All official European Union website addresses are in the europa.eu domain.
See all EU institutions and bodiesDari kaut ko mūsu planētas labā, izdrukā šo lapu tikai tad, ja nepieciešams. Pat nelielai darbībai ir spēks, ja to dara miljoniem cilvēku!
Gaisa kvalitāte Eiropā uzlabojas. Tomēr piesārņotais gaiss joprojām pasliktina veselību un izraisa novēršamus nāves gadījumus, jo īpaši pilsētās. Labā ziņa ir tā, ka mums var palīdzēt tīrāki risinājumi transportam, apkurei, rūpniecībai un lauksaimniecībai.
Karstuma viļņi, sausums, meža ugunsgrēki un plūdi mainīgā klimatā arvien vairāk ietekmē mūsu veselību un labklājību. ES veicina klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumus valstu, pilsētu un pašvaldību līmenī. Vai šie pasākumi palīdzēs mums nākotnē izturēt ekstremālus laikapstākļus?
Vides piesārņojums ietekmē mūsu veselību un dzīves kvalitāti. Eiropas Vides aģentūras novērtējumos ir apliecināta šī ietekme un uzsvērti potenciālie ieguvumi no tīrākas vides. Mēs varam novērst dažus vēža gadījumus, mēs varam uzlabot dzīves kvalitāti, veicotpasākumus, lai Eiropā panāktu nulles piesārņojumu.
Pēc gada, dzīvojot Covid-19 pandēmijas un tās seku apstākļos, Eiropa turpina īstenot politikas pasākumu kopumus, lai sasniegtu ambiciozos mērķus, kas izklāstīti Eiropas zaļajā kursā. Eiropai ir svarīgi turpināt virzību uz saviem mērķiem un panākt, lai 2050. gada Eiropa ir noturīga, uz solidaritāti balstīta sabiedrība, kas mums visiem nodrošina veselīgu vidi.
Gaisa piesārņojums, trokšņa piesārņojums un klimata pārmaiņu ietekme ir galvenie riski eiropiešu veselībai un labklājībai ikdienā. Mēs sarunājāmies ar gaisa piesārņojuma, vides un veselības grupas vadītāju Katrīnu Ganclēbenu (Catherine Ganzleben), EVA gaisa kvalitātes ekspertu Alberto Gonsalesu (Alberto González) un EVA trokšņa piesārņojuma eksperti Eilaliju Perisu (Eulalia Peris), lai uzzinātu vairāk par to, ko EVA dara, lai uzlabotu zināšanas šajā svarīgajā darba jomā.
Covid-19 pandēmija ir skaidri apliecinājusi, cik trausla var būt mūsu sabiedrība un ekonomika, saskaroties ar nozīmīgu satricinājumu. Sagaidāms, ka vides degradācija un klimata pārmaiņas radīs vēl biežākus un smagākus satricinājumus. Saskaroties ar neskaidrībām un daudzām problēmām, mūsu vienīgā reālā iespēja ir nodrošināt, lai ikviens lēmums, ko šajā kritiski svarīgajā laikā pieņemam, tuvinātu mūs sociālajiem un ilgtspējības mērķiem.
Kā mēs varam veidot ilgtspējīgāku un noturīgāku pasauli pēc koronavīrusa krīzes? Šajā nozīmīgajā periodā, kad tiks pieņemti galvenie nākotni ietekmējošie lēmumi par atgūšanos pēc koronavīrusa krīzes, Eiropas Vides aģentūra apkopos zināšanas par koronavīrusu un vidi un rosinās uz informāciju balstītas debates.
Eiropas valstis veic radikālus pasākumus, lai ierobežotu Covid-19 ietekmi uz Eiropas iedzīvotāju veselību un ekonomiku. Šādām krīzēm parasti ir tūlītēja un spēcīga ietekme uz visiem iedzīvotājiem un ekonomiku. Ņemot vērā tās potenciālu ietekmēt galvenās ekonomikas nozares, sagaidāms, ka koronavīrusa krīze samazinās daļu no saimnieciskās darbības negatīvās ietekmes uz vidi un klimatu. Tomēr lieli un pēkšņi satricinājumi, kas sabiedrībai rada ārkārtīgi lielas izmaksas, nepavisam nav veids, kā Eiropas Savienība ir apņēmusies pārveidot savu ekonomiku un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Tā vietā Eiropas zaļais kurss un nesen ierosinātais Eiropas tiesību akts klimata jomā aicina neatgriezeniski un pakāpeniski samazināt emisijas, vienlaikus nodrošinot taisnīgu pāreju un atbalstot visvairāk skartos.
Trokšņa piesārņojums ir pieaugoša problēma visā Eiropā, par kuras ietekmi uz veselību daudzi cilvēki var nebūt informēti. Mēs runājām ar Eiropas Vides aģentūras vides trokšņa eksperti Eulalia Peris, lai apspriestu šomēnes publicētā EVA ziņojuma “Vides troksnis Eiropā – 2020” galvenos konstatējumus.
Šomēnes Eiropas Vides aģentūra publicēja ziņojumu “Vide Eiropā: stāvoklis un perspektīvas 2020” (SOER 2020). Ziņojumā secināts, ka Eiropa nesasniegs savus 2030. gadam noteiktos mērķus, ja tā nākamo 10 gadu laikā steidzami nerīkosies, lai novērstu straujo bioloģiskās daudzveidības zudumu, klimata pārmaiņu pieaugošo ietekmi un dabas resursu pārtēriņu. Ziņojumā arī piedāvāti galvenie risinājumi, kas palīdzētu Eiropai sasniegt šos mērķus. Mēs tikāmies ar EVA SOER koordinācijas un novērtēšanas ekspertu Tobiasu Lungu (Tobias Lung), lai runātu par SOER 2020.
