All official European Union website addresses are in the europa.eu domain.
See all EU institutions and bodiesDari kaut ko mūsu planētas labā, izdrukā šo lapu tikai tad, ja nepieciešams. Pat nelielai darbībai ir spēks, ja to dara miljoniem cilvēku!
Eiropas zemes pārklājums kopš 2000. gada ir saglabājies samērā stabils, jo apmēram 25 % pārklāj aramzeme un ilggadīgās kultūras, 17 % klāj ganības un 34 % aizņem meži. Tajā pašā laikā pilsētas un betona infrastruktūra turpina izplesties, bet kopējā lauksaimniecībai izmantotā zemes platība ir samazinājusies. Lai gan mākslīgas virsmas klāj mazāk nekā 5 % no plašākās EEZ teritorijas, laikposmā no 2000. gada līdz 2018. gadam milzīgas platības tika nosegtas (noklātas ar betonu vai asfaltu). Labā ziņa ir tāda, ka pēdējos gados mākslīgo virsmu platības pieauguma temps ir palēninājies.
Eiropas zemi un augsni ietekmē dažādi faktori, tostarp pilsētu izplešanās, lauksaimniecības un rūpniecības radītais piesārņojums, augsnes sablīvēšanās, ainavu sadrumstalotība, zema kultūraugu daudzveidība, augsnes erozija un ekstremāli laika apstākļi saistībā ar klimata pārmaiņām. Zaļākas pilsētas ar tīrākām energosistēmām un transporta sistēmām, zaļa infrastruktūra starp zaļajām zonām, mazāk intensīva un ilgtspējīga lauksaimniecības prakse var palīdzēt padarīt Eiropas zemes izmantošanu ilgtspējīgāku un augsni veselīgāku.
Augsne satur būtisku oglekļa un slāpekļa daudzumu, kas atkarībā no tā, kā mēs izmantojam zemi, var nonākt atmosfērā. Mežu izciršana vai stādīšana un mūžīgā sasaluma kušana var pavērst siltumnīcefekta gāzu emisiju līdzsvara kausus uz vienu vai otru pusi. Klimata pārmaiņas var arī būtiski mainīt to, ko un kur var ražot lauksaimnieki
Augsnei ir būtiska nozīme dabas ciklos, tostarp barības vielu ciklā, kas nosaka to, cik daudz organisko vielu, proti, oglekļa, slāpekļa un fosfora, tiek uzņemts un uzkrājas augsnē. Organiskos savienojumus, piemēram, lapas un sakņu galus, augsnē dzīvojošie organismi noārda līdz vienkāršākiem savienojumiem, un tikai tad augi tos var izmantot. Dažas augsnes baktērijas pārvērš atmosfēras slāpekli minerālajā slāpeklī, kas ir svarīgs augu augšanai. Ar mēslošanas līdzekļiem augsnē tiek ievadīts slāpeklis un fosfāti, kas veicina augu augšanu, taču augi neuzņem visu mēslošanas līdzekļu daudzumu. Pārpalikums var nonākt upēs un ezeros un ietekmēt dzīvi šajās ūdens ekosistēmās.
Ar zemi un augsni saistītiem jautājumiem uzmanība tieši un netieši ir pievērsta daudzās globālās politikas sistēmās, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības mērķos (IAM). Daudzus no šiem IAM nav iespējams sasniegt bez veselīgas augsnes un ilgtspējīgas zemes izmantošanas. Tālāk tekstā ir sniegts pārskats par IAM, kas ir cieši saistīti ar augsni.
For references, please go to https://www.eea.europa.eu/lv/signali/signali-2018-1/grafikas-informacija or scan the QR code.
PDF generated on 11.12.2024 22:53
Engineered by: EVA tīmekļa komanda
Software updated on 26 September 2023 08:13 from version 23.8.18
Software version: EEA Plone KGS 23.9.14
Dokumentu darbības
Koplietojiet ar citiem