Pielāgošanās klimata pārmaiņām ir ļoti svarīga Eiropas lauksaimniecības nākotnei

Līdz ar vasaras karstuma viļņiem un ekstremāliem laikapstākļiem Eiropā ir reġistrēti jauni klimata rekordi, kas vēlreiz nostiprina to, cik svarīgi ir pielāgoties klimata pārmaiņām. Mēs tikāmies ar Eiropas Vides aģentūras (EVA) ekspertu par klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgošanos Blaz Kurnik, lai apspriestu EVA jauno ziņojumu (kas tika izdots šā mēneša sākumā) par to, kā klimata pārmaiņas ietekmē lauksaimniecību Eiropā.

Lasīt vēl

Ilgtspējības veicināšana — jaunā Eiropas politika piedāvā unikālu iespēju

Jaunievēlētā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula von der Leyen ir noteikusi savas komandas politiskās prioritātes nākamajiem pieciem gadiem. Viņas programmas centrā ir Zaļais kurss Eiropai, kurā iezīmēti vērienīgāki pasākumi klimata un bioloģiskās daudzveidības krīžu novēršanai. Eiropas politika ar zināmiem panākumiem un dažām neveiksmēm jau sen ir risinājusi ar vides degradāciju un klimata pārmaiņām saistītas problēmas. Šis jaunais politikas termins, kura pamatā ir arvien skaļākie sabiedrības aicinājumi rīkoties, kopā ar jauno Eiropas Komisiju un Parlamentu rada Eiropai unikālu iespēju paplašināt un paātrināt videi draudzīgus un taisnīgus pārejas pasākumus.

Lasīt vēl

EVA aprit 25 gadi — pieredzes izmantošana ilgtspējībai Eiropā

Kā izskatīsies Eiropa pēc 25 gadiem? Vai mēs sasniegsim mūsu kopīgo mērķi attiecībā uz “labklājīgu dzīvi ar pieejamajiem planētas resursiem”? Vai mums izdosies samazināt globālo sasilšanu un izveidot pret klimata pārmaiņām noturīgas pilsētas ar veselīgu dabu? Eiropieši arvien vairāk raizējas par šiem jautājumiem, ko liecina nesenās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Eiropas nākamā paaudze arī aicina steidzami rīkoties, bet kāda ietekme būs tās prasībām panākt ilgtspējīgu nākotni Eiropas vides un sociāli ekonomisko politikas virzienu veidošanā? Mūsu 25. gadadienā mēs atskatāmies uz Eiropas vides zinību un politikas attīstību pēdējos 25 gados un veidiem, kā mēs, EVA kopā ar saviem sadarbības partneriem, varam atbalstīt centienus panākt ilgtspējību turpmākajos 25 gados.

Lasīt vēl

Ļoti svarīgi ir novērst atkritumu rašanos, lai apturētu plastmasas atkritumu krīzi

Plastmasas atkritumi joprojām ir milzīga problēma, un tā kļūst arvien lielāka. Bet ko dara Eiropas Savienība, lai risinātu šo problēmu? EVA atkritumu rašanās novēršanas eksperts Ioannis Bakas sniedz īstu pārskatu par šomēnes publicēto EVA ziņojumu par plastmasas atkritumu rašanās novēršanu Eiropā.

Lasīt vēl

Veselīga vide — obligāts priekšnoteikums ilgtspējīgai ekonomikai un vienlīdzīgai sabiedrībai

Mūsu planētas vide un klimats piedzīvo vēl nebijušus izaicinājumus, kas apdraud mūsu labklājību. Vēl nav par vēlu izlēmīgi rīkoties. Šis uzdevums var šķist biedējošs, tomēr mums joprojām ir iespēja vērst par labu dažas negatīvās tendences, pielāgoties, lai mazinātu kaitējumu, atjaunot būtiskās ekosistēmas un vēl aktīvāk aizsargāt to, kas mums vēl ir. Lai sasniegtu ilgtspēju ilgtermiņā, mums jāizturas pret vidi, klimatu, ekonomiku un sabiedrību kā pret vienotu kopumu.

Lasīt vēl

EVA: zināšanu uzkrāšana 25 gadus, lai atbalstītu Eiropas vides politiku

Eiropas Savienībai (ES) ir viens no vērienīgākajiem vides un klimata mērķu kopumiem pasaulē, kas aptver dažādas politikas jomas, sākot no gaisa kvalitātes, atkritumu un ūdens kvalitātes, līdz pat enerģijas un transporta jomai. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem datiem, Eiropas Vides aģentūra palīdz uzraudzīt progresu un noteikt jomas, kurās ir vajadzīgi papildu pasākumi. Kopš EVA izveides pirms 25 gadiem aģentūra ir papildinājusi savus datus un zināšanas, lai atbalstītu politikas veidošanu Eiropā.

