Resursu efektivitāte un atkritumi
- Bulgarian (bg)
- Czech (cs)
- Danish (da)
- German (de)
- Greek (el)
- English (en)
- Spanish (es)
- Estonian (et)
- Finnish (fi)
- French (fr)
- Irish Gaelic (ga)
- Croatian (hr)
- Hungarian (hu)
- Icelandic (is)
- Italian (it)
- Lithuanian (lt)
- Latvian (lv)
- Maltese (mt)
- Dutch (nl)
- Norwegian (no)
- Polish (pl)
- Portuguese (pt)
- Romanian (ro)
- Slovak (sk)
- Slovenian (sl)
- Swedish (sv)
- Turkish (tr)
Vides globālās problēmas, ar ko šodien sastopamies, galvenokārt ir cilvēku pārmērīgas dabas resursu, tostarp, (fosilā) kurināmā, derīgo izrakteņu, ūdens, zemes un bioloģiskās daudzveidības, ekspluatācijas rezultāts. Kļūst aizvien skaidrāks, ka ilgtermiņā nevar uzturēt Eiropā valdošo ekonomikas attīstības modeli, kas balstās uz resursu apjomīgu izmantošanu, atkritumu radīšanu un piesārņojumu. Šodien Eiropas Savienība (ES) ir izteikti atkarīga no importa: lai apmierinātu mūsu pieprasījumu pēc resursiem, mums nepieciešama divreiz lielāka teritorija par ES kopplatību. Daudzi resursi tiek izmantoti tikai īsu laika periodu, vai arī tie ekonomikai ir zuduši, jo apglabāti poligonā vai pārstrādāti, iegūstot zemākas kvalitātes materiālu (kvalitātes samazināšanās pārstrādes procesā). Vēl
Pārlūkot katalogu
Filtered by
Kā tu šodien nokļuvi līdz darbam vai skolai? Ar automašīnu, velosipēdu vai sabiedrisko transportu? Katru dienu mēs pieņemam lēmumus, kuri var ietekmēt vidi. Daži no mūsu ikdienas lēmumiem ir apzināti centieni dzīvot tīrākā un veselīgākā vidē. Eiropas Vides aģentūras (EVA) un tās partneru tīkla organizētais videokonkurss “I LIVE GREEN” (“Es dzīvoju zaļi”) aicina visus Eiropas iedzīvotājus paust savu radošumu un stāstīt par darbībām, kas palīdz videi. Labākie video saņems naudas balvu.
Aprites ekonomika vairumam cilvēku joprojām asociējas ar kaut ko abstraktu vai attālinātu. Lai gan pievēršanās zaļam dzīvesveidam kļūst arvien populārāka visā pasaulē, daudz cilvēku vēl nav informēti par veicamajām izmaiņām mūsu dzīvesveidā, lai garantētu ilgtspējīgu nākotni un nodrošinātu sabiedrības ilgtermiņa labklājību.
Pagājušā gada decembrī Parīzē pasaule noteica sev ambiciozu mērķi: ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 grādiem, vienlaikus plānojot ierobežot pieaugumu līdz 1,5 grādiem, salīdzinot ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni. G20 samitā, kas notika šī gada septembrī, Ķīna un Savienotās Valstis paziņoja par savu oficiālo apņemšanos pievienoties Parīzes klimata paktam. Šis ir būtisks solis uz priekšu saistībā ar starptautiskajiem centieniem samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un ierobežot globālo sasilšanu. Tomēr līdzšinējās apņemšanās, ko izteikušas klimata paktu parakstījušās valstis, nav pietiekamas, lai sasniegtu šo ambiciozo mērķi.
Aizvien vairāk atkritumu nonāk pasaules okeānos un kaitē ekosistēmām, nogalina dzīvniekus un apdraud cilvēku veselību. To var novērst, neradot tik daudz atkritumu un tos labāk apsaimniekojot uz sauszemes.
Vislabākais veids, kā samazināt atkritumu ietekmi uz vidi, ir, pirmkārt, novērst to rašanos. Daudzas lietas, kuras izmetam, varētu izmantot atkārtoti, bet citas var pārstrādājot pārvērst izejmateriālos.
Latvian (LV)
Izdevumā “Signāli 2012” ir apkopoti raksti par tādiem vides jautājumiem kā ilgtspēja, videi nekaitīga ekonomika, ūdens, atkritumi, pārtika, pārvaldība un apmaiņa ar zināšanām. Tas ir sagatavots saistībā ar gaidāmo Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības konferenci — “Rio 2012”. Šīgada izdevumā “Signāli” uzzināsiet, kā patērētāji, par nākotni domājoši uzņēmumi un politikas veidotāji var dot savu ieguldījumu, izmantojot jaunus tehnoloģiskos rīkus — no satelītu novērojumiem līdz tiešsaistes platformām. Tajā tiks arī piedāvāti radoši un iedarbīgi vides saglabāšanas risinājumi.
