All official European Union website addresses are in the europa.eu domain.
See all EU institutions and bodiesDari kaut ko mūsu planētas labā, izdrukā šo lapu tikai tad, ja nepieciešams. Pat nelielai darbībai ir spēks, ja to dara miljoniem cilvēku!
Kopš 20. gadsimta 80. gadiem Eiropas Savienība ir panākusi ievērojamu progresu gaisa kvalitātes uzlabošanā, pieņemot un īstenojot dažādas politikas un pasākumus. Tomēr gaisa piesārņojums joprojām ir vislielākais vides apdraudējums cilvēku veselībai Eiropā. Šis risks ir vēl lielāks apvienojumā ar klimata pārmaiņu radīto ietekmi, piemēram, ārkārtīgu karstumu, kas visvairāk ietekmē neaizsargātākās iedzīvotāju grupas, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkus un bērnus.
Gaisa kvalitāte Eiropā uzlabojas. Tomēr piesārņotais gaiss joprojām pasliktina veselību un izraisa novēršamus nāves gadījumus, jo īpaši pilsētās. Labā ziņa ir tā, ka mums var palīdzēt tīrāki risinājumi transportam, apkurei, rūpniecībai un lauksaimniecībai.
Vides piesārņojums ietekmē mūsu veselību un dzīves kvalitāti. Eiropas Vides aģentūras novērtējumos ir apliecināta šī ietekme un uzsvērti potenciālie ieguvumi no tīrākas vides. Mēs varam novērst dažus vēža gadījumus, mēs varam uzlabot dzīves kvalitāti, veicotpasākumus, lai Eiropā panāktu nulles piesārņojumu.
Eiropas Savienība ir uzsākusi vērienīgus plānus, lai nākamajās desmitgadēs krasi samazinātu emisijas un piesārņojumu. Daļa no tiem ietver nesen uzsākto Nulles piesārņojuma rīcības plānu, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta gaisa, ūdens un augsnes piesārņojuma samazināšanai līdz līmenim, ko vairs neuzskata par kaitīgu cilvēka veselībai un videi. Mēs runājam ar EVA vides, veselības un labjutības ekspertu Ian Marnane. Viņš pašlaik sagatavo gaidāmo EVA ziņojumu par nulles piesārņojumu, ko paredzēts publicēt šogad.
Gaisa piesārņojums, trokšņa piesārņojums un klimata pārmaiņu ietekme ir galvenie riski eiropiešu veselībai un labklājībai ikdienā. Mēs sarunājāmies ar gaisa piesārņojuma, vides un veselības grupas vadītāju Katrīnu Ganclēbenu (Catherine Ganzleben), EVA gaisa kvalitātes ekspertu Alberto Gonsalesu (Alberto González) un EVA trokšņa piesārņojuma eksperti Eilaliju Perisu (Eulalia Peris), lai uzzinātu vairāk par to, ko EVA dara, lai uzlabotu zināšanas šajā svarīgajā darba jomā.
Lai no vides apdraudējumiem, piemēram, gaisa piesārņojuma un trokšņa piesārņojuma un ārkārtējām temperatūrām labāk pasargātu Eiropas vismazāk aizsargātos, tostarp trūcīgos iedzīvotājus, gados vecākos cilvēkus un bērnus, ir vajadzīga mērķtiecīga rīcība. Aleksandra Kažmierčaka [Aleksandra Kazmierczak], Eiropas Vides aģentūras (EVA) eksperte jautājumos par pielāgošanos klimata pārmaiņām, skaidro galvenās atziņas jaunajā EVA ziņojumā, kurā novērtēta saikne starp sociālo un demogrāfisko nevienlīdzību un gaisa piesārņojuma, trokšņa un ārkārtēju temperatūru radīto ietekmi.
Daudziem dzīvsudrabs joprojām izraisa asociācijas ar termometriem, un vairākums zina arī, ka tas ir toksisks. Toksiskuma dēļ Eiropā izgatavotajos ražojumos dzīvsudrabu vairs tikpat kā neizmanto, taču tas joprojām ir sastopams gaisā, ūdenī, augsnē un ekosistēmās. Vai dzīvsudrabs joprojām uzskatāms par problēmu, un kā tā tiek risināta? Mēs jautājām Ian Marnane, EVA ekspertam resursu ilgtspējīgas izmantošanas un rūpniecības jautājumos.