Lasīt vēl

Investīcijas ilgtspējības nodrošināšanai

Eiropas Komisija nesen pieņēma juridisko priekšlikumu kopumu ilgtspējīga finansējuma veicināšanai Eiropas Savienībā (ES). Komisijas priekšlikumu pamatā ir ieteikumi, ko sniegusi Augsta līmeņa ekspertu grupa ilgtspējīga finansējuma jomā, kuru veido eksperti no pilsoniskās sabiedrības, finanšu nozares, akadēmiskās vides, kā arī Eiropas un starptautiskajām institūcijām. Mēs sarunājāmies ar Eiropas Vides aģentūras (EVA) Ekspertu grupas pārstāvi Andreasu Barkmanu (Andreas Barkman), stratēģisko padomnieku klimata pārmaiņu un enerģētikas jautājumu jomā.

Lasīt vēl

Sekojot Eiropas progresam 2020. gada klimata un enerģijas mērķu sasniegšanā

Eiropas Savienība (ES) ir apņēmusies sasniegt vairākus mērķus klimata un enerģijas jomās, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, uzlabotu energoefektivitāti un palielinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Kā EVA seko ES dalībvalstu panāktajam progresam šo mērķu sasniegšanā? Mēs lūdzām EVA eksperti klimata pārmaiņu mazināšanas un enerģijas jautājumos Melanie Sporer izskaidrot, kāda loma šajā uzdevumā ir Aģentūrai. Viņa ir arī izskaidrojusi ikgadējo progresu jaunākajā ziņojumā “Tendences un prognozes”.

Lasīt vēl

Aprites ekonomika Eiropā – mums visiem jāpiedalās

Aprites ekonomika vairumam cilvēku joprojām asociējas ar kaut ko abstraktu vai attālinātu. Lai gan pievēršanās zaļam dzīvesveidam kļūst arvien populārāka visā pasaulē, daudz cilvēku vēl nav informēti par veicamajām izmaiņām mūsu dzīvesveidā, lai garantētu ilgtspējīgu nākotni un nodrošinātu sabiedrības ilgtermiņa labklājību.

Lasīt vēl

Nākotnes zināšanas vides jomā

Pēdējo četru desmitgažu laikā ievērojami mainījusies Eiropas vides datu kopaina. Vides degradācijas kompleksais raksturs norāda uz nepieciešamību veikt sistemātiskāku analīzi, kā arī ievākt datus, kas to pamato. Pēdējo gadu laikā Eiropas Vides aģentūras (EVA) darbā aizvien vairāk tiek veiktas sistēmiskās analīzes. EVA turpina apzināt potenciālās problēmas un palīdz paplašināt zināšanas par Eiropas vidi.

Lasīt vēl

Pāreja no atkritumu apsaimniekošanas uz zaļo ekonomiku

Mūsu pašreizējā resursu izmantošana nav ilgtspējīga un pārmērīgi noslogo mūsu planētu. Mums ir jāveicina pāreja uz zaļo aprites ekonomiku, pievēršoties nevis atkritumu apsaimniekošanas politikām, bet gan ekodizainam, inovācijām un ieguldījumiem. Pētniecība var sekmēt inovācijas procesus ne tikai ražošanā, bet arī uzņēmējdarbības modeļos un finansēšanas mehānismos.

Lasīt vēl

Ceļā uz globālu ilgtspēju

Šā gada augustā vairāk nekā 190 valstis panāca konsensu par Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam. Šā mēneša beigās valstu vadītāji Ņujorkā pieņems šo programmu un tajā paredzētos ilgtspējīgas attīstības mērķus un uzdevumus. Atšķirībā no saviem priekšgājējiem jaunie ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) attiecas gan uz jaunattīstības, gan attīstītajām valstīm un aptver plašāku ilgtspējīgas attīstības jautājumu spektru. Daudzos no 17 IAM ir iekļauti ar vidi, resursu izmantošanu un klimata pārmaiņām saistīti elementi.

