Eiropas peldūdeņu kvalitāte turpina uzlaboties

Īpaši izceļas Kipra un Luksemburga, kuras nodrošinājušas izcilu ūdens kvalitāti visās to teritorijā esošajās peldvietās. Astoņās citās valstīs izcilas ūdens kvalitātes rādītāji ir augstāki par ES vidējo rādītāju: Maltā (97 %), Horvātijā (95 %), Grieķijā (93 %), Vācijā (88 %), Portugālē (87 %), Itālijā (85 %), Somijā (83 %) un Spānijā (83 %). Salīdzinājumā ar pagājušo gadu rezultāti ir uzlabojušies, turpinot pozitīvo tendenci, kas aizsākās 1990. gadā līdz ar peldūdeņu monitoringa ievešanu atbilstīgi Peldvietu ūdens kvalitātes direktīvai.

Vides komisārs Janess Potočniks sacīja: “Tas, ka Eiropas peldūdeņu kvalitāte turpina uzlaboties, liecina, ka esam uz pareizā ceļa. Tomēr, lai panāktu, ka visas mūsu ūdenstilpes ir piemērotas peldēšanai un dzeramā ūdens ieguvei, un nodrošinātu ūdens ekosistēmu veselību, vēl ir daudz darāmā. Ūdens ir vērtīgs resurss, un mums jādara viss nepieciešamais, lai to pilnībā aizsargātu.”

EVA izpilddirektore Žaklīna Makgleida sacīja: “Eiropā netrūkst vietu, kur atveldzēties vasaras tveicē, vai tie būtu ziemeļu fjordi, vai subtropu pludmales. Šodien publicētais ziņojums liecina, ka ūdens kvalitāte lielākoties ir ļoti laba, taču joprojām ir atsevišķas vietas, kurās novērojams piesārņojums, tāpēc aicinām cilvēkus noskaidrot savas iecienītās peldvietas novērtējumu.”

EVA ik gadu apkopo ar peldūdeņu kvalitāti saistītos datus, ko savākušas vietējās iestādes vairāk nekā 22 000 objektos visās 27 ES dalībvalstīs, Horvātijā un Šveicē, kā arī mēra tādu baktēriju līmeņus, kas ūdenstilpēs nonāk ar notekūdeņiem un lopkopības atkritumiem. Vairāk nekā divas trešdaļas objektu ir pludmales, pārējie ― upju un ezeru peldvietas.

Ikgadējo ziņojumu pamatā ir iepriekšējās peldsezonas dati, proti, šā gada ziņojumā ir izmantoti 2012. gada vasarā iegūtie dati. Lai gan situācija kopumā ir uzlabojusies, šā gada ziņojumā iekļautā informācija liecina, ka 2 % pludmaļu, ezeru un upju ūdens kvalitāte ir zema. Lielākais prasībām neatbilstošo peldvietu īpatsvars pērn bijis Beļģijā (12 %), Nīderlandē (7 %) un Apvienotajā Karalistē (6 %). Dažas no šīm pludmalēm 2012. gada sezonā nācās slēgt. Kopumā augstākos kvalitātes rādītājus sasniegušas piekrastes peldvietas: 95 % ES pludmaļu atbildušas obligātajām prasībām un 81 % novērtētas kā izcilas. Savukārt upju un ezeru kategorijā obligāto prasību minimumu ir izpildījis 91 % peldvietu, un 72 % objektos ūdens kvalitāte bijusi izcila.

Lai gan, pateicoties uzlabotām ūdens attīrīšanas sistēmām un tam, ka vidē nonāk mazāk neattīrītu notekūdeņu, ūdens kvalitāte ir uzlabojusies, atsevišķās teritorijās problēmas joprojām sagādā lietus ūdeņu pārplūdes, kas rodas tādēļ, ka noteku sistēmas spēcīga lietus laikā nespēj pietiekami efektīvi novadīt lieko ūdeni. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā izcila ūdens kvalitāte bija tikai apmēram 60 % peldvietu un obligātajiem standartiem atbilda 70 %.

Vispārīga informācija

Eiropas peldūdeņu kvalitātei jāatbilst standartiem, kas noteikti 2006. gadā pieņemtajā Peldvietu ūdens kvalitātes direktīvā, ar kuru tika vienkāršoti tiesību akti, kas bija spēkā iepriekš. Dalībvalstīm tā jāīsteno līdz 2014. gada decembrim. ES ik gadu publicē kopsavilkumu par peldūdeņu kvalitāti, kura pamatā ir ziņojumi, kas dalībvalstīm jāiesniedz līdz iepriekšējā gada beigām. Šā gada ziņojuma pamatā ir visu 27 ES dalībvalstu, kā arī Horvātijas un Šveices peldūdeņu kvalitātes monitoringa dati un attiecīgie ziņojumi, no kuriem lielākā daļa sagatavoti saskaņā ar jaunajiem noteikumiem.

Lai pārraudzītu peldūdeņu kvalitāti, laboratorijas analizē konkrētu baktēriju veidu (tostarp, enterokoku un Escherichia coli baktēriju) līmeni. Šie līmeņi var liecināt par piesārņojumu, galvenokārt no notekūdeņiem vai lopkopības atkritumiem. Peldvietas klasificē pēc šādiem parametriem: atbilst obligātajām prasībām, atbilst stingrākām prasībām, neatbilst.

Eiropas iedzīvotāji var noskaidrot, kāda ir ūdens kvalitāte viņu iecienītajā peldvietā, izmantojot EVA tīmekļa vietni par peldūdeņiem. Šīs tīmekļa vietnes lietotāji var lejupielādēt datus un apskatīt interaktīvas kartes. Iedzīvotāji var arī ziņot par vietējās peldvietas ūdens kvalitāti, izmantojot tīmekļa vietni Eye on Earth.

Papildu informācija

• Eiropas Vides aģentūras tīmekļa vietne par peldūdeņiem
• Eiropas Komisijas tīmekļa vietne par peldūdeņiem