Resursu efektivitāte un atkritumi

Mainīt valodu
Lapa Pēdējās izmaiņas 10.03.2017
Vides globālās problēmas, ar ko šodien sastopamies, galvenokārt ir cilvēku pārmērīgas dabas resursu, tostarp, (fosilā) kurināmā, derīgo izrakteņu, ūdens, zemes un bioloģiskās daudzveidības, ekspluatācijas rezultāts. Kļūst aizvien skaidrāks, ka ilgtermiņā nevar uzturēt Eiropā valdošo ekonomikas attīstības modeli, kas balstās uz resursu apjomīgu izmantošanu, atkritumu radīšanu un piesārņojumu. Šodien Eiropas Savienība (ES) ir izteikti atkarīga no importa: lai apmierinātu mūsu pieprasījumu pēc resursiem, mums nepieciešama divreiz lielāka teritorija par ES kopplatību. Daudzi resursi tiek izmantoti tikai īsu laika periodu, vai arī tie ekonomikai ir zuduši, jo apglabāti poligonā vai pārstrādāti, iegūstot zemākas kvalitātes materiālu (kvalitātes samazināšanās pārstrādes procesā). Tas ietekmē ne tikai vidi, bet arī mūsu ekonomisko konkurētspēju. Risinājums ir acīmredzams, taču ne vienkāršs: panākt ekonomisko izaugsmi ar mazāku daudzumu dabas resursu, jeb, citiem vārdiem sakot, izdarīt vairāk ar mazāk līdzekļiem. Tādēļ ilgtermiņa vides politikas pats galvenais elements ir resursu efektivitātes paaugstināšana, kā tas atspoguļots stratēģiskajos dokumentos, piemēram, Septītajā vides rīcības programmā (7. VRP), ES Ceļvedī virzībai uz resursu ziņā efektīvu Eiropu un ES Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku.

Ievads

Eiropas ekonomika ir atkarīga no dabas resursu un materiālu nepārtrauktas plūsmas, tostarp, ūdens, graudu, kokmateriālu, metālu, derīgo izrakteņu un enerģijas nesēju, turklāt imports nodrošina būtisku šo materiālu daļu. Šai atkarībai palielinoties, tā var kļūt par cēloni ievainojamībai, jo pasaules līmenī konkurence par dabas resursiem palielinās.

Daudzi dabas resursi pasaulē ir izvietoti nevienmērīgi, tādēļ to pieejamība un cenas mēdz svārstīties, kā arī palielinās konfliktu iespējamība. Cenu nenoteiktība un nestabilitāte var arī izpostīt tos sektorus, kas no šiem resursiem atkarīgi, piespiežot uzņēmumus atlaist cilvēkus, aizturēt investīcijas vai pārtraukt preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu.

Vienlaikus dabas resursu ieguves un izmantošanas straujam pieaugumam ir daudz nelabvēlīgu ietekmju uz vidi gan Eiropā, gan ārpus tās robežām. Gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums, ekosistēmu paskābināšanās, bioloģiskās daudzveidības zaudēšana, klimata pārmaiņas un atkritumu radīšana rada ekonomiskās un sociālās labklājības riskus gan šobrīd, gan arī vidējā un ilgākā termiņā.

Lai saglabātu sociālo un ekonomisko progresu pasaulē, kurā resursu daudzums un ekosistēmas spējas nav neierobežotas, ir būtiski paaugstināt resursu efektivitāti, taču ar to vien nepietiek. Galu galā lielāka efektivitāte vienīgi liecina par to, ka produkcijas izlaide pieaug vairāk nekā resursu izmantošana un emisijas. Tā negarantē, ka spiediens uz vidi samazinās absolūtā izteiksmē līdz līmeņiem, kādus ilgtermiņā iespējams uzturēt Eiropā un pasaulē.

Tādēļ, vērtējot Eiropas ražošanas un patēriņa sistēmu ilgtspēju, nevar apstāties pie tā, ka izmērām, vai ražošana pieaug straujāk nekā resursu patēriņš un ar to saistītā ietekme (“relatīva atsaiste”). Nepieciešamas arī izvērtēt, vai kaut kas liecina par “absolūtu atsaisti”, proti, kad ražošana pieaug, bet resursu izlietojums samazinās.

Turklāt papildus tam, ka tiek vērtēta sakarība starp resursu izlietojumu un kopproduktu, svarīgi arī izvērtēt, vai samazinās ietekme, ko uz vidi atstāj sabiedrības patērētie resursi (“ietekmes atsaiste”).


ES politika attiecībā uz šo tēmu

7. VRP nosaka resursu efektivitāti kā vienu no tās trijiem galvenajiem mērķiem, lai sasniegtu vīziju 2050. gadam — “labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem”: 

  • aizsargāt, saglabāt un paplašināt Savienības dabas kapitālu;
  • padarīt Savienību par resursu izmantošanas ziņā efektīvu, zaļu un konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni;
  • aizsargāt Savienības iedzīvotājus no vides radītās ietekmes un no apdraudējuma veselībai un labklājībai.

Šie mērķi ir patiesi cieši saistīti ar un ir atkarīgi no dažādām, taču saistītām politikas sistēmām, piemēram, “Ceļvedis virzībā uz resursu ziņā efektīvu Eiropu” un “Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni”.

Vēl citas politikas principu kopas mērķis ir no lineārā attīstības modeļa “paņemt-saražot-patērēt-izmest” pāriet uz aprites modeli, kas balstās uz izstrādājumu, to sastāvdaļu un materiālu lietderības saglabāšanu un to vērtības atgriešanu ekonomikā. Kā atzīmēts ES Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku, tam būs nepieciešamas pārmaiņas visā piegādes ķēdes garumā, tostarp, produktu dizainā, biznesa modeļos un patēriņa izvēlē, kā arī atkritumu rašanās novēršanā un to apsaimniekošanā. ES tiesību akti atkritumu apsaimniekošanas jomā ir viens no politikas virzītājfaktoriem.

 

EVA darbības

EVA analizē materiālu plūsmas un statistiku par atkritumiem, kā arī sagatavo atbilstošus rādītājus un novērtējumus. Politikas progress tiek analizēts trīs paralēlās atskaišu sistēmās — par atkritumu apsaimniekošanu, atkritumu rašanās novēršanu un resursu efektivitāti. Aprites ekonomikas gada pārskatos tiek sniegta visaptveroša perspektīva, un tie sniedz ieguldījumu integrētajiem novērtējumiem, piemēram, EVA “Eiropas vide — pašreizējais stāvoklis un perspektīvas 2020”. gadam (SOER2020).

Regulāri tiek sagatavota īpaša analīze par resursu efektivitātes atsevišķiem aspektiem, piemēram, monitoringa koncepciju, vides mērķiem, tirgus instrumentiem un citām intervences stratēģijām.

Ieinteresēto pušu līdzdalība un kapacitātes paaugstināšana saistībā ar šiem novērtējumiem ir svarīgs šā darba elements, kas ietver regulāras EIONETtikšanās un darbseminārus ar valstu atbalsta centriem par atkritumiem un par resursefektīvu ekonomiku un vidi.


Perspektīva

Pašreizējais darbs galvenokārt vērsts uz to, lai uzlabotu pierādījumu bāzi par resursu efektivitāti, aprites ekonomiku un atkritumiem. Paredzams, ka tiks sniegts ieguldījumsSOER2020— ar uzsvaru uz tematisko informāciju (atkritumu un resursu izmantošana), kā arī uz pārejas uz aprites ekonomiku sistēmisko analīzi.

Geographic coverage

Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100