Lasīt vēl

Vienots skatījums uz vidi, veselību un ekonomiku

Eiropas ekonomikā joprojām ir jūtama 2008. gadā sākušās ekonomikas krīzes ietekme. Miljoniem cilvēku ir skāris bezdarbs un atalgojuma samazināšana. Ja jaunie absolventi nevar atrast darbu vienā no turīgākajām pasaules daļām, vai mums būtu jārunā par vidi? Tieši tā tiek darīts jaunajā Eiropas Savienības vides rīcības programmā, taču tas nav vienīgais. Jaunajā programmā vide ir atzīta arī par būtisku un nenodalāmu mūsu veselības un ekonomikas daļu.

Lasīt vēl

Pārmaiņas kā pāreja

Mēs dzīvojam pastāvīgi mainīgā pasaulē. Kā varam vadīt šīs pašreizējās pārmaiņas, lai līdz 2050. gadam nodrošinātu ilgtspēju pasaulē? Kā lai panāk līdzsvaru starp ekonomiku un vidi īstermiņā un ilgtermiņā? Viss ir atkarīgs no tā, kā pārvaldīsim pārejas procesu, neiestiegot sistēmās, kas nav ilgtspējīgas.

Lasīt vēl

Eiropas tiesību akti gaisa kvalitātes jomā

Gaisa piesārņojums nav visur vienāds. Atmosfērā nonāk dažādi piesārņotāji no ļoti dažādiem avotiem. Nonākot atmosfērā, tie var pārveidoties par citiem piesārņotājiem un izplatīties visā pasaulē. Izstrādāt un īstenot politiku sarežģītās situācijas risināšanai nebūt nav vienkārši. Turpmāk sniegts pārskats par Eiropas Savienības tiesību aktiem gaisa kvalitātes jomā.

Lasīt vēl

Zināšanu papildināšana par gaisa kvalitātes jautājumiem

Mūsu zināšanas un izpratne par gaisa piesārņojumu ik gadus uzlabojas. Mums ir aizvien lielāks monitoringa staciju tīkls, kas nodrošina datus par dažādiem gaisa piesārņotājiem, to darbu papildina no gaisa kvalitātes modeļiem gūtās zināšanas. Tagad mums jānodrošina, lai zinātniskā pieredze un politika turpina attīstīties ciešā sadarbībā.

Lasīt vēl

Gaisa kvalitāte telpās

Daudzi cilvēki līdz 90 % laika pavada telpās ― mājās, darbā vai skolā. Gaisa kvalitāte telpās tieši ietekmē mūsu veselību. Kas nosaka gaisa kvalitāti telpās? Vai gaisu piesārņojošās vielas telpās ir tās pašas, kas ārā? Kā uzlabot gaisa kvalitāti telpās?

Lasīt vēl

Klimata pārmaiņas un gaisa kvalitāte

Mūsu klimats mainās. Daudzas klimata pārmaiņas rosinošās gāzes ir arī tipiski gaisa piesārņotāji, kas kaitē mūsu veselībai un apkārtējai videi. Daudzējādā ziņā gaisa kvalitātes uzlabošana var palīdzēt kavēt klimata pārmaiņas un otrādi, taču ne vienmēr. Nākotnē jānodrošina, lai klimata un gaisa kvalitātes politika būtu vērsta uz abējādi izdevīgiem risinājumiem.

Lasīt vēl

Eiropas gaisa kvalitāte mūsdienās

Pēdējās desmitgadēs gaisa kvalitāti Eiropā ir izdevies uzlabot. Daudzu piesārņojošo vielu emisijas ir veiksmīgi samazinātas, tomēr cietās daļiņas un īpaši ozons turpina nopietni apdraudēt Eiropas iedzīvotāju veselību.

Lasīt vēl

Saikne starp zinātni, politiku un sabiedrību

Cilvēki jau kopš senseniem laikiem ar apbrīnu novērojuši gadalaiku miju, laika apstākļus un atmosfēru. 4. gadsimtā p. m. ē. Aristoteļa traktātā Meteoroloģija apkopoti dižā filozofa novērojumi ne tikai par laika apstākļiem, bet arī par Zemes zinātnēm kopumā. Līdz 17. gadsimtam gaiss simbolizēja “tukšumu” jeb “neko”. Cilvēki uzskatīja, ka gaisam nav svara, līdz Galileo Galilejs zinātniski pierādīja, ka ir gan.

Lasīt vēl

Dokumentu darbības
Abonementi
Reģistrēties, lai saņemtu mūsu pārskatus (drukātā un/vai elektroniskā formātā) un ceturkšņa e-ziņojumus
Seko mums