei. Augsne ir svarīga arī ekosistēmu veselībai: tā attīra un regulē ūdeni, tā ir barības vielu ciklu virzītājspēks, kā arī gēnu un sugu uzglabātāja un daudzveidības atbalstītāja. Tā ir globāla oglekļa dioksīda piesaistītāja, kam ir svarīga nozīme klimata izmaiņu un to radīto seku iespējamā palēnināšanā. Turklāt kā mūsu pagātnes pēdu saglabātāja tā ir nozīmīga daļa no mūsu kultūras mantojuma.

Tomēr augsnei ir jāizpilda sabiedrības nepārtrauktās un bieži vien konfliktējošās prasības. Tādējādi augsnes spēja nodrošināt ekosistēmu pakalpojumus — pārtikas ražošanu, kā arī bioloģisko daudzveidību un gāzu, ūdens un barības vielu regulēšanu — ir pakļauta spiedienam. Novērotie augsnes sablīvēšanās, augsnes erozijas, organisko vielu samazināšanās un piesārņojuma rādītāji pasliktina augsnes noturību vai spēju amortizēt izmaiņas, kurām tā ir pakļauta.

No cilvēka dzīves ilguma perspektīvas augsni var uzskatīt par neatjaunojamu resursu. Kā sabiedrībai mums ir jāpārvalda augsnes ilgtspējība, lai varētu izmantot tās piedāvātos ieguvumus. Neskatoties uz lielu daudzumu darbību, kas ir gandrīz pilnībā atkarīgas no augsnes, Eiropas Savienībā nav īpašu tiesību aktu par augsni. Atšķirībā no ūdens un gaisa šobrīd uz augsni attiecas tikai netieša aizsardzība vai aizsardzība, kas iekļauta nozaru politikā, kuru skaitā ir lauksaimniecības un mežniecības, enerģētikas, ūdens, klimata pārmaiņu, dabas aizsardzības, atkritumu un ķīmisko vielu nozares. Saskaņotas augsnes aizsardzības politikas trūkums ES līmenī arī redzams saskaņotu augsnes datu trūkumā.

Tomēr pēdējo desmit gadu laikā politikas izstrādes un saskaņotu datu iegūšanas centienu jomā ir bijis vērojams progress. Eiropas Komisijas Augsnes aizsardzības tematiskajā stratēģijā, ko izstrādāja 2006. gadā, ir uzsvērta vajadzība aizsargāt augsnes funkcijas, jo tā ir nozīmīgs elements ilgtspējīgā attīstībā. Globālā līmenī augsnes jautājumus risina saskaņā ar plašāko augsnes degradācijas jēdzienu (šobrīd to attiecina tikai uz neauglīgu augsni), kas definēts Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par cīņu pret pārtuksnešošanos (UNCCD). Nesen augsnes funkciju saglabāšanas jēdziens tika iekļauts koncepcijā “zeme-degradācija-neitralitāte”, kļūstot par daļu no ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), par kuriem vienojās 2015. gadā ANO Ģenerālā asamblejā. IAM ietver arī mērķus, kas attiecas uz augsnes kvalitāti, augsnes piesārņošanu, ķīmisko vielu un atkritumu pārvaldību. IAM īstenošana var sniegt svarīgu līdzekli augsnes aizsardzības pasākumiem Eiropā. Attiecīgi gan globālā, gan Eiropas līmenī turpinās centieni saskaņot un standartizēt informāciju par augsni izmantošanai plašā sabiedrībā.

EVA sagatavo uz rādītājiem balstītus novērtējumus par dažādiem zemes un augsnes izmantošanas tematiem atbilstoši zemes izmantošanas un augsnes indikatoru tematiskajai kopai (LSI kopa). LSI kopā iekļauti rādītāji par zemes apguvi, necaurlaidību, piesārņoto teritoriju pārvaldību, augsnes mitrumu, augsnes eroziju un augsnes organisko oglekli. Plānots ieviest rādītājus par sadrumstalotību un zemes otrreizēju pārstrādi. Copernicus zemes novērošanas pakalpojumi atvieglo dažu šo rādītāju regulāru aktualizēšanu. Tāpat EVA publicē ad hoc novērtējumus par īpašiem ar augsni saistītiem tematiem, piemēram, augsnes resursu efektivitāti pilsētas teritorijās vai augsnes barības vielu un metālu noslodzēm uz vidi.

Ņemot vērā šo tematu, EVA sadarbojas ar kolēģiem no Eiropas Komisijas (konkrēti, Kopīgo pētniecības centru un Vides ģenerāldirektorātu),Eionetpārstāvjiem no valsts uzziņu centra augsnes un zemes lietošanai un telpiskajai plānošanai, kā arī citiem Eiropas tīkliem un speciālistiem. Globālo partneru skaitā irUNCCDsekretariāts, Globālā augsnes partnerība, Globālā zemes rādītāju iniciatīva (ko atbalsta ANO Iedzīvotāju apmetņu programmaUN-Habitat) un ANO Vides programma.

EVA darbu šajā tematiskajā jomā kopš 1996. gada atbalsta attiecīgie Eiropas tematiskie centri. Šobrīd EVA darbu pie augsnes jautājuma atbalsta Eiropas datu centrs par pilsētvides, zemes un augsnes sistēmām (ETC/ULS), kas aktīvi darbojas kopš 2014. gada. Darbs ar augsnes datiem 2007. gadā tika nodots Eiropas augsnes datu centram Kopīgajā pētniecības centrā.

Permalinks

Geographic coverage

Dokumentu darbības