nākamais
iepriekšējais
temati

Jaunumi

Cīņa pret piesārņojumu un klimata pārmaiņām Eiropā uzlabos veselību un labklājību — jo īpaši visneaizsargātāko iedzīvotāju vidū

Mainīt valodu
Jaunumi Publicēts 08.09.2020 Pēdējās izmaiņas 09.09.2020
6 min read
Photo: © Chanan Greenblatt on Unsplash
Gaisa un trokšņa piesārņojums, klimata pārmaiņu ietekme, piemēram, karstuma viļņi, un bīstamu ķīmisku vielu iedarbība Eiropā rada veselības problēmas. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras (EVA) šodien publiskoto veselības un vides novērtējumu 13 % no visiem nāves gadījumiem ietekmējusi sliktas kvalitātes vide.

Lai gan mēs redzam uzlabojumus vides jomā Eiropā, kā arī nepārprotamu zaļā kursa uzsvaru uz ilgtspējīgu nākotni, ziņojumā ir norādīts, ka ir vajadzīga stingra rīcība, lai aizsargātu mūsu sabiedrības visneaizsargātākos locekļus, jo trūkums bieži vien ir saistīts ar dzīvi sliktos vides apstākļos un sliktu veselību. Šo saišu novēršanai jākļūst par daļu no integrētas pieejas ceļā uz iekļaujošāku un ilgtspējīgāku Eiropu

izpilddirektors Hans Bruyninckx

Eiropas iedzīvotāju veselības un labklājības uzlabošana ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, un pašlaik uzmanība tiek pievērsta Covid-19 pandēmijas apkarošanai. Šī pandēmija ir spilgts piemērs sarežģītajām saiknēm starp vidi, mūsu sociālajām sistēmām un veselību.

Saskaņā ar EVA ziņojumu "Veselīga vide, veselīga dzīve: kā vide ietekmē veselību un labklājību Eiropā”  nozīmīga slimību radītā sloga daļa Eiropā joprojām tiek saistīta ar cilvēku darbības radīto vides piesārņojumu. Šajā ziņojumā, kurā plaši izmantoti Pasaules Veselības organizācijas dati par nāves un slimību cēloņiem, uzsvērts, ka Eiropas vides kvalitātei ir būtiska nozīme mūsu veselības un labklājības noteikšanā. Tas parāda, kā sociālā nenodrošinātība, neveselīgs dzīvesveids un demogrāfiskās pārmaiņas Eiropā ietekmē vides veselību, vissmagāk skarot neaizsargātākās iedzīvotāju grupas.

“Starp vides stāvokli un mūsu iedzīvotāju veselību pastāv nepārprotama saikne. Ikvienam jāsaprot, ka, rūpējoties par mūsu planētu, mēs ne tikai glābjam ekosistēmas, bet arī dzīvības, jo īpaši tās dzīvības, kas ir visneaizsargātākās. Eiropas Savienība ir apņēmusies īstenot šo pieeju, un, pateicoties jaunajai Biodaudzveidības stratēģijai, Aprites ekonomikas rīcības plānam un citām turpmākām iniciatīvām, mēs esam ceļā uz noturīgākas un veselīgākas Eiropas izveidi Eiropas un citiem iedzīvotājiem," norādījis vides, okeānu un zivsaimniecības komisārsVirginijus Sinkevičius.

“Covid-19 ir vēl viens trauksmes zvans, kas liek mums akūti apzināties saikni starp mūsu ekosistēmām un veselību, kā arī nepieciešamību pieņemt faktus — veids, kā mēs dzīvojam, patērējam un ražojam, kaitē klimatam un negatīvi ietekmē mūsu veselību. Sākot ar mūsu stratēģiju ‘no lauka līdz galdam’ ilgtspējīgai un veselīgai pārtikai un beidzot ar Eiropas nākotnes Vēža uzveikšanas plānu, mēs esam stingri apņēmušies aizsargāt mūsu iedzīvotāju un planētas veselību," paziņojusi veselības un pārtikas drošuma komisāreStella Kyriakides.

“Lai gan mēs redzam uzlabojumus vides jomā Eiropā, kā arī nepārprotamu zaļā kursa uzsvaru uz ilgtspējīgu nākotni, ziņojumā ir norādīts, ka ir vajadzīga stingra rīcība, lai aizsargātu mūsu sabiedrības visneaizsargātākos locekļus, jo trūkums bieži vien ir saistīts ar dzīvi sliktos vides apstākļos un sliktu veselību. Šo saišu novēršanai jākļūst par daļu no integrētas pieejas ceļā uz iekļaujošāku un ilgtspējīgāku Eiropu," norādījis EVA izpilddirektors Hans Bruyninckx.