Vides politikas izstrāde nav viegls uzdevums. No vienas puses, eiropieši vēlas baudīt labi funkcionējošas ekonomikas sniegtos guvumus. No otras puses, ar mūsu izvēlēto dzīvesveidu ir saistītas būtiskas vides un veselības izmaksas. Vislabāko politikas iespēju identificēšanā būtiska ir sistēmiska izpratne par dabas, ekonomikas un cilvēka veselības saistību. Eiropas Vides aģentūra tiecas atbalstīt politikas izstrādi, sniedzot tieši šādas zināšanas.
Eiropa ievāc aizvien vairāk datu, tādējādi paplašinot mūsu izpratni par vidi. Zemes novērošanas dati, kas iegūti Eiropas Savienības programmāCopernicus, izvirza ne vien jaunus uzdevumus, bet arī sniedz iespējas paplašināt mūsu zināšanas par vidi. Papildinot esošo zināšanu bāzi ar jaunākajiemCopernicusdatiem, Eiropas Vides aģentūra (EVA) cenšas palīdzēt Eiropas politikas veidotājiem un iedzīvotājiem veikt nepieciešamos pasākumus, lai risinātu vietēja, valsts un pasaules mēroga izaicinājumus.
Daudzu valstu tiesību akti, tehnoloģijas un pakāpeniska atteikšanās no stipru piesārņojumu radošā fosilā kurināmā pēdējās desmitgadēs ir ļāvusi Eiropas gaisa kvalitātei uzlaboties. Tomēr daudzus cilvēkus, jo īpaši pilsētu iedzīvotājus, joprojām nelabvēlīgi ietekmē gaisa piesārņojums. Ņemot vērā, cik sarežģīta ir cīņa ar gaisa piesārņojumu, nepieciešama koordinēta rīcība daudzos līmeņos. Lai iesaistītu iedzīvotājus, ir svarīgi savlaicīgi sniegt informāciju tiem pieejamā veidā. Tieši šādu uzdevumu veic mūsu nesen ieviestais Gaisa kvalitātes indekss. Gaisa kvalitātes uzlabošanās ne tikai nāktu par labu mūsu veselībai, bet varētu arī palīdzēt cīņā ar klimata pārmaiņām
Pagājušajā mēnesī Eiropas Vides aģentūra (EVA) publicēja savu jaunāko ziņojumu „Gaisa kvalitāte Eiropā”, kurā atzīmēts, ka, lai gan gaisa kvalitāte pakāpeniski uzlabojas, gaisa piesārņojums joprojām ir nopietnākais vides veselības apdraudējums Eiropā. Mēs tikāmies ar EVA gaisa kvalitātes ekspertu Alberto González Ortiz, lai pārrunātu ziņojumā minētos secinājumus un to, kā tādas tehnoloģijas kā satelītattēli palīdz uzlabot gaisa kvalitātes izpēti.
“Iepriecinoši, ka pēdējās desmitgadēs ir būtiski samazinājusies vairāku gaisu piesārņojošo vielu iedarbība, tomēr tās piesārņojošās vielas, kuru emisijas esam samazinājuši visvairāk, nav tās, kuras cilvēku veselībai un videi ir viskaitīgākās,” saka Valentīns Foltesku [Valentin Foltescu], Eiropas Vides aģentūras (EVA) darbinieks, kas nodarbojas ar gaisa kvalitātes vērtēšanu un ziņo par iegūtajiem datiem. Lūdzām, lai Valentīns pastāsta, kādi ir EVA uzdevumi gaisa kvalitātes jomā un par ko liecina jaunākie dati.
Ik ziemu, oficiāli atzīmējot garā Ziemassvētku perioda sākumu, Kopenhāgenā vārtus ver slavenie Tivoli dārzi — pilsētas centrā esošais vēsturiskais pasaules līmeņa atrakciju parks. Šā gada decembrī Tivoli spuldzīšu virteņu mirgošanu visdrīzāk pārspēs COP 15 — līdz šim nozīmīgākā vispasaules sanāksme par klimata pārmaiņām. Lai tajā piedalītos, Dānijas galvaspilsētā ieradīsies tūkstošiem diplomātu, politiķu, uzņēmēju un vides un klimata speciālistu no visas pasaules.
For references, please go to https://www.eea.europa.eu/lv/themes/air/articles/articles_topic or scan the QR code.
PDF generated on 13.11.2024 06:29
Engineered by: EVA tīmekļa komanda
Software updated on 26 September 2023 08:13 from version 23.8.18
Software version: EEA Plone KGS 23.9.14
Dokumentu darbības
Koplietojiet ar citiem