nākamais
iepriekšējais
temati

Jaunumi

Jaunākajā izvērtējumā redzama Eiropas dabas nopietnā un ilgstošā lejupslīde

Mainīt valodu
Jaunumi Publicēts 19.10.2020 Pēdējās izmaiņas 23.11.2020
6 min read
Photo: © Vladimir Tadic, REDISCOVER Nature /EEA
Neilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība, urbanizācija un piesārņojums ir galvenais slogs, kas vainojams pie Eiropas bioloģiskās daudzveidības krasas samazināšanās, apdraudot tūkstošiem dzīvnieku sugu un dzīvotņu izdzīvošanu. Turklāt dalībvalstīs joprojām netiek īstenotas Eiropas Savienības (ES) dabas aizsardzības direktīvas un citi vides tiesību akti. Lielākā daļa aizsargājamo dzīvotņu un sugu nav labā saglabāšanās stāvoklī, un, lai mainītu situāciju, ir jādara daudz vairāk, kā teikts šodien publicētajā Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumā “Dabas stāvoklis ES”.

Mūsu izvērtējumā ir redzams, ka Eiropas dabas veselības un noturības un cilvēku labklājības aizsardzībai ir nepieciešams būtiski mainīt pārtikas ražošanas un patēriņa, mežu apsaimniekošanas un izmantošanas, kā arī pilsētu būvniecības veidu. Šie centieni ir jāapvieno ar labāku saglabāšanās politiku īstenošanu un izpildi, koncentrēšanos uz dabas atjaunošanu, kā arī arvien vērienīgākām klimata darbībām, jo īpaši transporta un enerģētikas nozarē.

Hans Bruyninckx, EVA izpilddirektors

Saskaņā ar EVA ziņojumu “State of nature in the EU — Results from reporting under the nature directives 2013-2018 ”nākotne ir nedroša lielākajai daļai ES aizsargājamo sugu, piemēram, stepes piekūnam un Donavas lasim, kā arī dzīvotnēm no zālājiem līdz kāpām visā Eiropā, ja vien steidzami netiek veiktas papildu darbības, lai mainītu situāciju. EVA ziņojums ir publicēts vienlaikus ar Eiropas Komisijas ziņojumu par dabas stāvokli, informējot par panākumiem, kas gūti, sasniedzot ES dabas tiesību aktu mērķus. 

EVA ziņojums liecina par pozitīviem saglabāšanas centieniem. Pēdējo sešu gadu laikā ir pieaudzis Natura 2000 tīklā aizsargājamo teritoriju skaits un platība, un ES ir sasniegusi globālos mērķus, aizsargājot aptuveni 18 % savu sauszemes teritoriju un gandrīz 10 % jūras teritoriju.

Šis dabas stāvokļa novērtējums ir visaptverošākā dabas veselības pārbaude, kāda jebkad veikta ES.

Vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Virginijus Sinkevičius

Tomēr kopējais progress nav pietiekams, lai sasniegtu ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķus līdz 2020. gadam. Saskaņā ar EVA novērtējumu vairums aizsargājamo dzīvotņu un sugu ir nožēlojamā vai sliktā saglabāšanās stāvoklī, un daudzas no tām joprojām samazinās. No trim galvenajām pētītajām grupām īpaši atpaliek dzīvotnes un putni, savukārt sugu grupa, kas neiekļauj putnus, ir gandrīz sasniegusi mērķi.

Vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Virginijus Sinkevičius sacīja: “Šis dabas stāvokļa novērtējums ir visaptverošākā dabas veselības pārbaude, kāda jebkad veikta ES. Tā ļoti skaidri parāda, ka mēs joprojām zaudējam savu vitāli svarīgo dzīvības atbalsta sistēmu. ES līmenī 81 % dzīvotņu ir sliktā stāvoklī, un visvairāk pasliktinās kūdrāju, zālāju un kāpu dzīvotnes. Mums ir steidzami jāizpilda jaunajā ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā iekļautās saistības, lai novērstu šo lejupslīdi dabas, cilvēku, klimata un ekonomikas labā.”

 “Mūsu izvērtējumā ir redzams, ka Eiropas dabas veselības un noturības un cilvēku labklājības aizsardzībai ir nepieciešams būtiski mainīt pārtikas ražošanas un patēriņa, mežu apsaimniekošanas un izmantošanas, kā arī pilsētu būvniecības veidu. Šie centieni jāapvieno ar labāku saglabāšanās politiku īstenošanu un izpildi, koncentrēšanos uz dabas atjaunošanu, kā arī arvien vērienīgākām klimata darbībām, jo īpaši transporta un enerģētikas nozarē,” sacīja EVA izpilddirektors Hans Bruyninckx.

Galvenie dabas apdraudējumi

EVA ziņojumā ir teikts, ka intensīvā lauksaimniecība, urbanizācija un neilgtspējīgas  mežsaimniecības darbības ir galvenais slogs dzīvotnēm un sugām. Turklāt dzīvotnes ietekmē gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums, kā arī pastāvīgi notiekoša dzīvnieku pārmērīga ekspluatācija nelegālas ražas novākšanas, neatļautu medību un makšķerēšanas laikā.

