Daudziem dzīvsudrabs joprojām izraisa asociācijas ar termometriem, un vairākums zina arī, ka tas ir toksisks. Toksiskuma dēļ Eiropā izgatavotajos ražojumos dzīvsudrabu vairs tikpat kā neizmanto, taču tas joprojām ir sastopams gaisā, ūdenī, augsnē un ekosistēmās. Vai dzīvsudrabs joprojām uzskatāms par problēmu, un kā tā tiek risināta? Mēs jautājām Ian Marnane, EVA ekspertam resursu ilgtspējīgas izmantošanas un rūpniecības jautājumos.

Lasīt vēl

Vides politikas izstrāde nav viegls uzdevums. No vienas puses, eiropieši vēlas baudīt labi funkcionējošas ekonomikas sniegtos guvumus. No otras puses, ar mūsu izvēlēto dzīvesveidu ir saistītas būtiskas vides un veselības izmaksas. Vislabāko politikas iespēju identificēšanā būtiska ir sistēmiska izpratne par dabas, ekonomikas un cilvēka veselības saistību. Eiropas Vides aģentūra tiecas atbalstīt politikas izstrādi, sniedzot tieši šādas zināšanas.

Lasīt vēl

Eiropa ievāc aizvien vairāk datu, tādējādi paplašinot mūsu izpratni par vidi. Zemes novērošanas dati, kas iegūti Eiropas Savienības programmāCopernicus, izvirza ne vien jaunus uzdevumus, bet arī sniedz iespējas paplašināt mūsu zināšanas par vidi. Papildinot esošo zināšanu bāzi ar jaunākajiemCopernicusdatiem, Eiropas Vides aģentūra (EVA) cenšas palīdzēt Eiropas politikas veidotājiem un iedzīvotājiem veikt nepieciešamos pasākumus, lai risinātu vietēja, valsts un pasaules mēroga izaicinājumus.

Lasīt vēl

Daudzu valstu tiesību akti, tehnoloģijas un pakāpeniska atteikšanās no stipru piesārņojumu radošā fosilā kurināmā pēdējās desmitgadēs ir ļāvusi Eiropas gaisa kvalitātei uzlaboties. Tomēr daudzus cilvēkus, jo īpaši pilsētu iedzīvotājus, joprojām nelabvēlīgi ietekmē gaisa piesārņojums. Ņemot vērā, cik sarežģīta ir cīņa ar gaisa piesārņojumu, nepieciešama koordinēta rīcība daudzos līmeņos. Lai iesaistītu iedzīvotājus, ir svarīgi savlaicīgi sniegt informāciju tiem pieejamā veidā. Tieši šādu uzdevumu veic mūsu nesen ieviestais Gaisa kvalitātes indekss. Gaisa kvalitātes uzlabošanās ne tikai nāktu par labu mūsu veselībai, bet varētu arī palīdzēt cīņā ar klimata pārmaiņām

Lasīt vēl

Pagājušajā mēnesī Eiropas Vides aģentūra (EVA) publicēja savu jaunāko ziņojumu „Gaisa kvalitāte Eiropā”, kurā atzīmēts, ka, lai gan gaisa kvalitāte pakāpeniski uzlabojas, gaisa piesārņojums joprojām ir nopietnākais vides veselības apdraudējums Eiropā. Mēs tikāmies ar EVA gaisa kvalitātes ekspertu Alberto González Ortiz, lai pārrunātu ziņojumā minētos secinājumus un to, kā tādas tehnoloģijas kā satelītattēli palīdz uzlabot gaisa kvalitātes izpēti.

Lasīt vēl

2014. gada martā Parīzē, Francijā, notika nopietns starpgadījums. Vairākas dienas bija ļoti ierobežota iespēja izmantot personīgās automašīnas. Tikmēr planētas otrā pusē kāds Ķīnas uzņēmums sāka piedāvāt jaunu pakalpojumu — apdrošināšanu pret smoga radītajām sekām vietējiem tūristiem, kuru uzturēšanās bija sabojāta sliktās gaisa kvalitātes dēļ. Cik vērts ir tīrs gaiss? Vai ekonomika var palīdzēt samazināt piesārņojumu? Turpmāk ir tuvāk apskatīti galvenie jēdzieni ekonomikas jomā.

Lasīt vēl

“Iepriecinoši, ka pēdējās desmitgadēs ir būtiski samazinājusies vairāku gaisu piesārņojošo vielu iedarbība, tomēr tās piesārņojošās vielas, kuru emisijas esam samazinājuši visvairāk, nav tās, kuras cilvēku veselībai un videi ir viskaitīgākās,” saka Valentīns Foltesku [Valentin Foltescu], Eiropas Vides aģentūras (EVA) darbinieks, kas nodarbojas ar gaisa kvalitātes vērtēšanu un ziņo par iegūtajiem datiem. Lūdzām, lai Valentīns pastāsta, kādi ir EVA uzdevumi gaisa kvalitātes jomā un par ko liecina jaunākie dati.

Lasīt vēl

Martin Fitzpatrick ir Dublinas pilsētas domes (Īrija) Gaisa kvalitātes un trokšņa uzraudzības nodaļas vides veselības vecākais inspektors. Viņš ir arī Dublinas kontaktpersona pilotprojektā, kuru vada Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāts un Eiropas Vides aģentūra un kura mērķis ir uzlabot ar gaisa kvalitāti saistīto tiesību aktu īstenošanu. Mēs vaicājām viņam, kā Dublina cīnās ar veselības problēmām, kuras saistītas ar zemu gaisa kvalitāti.