Lai no vides apdraudējumiem, piemēram, gaisa piesārņojuma un trokšņa piesārņojuma un ārkārtējām temperatūrām labāk pasargātu Eiropas vismazāk aizsargātos, tostarp trūcīgos iedzīvotājus, gados vecākos cilvēkus un bērnus, ir vajadzīga mērķtiecīga rīcība. Aleksandra Kažmierčaka [Aleksandra Kazmierczak], Eiropas Vides aģentūras (EVA) eksperte jautājumos par pielāgošanos klimata pārmaiņām, skaidro galvenās atziņas jaunajā EVA ziņojumā, kurā novērtēta saikne starp sociālo un demogrāfisko nevienlīdzību un gaisa piesārņojuma, trokšņa un ārkārtēju temperatūru radīto ietekmi.
Daudziem dzīvsudrabs joprojām izraisa asociācijas ar termometriem, un vairākums zina arī, ka tas ir toksisks. Toksiskuma dēļ Eiropā izgatavotajos ražojumos dzīvsudrabu vairs tikpat kā neizmanto, taču tas joprojām ir sastopams gaisā, ūdenī, augsnē un ekosistēmās. Vai dzīvsudrabs joprojām uzskatāms par problēmu, un kā tā tiek risināta? Mēs jautājām Ian Marnane, EVA ekspertam resursu ilgtspējīgas izmantošanas un rūpniecības jautājumos.
Vides politikas izstrāde nav viegls uzdevums. No vienas puses, eiropieši vēlas baudīt labi funkcionējošas ekonomikas sniegtos guvumus. No otras puses, ar mūsu izvēlēto dzīvesveidu ir saistītas būtiskas vides un veselības izmaksas. Vislabāko politikas iespēju identificēšanā būtiska ir sistēmiska izpratne par dabas, ekonomikas un cilvēka veselības saistību. Eiropas Vides aģentūra tiecas atbalstīt politikas izstrādi, sniedzot tieši šādas zināšanas.
Daudzu valstu tiesību akti, tehnoloģijas un pakāpeniska atteikšanās no stipru piesārņojumu radošā fosilā kurināmā pēdējās desmitgadēs ir ļāvusi Eiropas gaisa kvalitātei uzlaboties. Tomēr daudzus cilvēkus, jo īpaši pilsētu iedzīvotājus, joprojām nelabvēlīgi ietekmē gaisa piesārņojums. Ņemot vērā, cik sarežģīta ir cīņa ar gaisa piesārņojumu, nepieciešama koordinēta rīcība daudzos līmeņos. Lai iesaistītu iedzīvotājus, ir svarīgi savlaicīgi sniegt informāciju tiem pieejamā veidā. Tieši šādu uzdevumu veic mūsu nesen ieviestais Gaisa kvalitātes indekss. Gaisa kvalitātes uzlabošanās ne tikai nāktu par labu mūsu veselībai, bet varētu arī palīdzēt cīņā ar klimata pārmaiņām
Zināms, ka saskare ar kaitīgām ķīmiskām vielām ietekmē cilvēku veselību un vidi. Kā lai saprotam, kas tiek uzskatīts par drošu situācijā, kad pasaulē palielinās ķīmisko vielu ražošana un tirgū parādās arvien jaunas ķīmiskās vielas? Sarunā ar EVA ķīmisko vielu eksperti Xenia Trier mēs apspriedām dažādus jautājumus par ķīmisko vielu drošu lietošanu Eiropā, kā arī par to, ko ES dara, lai mazinātu to potenciālās blakusparādības.
Pagājušajā mēnesī Eiropas Vides aģentūra (EVA) publicēja savu jaunāko ziņojumu „Gaisa kvalitāte Eiropā”, kurā atzīmēts, ka, lai gan gaisa kvalitāte pakāpeniski uzlabojas, gaisa piesārņojums joprojām ir nopietnākais vides veselības apdraudējums Eiropā. Mēs tikāmies ar EVA gaisa kvalitātes ekspertu Alberto González Ortiz, lai pārrunātu ziņojumā minētos secinājumus un to, kā tādas tehnoloģijas kā satelītattēli palīdz uzlabot gaisa kvalitātes izpēti.
Lai nodrošinātu pietiekamu pārtikas daudzumu, Eiropā izmanto intensīvo lauksaimniecību, kas ietekmē vidi un mūsu veselību. Vai Eiropa var atrast videi nekaitīgāku pārtikas ražošanas veidu? Mēs uzdevām šo jautājumu Ybele Hoogeveen — viņa vada Eiropas Vides aģentūras darba grupu, kas pēta resursu izmantošanas ietekmi uz vidi un cilvēku labklājību.
Eiropas ekonomikā joprojām ir jūtama 2008. gadā sākušās ekonomikas krīzes ietekme. Miljoniem cilvēku ir skāris bezdarbs un atalgojuma samazināšana. Ja jaunie absolventi nevar atrast darbu vienā no turīgākajām pasaules daļām, vai mums būtu jārunā par vidi? Tieši tā tiek darīts jaunajā Eiropas Savienības vides rīcības programmā, taču tas nav vienīgais. Jaunajā programmā vide ir atzīta arī par būtisku un nenodalāmu mūsu veselības un ekonomikas daļu.
For references, please go to https://www.eea.europa.eu/lv/themes/human/articles/articles_topic or scan the QR code.
PDF generated on 07.12.2024 10:25
Engineered by: EVA tīmekļa komanda
Software updated on 26 September 2023 08:13 from version 23.8.18
Software version: EEA Plone KGS 23.9.14
Dokumentu darbības
Koplietojiet ar citiem