Pašreizējā situācija

Eiropas zemes pārklājums kopš 2000. gada ir saglabājies samērā stabils, jo apmēram 25 % pārklāj aramzeme un ilggadīgās kultūras, 17 % klāj ganības un 34 % aizņem meži. Tajā pašā laikā pilsētas un betona infrastruktūra turpina izplesties, bet kopējā lauksaimniecībai izmantotā zemes platība ir samazinājusies. Lai gan mākslīgas virsmas klāj mazāk nekā 5 % no plašākās EEZ teritorijas, laikposmā no 2000. gada līdz 2018. gadam milzīgas platības tika nosegtas (noklātas ar betonu vai asfaltu). Labā ziņa ir tāda, ka pēdējos gados mākslīgo virsmu platības pieauguma temps ir palēninājies.

Lasīt vēl

Pāreja uz ilgtspējīgu zemes un augsnes apsaimniekošanu

Eiropas zemi un augsni ietekmē dažādi faktori, tostarp pilsētu izplešanās, lauksaimniecības un rūpniecības radītais piesārņojums, augsnes sablīvēšanās, ainavu sadrumstalotība, zema kultūraugu daudzveidība, augsnes erozija un ekstremāli laika apstākļi saistībā ar klimata pārmaiņām. Zaļākas pilsētas ar tīrākām energosistēmām un transporta sistēmām, zaļa infrastruktūra starp zaļajām zonām, mazāk intensīva un ilgtspējīga lauksaimniecības prakse var palīdzēt padarīt Eiropas zemes izmantošanu ilgtspējīgāku un augsni veselīgāku.

Lasīt vēl

Augsne, zeme un klimata pārmaiņas

Augsne satur būtisku oglekļa un slāpekļa daudzumu, kas atkarībā no tā, kā mēs izmantojam zemi, var nonākt atmosfērā. Mežu izciršana vai stādīšana un mūžīgā sasaluma kušana var pavērst siltumnīcefekta gāzu emisiju līdzsvara kausus uz vienu vai otru pusi. Klimata pārmaiņas var arī būtiski mainīt to, ko un kur var ražot lauksaimnieki

Lasīt vēl

Barības vielu cikls dabā

Augsnei ir būtiska nozīme dabas ciklos, tostarp barības vielu ciklā, kas nosaka to, cik daudz organisko vielu, proti, oglekļa, slāpekļa un fosfora, tiek uzņemts un uzkrājas augsnē. Organiskos savienojumus, piemēram, lapas un sakņu galus, augsnē dzīvojošie organismi noārda līdz vienkāršākiem savienojumiem, un tikai tad augi tos var izmantot. Dažas augsnes baktērijas pārvērš atmosfēras slāpekli minerālajā slāpeklī, kas ir svarīgs augu augšanai. Ar mēslošanas līdzekļiem augsnē tiek ievadīts slāpeklis un fosfāti, kas veicina augu augšanu, taču augi neuzņem visu mēslošanas līdzekļu daudzumu. Pārpalikums var nonākt upēs un ezeros un ietekmēt dzīvi šajās ūdens ekosistēmās.

Lasīt vēl

Dokumentu darbības