Šos apdraudējumus papildina upju un ezeru izmaiņas, piemēram, aizsprosti un ūdens ieguve, invazīvas svešzemju sugas un klimata pārmaiņas. Lauksaimniecības zemju pamešana veicina nepārtrauktu daļēji dabisko dzīvotņu, piemēram, zālāju, un tos apdzīvojošo sugu, piemēram, tauriņu un lauksaimniecības putnu, samazināšanos.

Perspektīvas

Ziņojums norāda uz dažām pozitīvām norisēm, galvenokārt valsts vai reģionālā mērogā. Vairākas sugas un dzīvotnes ir uzrādījušas stāvokļa uzlabojumus, piemēram, abinieki Zviedrijā, piekrastes lagūnas Francijā un bārdainais grifs ES līmenī. Natura 2000 tīklam ir pozitīva ietekme uz daudzām sugām un dzīvotnēm. Piemēram, piekrastes un kāpu dzīvotnēm, kuras labāk aptver Natura 2000, ir labāks saglabāšanās stāvoklis nekā dzīvotnēm, kas tiek aptvertas mazāk vai nedaudz.

Politiskā ziņā pastāv cerība arī saistībā ar jauno ES 2030. gada bioloģiskās daudzveidības stratēģiju un stratēģiju “No lauka līdz galdam”, kas abas ir Eiropas zaļā kursa galvenie elementi. Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķis ir stiprināt un paplašināt aizsargājamo teritoriju tīklu, izveidot atjaunošanas plānu un nodrošināt ekosistēmu veselību, noturību pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības bagātību, kā arī sniegt pilsoņu pārticībai un labklājībai nepieciešamo pakalpojumu klāstu.

Bez šīm jaunajām politikām ir nepieciešami papildu centieni, lai uzlabotu uzraudzības iespējas dalībvalstīs mērķu atbalstam. Pašlaik joprojām ir daudz datu nepilnību, jo īpaši attiecībā uz jūras sugām un dzīvotnēm. Nepieciešams arī vairāk datu, lai pilnībā novērtētu Natura 2000 tīkla nozīmi. Visbeidzot ir ievērojami jāuzlabo ES tiesību aktu īstenošana.

Stāvoklis un tendences

  • Apmēram pusei (47 %) no 463 putnu sugām ES ir labs stāvoklis, kas ir par 5 % mazāk nekā pēdējā ziņošanas periodā no 2008. līdz 2012. gadam. Putnu ar nelabvēlīgu vai sliktu stāvokli īpatsvars pēdējo sešu gadu laikā ir pieaudzis par 7 %, kopumā sasniedzot 39 %.
  • Valsts līmenī aptuveni 50 % no populācijas uzlabošanās tendencēm galvenokārt ir saistītas ar mitrāju un jūras putniem, kuriem ir noteiktas Natura 2000 teritorijas, piemēram, rudo dižpīli vai svilpējalku. Par vaislas putniem, piemēram, dzērvēm un sarkanajām klijām, ir vislielākais ziņojumu īpatsvars, atklājot populācijas uzlabojumu tendences. Tas ir saistīts ar dzīvotņu aizsardzības vai atjaunošanas īstenošanu un zināšanu uzlabošanu, labāku uzraudzību un informētību.
  • ES līmenī tikai 15 % dzīvotņu saglabāšanās stāvoklis ir novērtēts kā labs, bet 81 % tas ir nelabvēlīgs vai slikts. Zālāju, kāpu un muklāju, purvu un pārmitru mežu biotopiem ir izteiktas pasliktināšanās tendences, savukārt visvairāk uzlabošanās tendenču ir mežiem. Salīdzinot ar iepriekšējo ziņošanas periodu, par 6 % ir pieaudzis dzīvotņu ar sliktu aizsardzības statusu īpatsvars.
  • Jūras reģionos ir daudz novērtējumu ar nezināmu saglabāšanās stāvokli, kas atspoguļo sugu datu vispārēju trūkumu.
  • Apmēram ceturtdaļai sugu ES līmenī ir labs saglabāšanās stāvoklis, kas nozīmē 4 % pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo ziņošanas periodu. Visvairāk labā saglabāšanās stāvoklī ir rāpuļi un vadšūnu augi, piemēram, Itālijas sienas ķirzaka (Podarcis sicula), čūska Hemorrhois hippocrepis, spalvainais ancītis vai dzeltenā genciāna (35 %).

Pamatinformācija

ES dabas direktīvās (Dzīvotņu un Putnu direktīvās) tiek prasīts veikt vairāk nekā 2000 sugu un dzīvotņu saglabāšanās pasākumu visā ES.

EVA novērtējums, kura pamatā ir ziņotie dati no ES dalībvalstīm, ir lielākais un plašākais datu vākšanas un ziņošanas process Eiropā par dabas stāvokli. Šajā procesā visā ES ir piedalījušies vairāk nekā 220 000 cilvēku (no tiem 60 % brīvprātīgie).

Analizēto datu mērķis ir identificēt panākumus un trūkumus dabas saglabāšanā, galvenos slogus un apdraudējumus, kā arī pašreizējo saglabāšanas pasākumu statusu.

Permalinks

Geographic coverage

Temporal coverage

Dokumentu darbības