Galvenie konstatējumi

  • Gaisa piesārņojums joprojām ir Eiropas lielākais vides apdraudējums veselībai, jo Eiropas Savienībā katru gadu vairāk nekā 400 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu ir saistīti ar gaisa piesārņojumu. Trokšņa piesārņojums ir otrs lielākais apdraudējums, kas izraisa pat 12 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu, kam seko klimata pārmaiņu, īpaši karstuma viļņu, ietekme.
  • Piesārņojuma un klimata pārmaiņu radītais slogs Eiropā ir atšķirīgs, un ir nepārprotamas atšķirības starp valstīm Eiropas austrumos un rietumos. Augstākais valstī ar vidi saistīto nāves gadījumu īpatsvars (27 %) ir Bosnijā un Hercegovinā, bet zemākais Islandē un Norvēģijā — 9 %.
  • Sociāli atstumtām kopienām parasti nākas saskarties ar trīskāršu slogu – nabadzību, sliktas kvalitātes vidi un sliktu veselību. Trūcīgākas kopienas bieži vien ir pakļautas augstākam piesārņojuma un trokšņa līmenim un augstas temperatūras iedarbībai, savukārt pastāvošās veselības problēmas palielina neaizsargātību pret vides apdraudējumiem. Ir vajadzīgi mērķtiecīgi pasākumi, lai uzlabotu vides apstākļus visneaizsargātākajiem Eiropas iedzīvotājiem.
  • Cilvēki vienlaikus ir pakļauti dažādiem riskiem, tostarp gaisa, ūdens un trokšņa piesārņojumam un ķīmisko vielu iedarbībai, kas kopā un dažos gadījumos saskaņoti ietekmē veselību. Eiropas pilsētas ir īpaši neaizsargātas pret šiem daudzajiem apdraudējumiem, un tajās ir arī mazāka piekļuve zaļajām un zilajām zonām.
  • Šobrīdtiek pētītas saiknes starp pašreizējo Covid-19 pandēmiju un vides aspektiem. Tiek uzskatīts, ka Covid-19 vīrusa pārnese ir notikusi starp sugām, proti, no dzīvniekiem uz cilvēkiem, kas ir neparedzēts tās slodzes rezultāts, ko pieaugošais patēriņš rada mūsu dabas sistēmām. Attiecībā uz Covid-19 ietekmi uz kopienām agrīnie pierādījumi liecina, ka gaisa piesārņojums un nabadzība var būt saistīti ar lielāku mirstību. Saskaņā ar ziņojumā iekļauto sākotnējo novērtējumu ir vajadzīgi turpmāki pētījumi, lai precizētu šo mijiedarbību.

Labāka politikas integrācija, vairāk zaļo un zilo zonu — galvenā problēmu risinājuma daļa

Ziņojumā uzsvērts, ka ir vajadzīga integrēta pieeja vides un veselības politikai, lai novērstu vides riskus, aizsargātu visneaizsargātākos un pilnībā izmantotu ieguvumus, ko daba piedāvā veselības un labklājības sekmēšanai.

Veselīga daba ir galvenais mehānisms, lai nodrošinātu veselīgu sabiedrību, mazinātu slimības un sekmētu labu veselību un labklājību . Videi draudzīgi risinājumi dod trīskāršu ieguvumu veselībai, sabiedrībai un videi. Augstas kvalitātes zaļās un zilās zonas pilsētu teritorijās sekmē veselību un labklājību, piedāvājot vietu fiziskām aktivitātēm, relaksācijai un sociālajai integrācijai, kas ir īpaši labvēlīgi  trūcīgajām kopienām. Zaļās un zilās zonas karstuma viļņu laikā dzesē pilsētas, mazina plūdus, ierobežo trokšņa piesārņojumu un veicina pilsētu bioloģisko daudzveidību. Covid-19 pandēmijas laikā daudzi komentētāji ir norādījuši, ka atkal apzinās ieguvumus, ko garīgajai veselībai un labklājībai sniedz piekļuve zaļajām un zilajām zonām, jo īpaši pilsētu teritorijās.

Eiropas Savienībā Eiropas zaļais kurss iezīmē ļoti svarīgas pārmaiņas Eiropas politikā un paredz ilgtspējīgu un iekļaujošu stratēģiju, lai uzlabotu cilvēku veselību un dzīves kvalitāti, rūpētos par dabu un nevienu neatstātu novārtā.

Permalinks

Geographic coverage

Temporal coverage