Lasīt vēl

Ķīmiskie procesi Zemes atmosfērā ir ļoti sarežģīti. Atmosfēra sastāv no dažāda blīvuma un ķīmiskā sastāva slāņiem. Mēs izjautājām profesoru David Fowler no Apvienotās Karalistes Vides izpētes padomes Ekoloģijas un hidroloģijas centra par atmosfēras gaisa piesārņotājiem un ķīmiskajiem procesiem, kas ietekmē mūsu veselību un apkārtējo vidi.

Lasīt vēl

Gaisa piesārņojums nav visur vienāds. Atmosfērā nonāk dažādi piesārņotāji no ļoti dažādiem avotiem. Nonākot atmosfērā, tie var pārveidoties par citiem piesārņotājiem un izplatīties visā pasaulē. Izstrādāt un īstenot politiku sarežģītās situācijas risināšanai nebūt nav vienkārši. Turpmāk sniegts pārskats par Eiropas Savienības tiesību aktiem gaisa kvalitātes jomā.

Lasīt vēl

Mūsu zināšanas un izpratne par gaisa piesārņojumu ik gadus uzlabojas. Mums ir aizvien lielāks monitoringa staciju tīkls, kas nodrošina datus par dažādiem gaisa piesārņotājiem, to darbu papildina no gaisa kvalitātes modeļiem gūtās zināšanas. Tagad mums jānodrošina, lai zinātniskā pieredze un politika turpina attīstīties ciešā sadarbībā.

Lasīt vēl

Daudzi cilvēki līdz 90 % laika pavada telpās ― mājās, darbā vai skolā. Gaisa kvalitāte telpās tieši ietekmē mūsu veselību. Kas nosaka gaisa kvalitāti telpās? Vai gaisu piesārņojošās vielas telpās ir tās pašas, kas ārā? Kā uzlabot gaisa kvalitāti telpās?

Lasīt vēl

Mūsu klimats mainās. Daudzas klimata pārmaiņas rosinošās gāzes ir arī tipiski gaisa piesārņotāji, kas kaitē mūsu veselībai un apkārtējai videi. Daudzējādā ziņā gaisa kvalitātes uzlabošana var palīdzēt kavēt klimata pārmaiņas un otrādi, taču ne vienmēr. Nākotnē jānodrošina, lai klimata un gaisa kvalitātes politika būtu vērsta uz abējādi izdevīgiem risinājumiem.

Lasīt vēl

“Āfrikas putekļi” no Sahāras ir viens no dabiskajiem daļiņu piesārņojuma avotiem. Ārkārtīgi karstie un sausie apstākļi Sahārā rada turbulences, kas var uzraut putekļus gaisā līdz pat 4–5 km augstumam. Daļiņas šādā augstumā var palikt nedēļām vai mēnešiem ilgi un nereti tiek pārpūstas pāri Eiropai.

Lasīt vēl

Pēdējās desmitgadēs gaisa kvalitāti Eiropā ir izdevies uzlabot. Daudzu piesārņojošo vielu emisijas ir veiksmīgi samazinātas, tomēr cietās daļiņas un īpaši ozons turpina nopietni apdraudēt Eiropas iedzīvotāju veselību.

Lasīt vēl

Mēs elpojam no dzimšanas līdz pat nāves brīdim. Elpošana ir vitāli svarīga un pastāvīga vajadzība ne tikai mums, bet visai dzīvībai uz Zemes. Gaisa piesārņojums ietekmē mūs visus ― tas kaitē veselībai un apkārtējai videi, radot arī finansiālus zaudējumus. Bet no kā sastāv gaiss, ko elpojam, un no kurienes rodas gaisu piesārņojošās vielas?

Lasīt vēl

Cilvēki jau kopš senseniem laikiem ar apbrīnu novērojuši gadalaiku miju, laika apstākļus un atmosfēru. 4. gadsimtā p. m. ē. Aristoteļa traktātā Meteoroloģija apkopoti dižā filozofa novērojumi ne tikai par laika apstākļiem, bet arī par Zemes zinātnēm kopumā. Līdz 17. gadsimtam gaiss simbolizēja “tukšumu” jeb “neko”. Cilvēki uzskatīja, ka gaisam nav svara, līdz Galileo Galilejs zinātniski pierādīja, ka ir gan.

Lasīt vēl

Lasīt vēl

Ik ziemu, oficiāli atzīmējot garā Ziemassvētku perioda sākumu, Kopenhāgenā vārtus ver slavenie Tivoli dārzi — pilsētas centrā esošais vēsturiskais pasaules līmeņa atrakciju parks. Šā gada decembrī Tivoli spuldzīšu virteņu mirgošanu visdrīzāk pārspēs COP 15 — līdz šim nozīmīgākā vispasaules sanāksme par klimata pārmaiņām. Lai tajā piedalītos, Dānijas galvaspilsētā ieradīsies tūkstošiem diplomātu, politiķu, uzņēmēju un vides un klimata speciālistu no visas pasaules.

Lasīt vēl

* Šā stāsta varoņi ir izdomāti, taču minētie dati gan ir patiesi. Stāsts risinās 2008. gada 27. jūlijā, kad Briselē bija izsludināts gaisa kvalitātes brīdinājums

Lasīt vēl