All official European Union website addresses are in the europa.eu domain.
See all EU institutions and bodiesDari kaut ko mūsu planētas labā, izdrukā šo lapu tikai tad, ja nepieciešams. Pat nelielai darbībai ir spēks, ja to dara miljoniem cilvēku!
Press Release
Ūdens patēriņa ziņā mēs dzīvojam pāri saviem līdzekļiem. Lai īstermiņā novērstu ūdens trūkumu, esam ieguvuši arvien vairāk ūdens no virszemes un gruntsūdens krājumiem. Pārmērīga ekspluatācija nav ilgtspējīgs risinājums. Tā ļoti nelabvēlīgi ietekmē pārējā ūdens kvalitāti un daudzumu, kā arī no ūdens atkarīgās ekosistēmas. Mums jāsamazina pieprasījums, jāsamazina iegūstamā ūdens daudzums un jāuzlabo tā izmantošanas efektivitāte.
EVA izpilddirektore, profesore Žaklīna Makgleida (Jacqueline McGlade)
EVA ziņojumā „Ūdens resursi Eiropā — kā novērst ūdens trūkumu un sausumu” ir uzsvērts — lai arī lielākais ūdens trūkums joprojām vērojams Eiropas dienvidos, ūdens resursu noslodze pieaug arī dažviet ziemeļos. Turklāt klimata izmaiņu dēļ sausuma periodi turpmāk kļūs arvien izteiktāki un biežāki, vēl vairāk palielinot ūdens resursu noslodzi, īpaši vasaras mēnešos.
„Ūdens patēriņa ziņā mēs dzīvojam pāri saviem līdzekļiem. Lai īstermiņā novērstu ūdens trūkumu, esam ieguvuši arvien vairāk ūdens no virszemes un gruntsūdens krājumiem. Pārmērīga ekspluatācija nav ilgtspējīgs risinājums. Tā ļoti nelabvēlīgi ietekmē pārējā ūdens kvalitāti un daudzumu, kā arī no ūdens atkarīgās ekosistēmas”, saka EVA izpilddirektore, profesore Žaklīna Makgleida (Jacqueline McGlade). „Mums jāsamazina pieprasījums, jāsamazina iegūstamā ūdens daudzums un jāuzlabo tā izmantošanas efektivitāte”.
Lai pārorientētu ūdens pārvaldību no piegādes palielināšanas uz pieprasījuma samazināšanu, jāīsteno dažādi stratēģiski un praktiski pasākumi:
visās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā, maksa par ūdeni jānosaka atbilstoši izlietotajam ūdens daudzumam;
valdībām plašāk jāīsteno sausuma pārvaldības plāni, galveno uzmanību pievēršot nevis krīžu, bet riska pārvaldībai;
vietās, kas cieš no ūdens trūkuma, jāizvairās no bioenerģijas kultūrām, kuru audzēšana saistīta ar lielu ūdens patēriņu;
kultūru selekcijas un irigācijas metožu apvienojums var ievērojami palīdzēt efektīvāk izmantot ūdeni lauksaimniecībā, ja šos pasākumus papildina lauksaimnieku konsultēšanas programmas; valsts un ES, tostarp Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politikas finansējumam var būt svarīga loma, veicinot efektīvu un ilgtspējīgu ūdens izmantošanu lauksaimniecībā;
lai nodrošinātu ilgtspējīgu ūdens izmantošanu, būtiska nozīme ir pasākumiem ar mērķi celt sabiedrības informētības līmeni, piemēram, ekomarķēšanai, ekosertificēšanai, izglītojošām programmām skolās;
jānovērš noplūdes publiskajās ūdens apgādes sistēmās; dažviet Eiropā noplūžu dēļ zudumā aiziet vairāk nekā 40 % no visa piegādātā ūdens;
dažos Eiropas apgabalos ir plaši izplatīta nelegāla ūdens ieguve — šo ūdeni nereti izmanto lauksaimniecībā; lai to novērstu, jānodrošina atbilstoša uzraudzība un jāievieš naudas sodu sistēma.
lai palīdzētu mazināt ūdens resursu noslodzi, iestādēm būtu jāveicina plašāka alternatīvu ūdens veidu, piemēram, attīrītu notekūdeņu, netīro sadzīves notekūdeņu un savākta lietus ūdens izmantošana.
Eiropā kopumā 44 % no iegūtā ūdens izmanto enerģijas ražošanā, 24 % lauksaimniecībā, 21 % publiskajās ūdens apgādes sistēmās un 11 % rūpniecībā. Tomēr šie skaitļi neatspoguļo ievērojamās nozaru atšķirības ūdens izmantošanā Eiropā. Piemēram, Eiropas dienvidos lauksaimniecībā izmanto 60 % no visa iegūtā ūdens, bet dažos apgabalos šajā nozarē izmantojamā ūdens apjoms sasniedz pat 80 %.
Eiropā 81 % saldūdens iegūst no virszemes avotiem, piemēram, ezeriem un upēm, un tie ir galvenie rūpniecībā, enerģētikā un lauksaimniecībā izmantojamā ūdens avoti. Savukārt publiskajās ūdens apgādes sistēmās pārsvarā izmanto gruntsūdeņus, jo parasti to kvalitāte ir labāka. Gandrīz viss enerģijas ražošanai izlietotais ūdens nonāk atpakaļ ūdenskrātuvēs, bet to nevar teikt par lielāko daļu lauksaimniecībā izmantojamā ūdens.
Atsāļošana ir kļuvusi par strauji augošu tradicionālo ūdens ieguves avotu alternatīvu, jo īpaši Eiropas reģionos ar lielu ūdens resursu noslodzi. Tomēr, vērtējot atsāļošanas kopējo ietekmi uz vidi, jāņem vērā lielais enerģijas patēriņš un iegūtā sāls šķīduma apjoms.
Ziņojums pieejams: http://www.eea.europa.eu/publications/water-resources-across-europe
Preses pārstāvji varēs iepazīties ar ziņojumu Piektajā Pasaules ūdens forumā, kas notiks Stambulā, Turcijā: http://worldwaterforum5.org/
Par Eiropas Vides aģentūru (EVA)
EVA atrodas Kopenhāgenā. Aģentūras mērķis ir palīdzēt sasniegt ievērojamus un izmērāmus Eiropas vides uzlabojumus, laikus sniedzot politikas veidotājiem un sabiedrībai mērķtiecīgu, būtisku un ticamu informāciju.
Mediju pārstāvji var uzdot jautājumus
preses pārstāvei
Gulsinai Karadenizai (Gülçin Karadeniz),
gulcin.karadeniz at eea.europa.eu
Mob. tālr. +45 23 68 36 53
For references, please go to https://www.eea.europa.eu/lv/pressroom/newsreleases/sausums-un-parmeriga-udens-izmantosana-eiropa or scan the QR code.
PDF generated on 09.10.2024 23:36
Engineered by: EVA tīmekļa komanda
Software updated on 26 September 2023 08:13 from version 23.8.18
Software version: EEA Plone KGS 23.9.14
Dokumentu darbības
Koplietojiet ar citiem