nākamais
iepriekšējais
temati

Article

Intervija — Augsnes kontaminācija kā rūpniecības atstātais mantojums

Mainīt valodu
Article Publicēts 20.12.2019 Pēdējās izmaiņas 20.12.2019
6 min read
Augsnes kontaminācija ir jautājums, kas ir cieši saistīts ar mūsu kopīgo pagātni un ir daļa no stāsta par to, kā Eiropa pasaulē vispirms kļuva par līderi rūpniecības jomā, bet vēlāk — par līderi vides jomā. Labākai izpratnei par augsnes kontaminācijas problēmu mēs runājām ar Krenfīldas Universitātes (Apvienotā Karaliste) emeritēto profesoru Mark Kibblewhite un vienu no Eiropas vadošajiem ekspertiem augsnes jomā.

Kas ir augsnes kontaminācija?

Principā piesārņota augsne ir augsne, kurai cilvēku darbības rezultātā pievienotas jebkādas vielas. Tas var notikt tieši vai netieši, kontaminācija var būt notikusi pirms ļoti ilga laika vai var notikt pašlaik. Tā ir nopietna problēma, ja zemi izmanto tādam nolūkam, kas rada iespējamību pakļaut cilvēkus augsnes piesārņotāju iedarbībai. Augsnes kontamināciju ir grūti likvidēt, un šādas likvidēšanas izmaksas bieži ir ļoti augstas. Konkrētai paaudzei ir ļoti apgrūtinoši novērst problēmas, ko radījušas daudzas iepriekšējās paaudzes.

Kādi ir augsnes kontaminācijas galvenie avoti? Ko var darīt, lai to novērstu?

Dažādiem piesārņotājiem ir dažādi avoti, taču, iespējams, vissvarīgākie avoti ir kādreizējās rūpnieciskās darbības. To mantojums ir teritorijas ar nopietnu augsnes kontamināciju, ko rada galvenokārt metāli, darva un citas saistītās vielas. Cits būtisks avots ir militārā darbība, ietverot arī apmācības poligonus. Piemēram, viens no sliktākajiem augsnes kontaminācijas piemēriem Eiropā ir bijušajā Dienvidslāvijā, kur tika izvietotas kājnieku mīnas, kas izraisa ekstrēmu augsnes kontaminācijas formu.

Dažādo piesārņotāju veidu klāsts ir plašs, ietverot ne vien metālus, bet arī dažādas organiskās molekulas, patogēnus, bioloģiski aktīvus materiālus, radioaktīvas vielas u. tml., un tiem visiem ir dažādi avoti.

Pēdējos 30–40 gados ar noteikumiem un standartiem aizvien veiksmīgāk ir novērsta augsnes kontaminācija. Tikmēr daudzas nopietni piesārņotas vietas ir padarītas drošākas, lai gan joprojām ir daudzas, kurās piesārņojuma jautājums nav risināts. Augsnes kontaminācijas risku var novērst ar daudzām tehnoloģijām, vai nu likvidējot piesārņotāju, vai to ierobežojot. Kritiskais jautājums ir par atlikušā riska līmeni, ko esam gatavi pieņemt attīrīšanas izmaksu kontekstā.

Cik daudz pagātnē radītas kontaminācijas spējam novērst? Kā tiek izraudzītas šīs vietas?

Augsnes kontaminācijas likvidēšanas divi lielie virzītājspēki ir risks cilvēku veselībai un virszemes ūdeņu un pazemes ūdeņu kvalitātes apdraudējums. Lai sasniegtu ES Ūdens pamatdirektīvas[i] mērķus, var būt nepieciešama augsnes atveseļošana ar mērķi aizsargāt ūdens ekoloģiju. Trešais virzītājspēks ir lauksaimnieciskā ražošana, kā arī augu veselības un pārtikas nekaitīguma nodrošināšana.

Daudz kas ir atkarīgs no zemes galīgās izmantošanas un finansējuma pieejamības no projektētāju puses. Pilsētās ar ilgu rūpniecisko vēsturi augsnes kontaminācija ļoti vērtīgās teritorijās, piemēram, uzņēmējdarbības rajonos vai nozīmīgi attīstītās teritorijās ūdens tuvumā, pašreiz galvenokārt ir novērsta, tādējādi apdraudējums ir ierobežots. Tas ir pozitīvi vērtējams progress, taču teritorijās, kas pašreiz nav ekonomiski nozīmīgas, bieži nav iespējams iegūt finansējumu attīrīšanai.

Mēs esam panākuši milzīgu progresu augsnes attīrīšanā Eiropā, taču joprojām pastāv problēma. Eiropā ir daudz vietu, kur vēl nav parādījušies ekonomiskie stimuli un motivācija likvidēt augsnes kontamināciju. Visbeidzot, galvenais jautājums ir, kādu apdraudējuma līmeni esam gatavi pieņemt un kā rīkosimies, ja šis līmenis tiks pārsniegts.

Kā lauksaimniecība ir saistīta ar augsnes kontamināciju?

Šajā kontekstā īpaši svarīgi ir divi metāli: kadmijs un varš. Kadmijs ir piemaisījums fosfātu mēslošanas līdzekļos, un augsnē, kurā šie mēslošanas līdzekļi tiek izmantoti, vienmēr papildus ir zināms daudzums kadmija. Daudzums var būt ļoti mazs, taču tas uzkrājas. Tā kā kadmijs ir kancerogēna viela, mums šī akumulācija uzmanīgi jāuzrauga. Ir veikts un turpinās liels darbs šīs problēmas kvantitatīvā apmēra noteikšanai, kā arī izpētei par to, kā samazināt kadmija daudzumu mēslošanas līdzekļos. Varš ir atrodams teritorijās, kur ir vīna dārzi un kur vēsturiski šis metāls izmantots kā pretsēnīšu līdzeklis, bet diemžēl varš ir uzkrājies augsnē. Kad šie un citi metāli nonāk augsnē, tie tur paliek, un reālas izredzes tos savākt ir mazas.

Cita problēma saistībā ar lauksaimniecību ir pesticīdi. Mēs zinām, ka, piemēram, visā Eiropā augsnē joprojām atrodami hlororganiskie pesticīdi, kuru izmantošana jau sen ir aizliegta. Ņemot vērā pašreiz izmantotos pesticīdus, uzmanība, kas tiek veltīta hlororganisko pesticīdu ietekmei uz augsnes biotu, ir samērā ierobežota. Tie var radīt problēmas, ko mēs vēl neesam pamanījuši. Turklāt, pēc manām domām režīms, ar ko regulē lauksaimniecības ķīmisko vielu ietekmi uz augsni, ir samērā vājš.

Kā augsnes kontaminācija ietekmē bioloģisko daudzveidību?

Mūsu izpratne par augsnes kontaminācijas ietekmi uz augsnes biotu un augsnes funkcijām ir salīdzinoši vāja, un mūsdienās pastāv daži sarežģījumi saistībā ar augsnes kontamināciju un virszemes bioloģisko daudzveidību. Eiropā daudzas vietas ir pamestas jau desmitgadēm ilgi, kā rezultātā šīs vietas pēc dabiskās atjaunošanās ir kļuvušas par sugu un bioloģiskās daudzveidības nozīmīgām krātuvēm. To attīrīšana varētu kaitēt šai bioloģiskajai daudzveidībai.

Domājot globāli, mums jāatzīst, ka jo īpaši emisijas atmosfērā var piesārņot augsni ļoti tālu no emisiju vietas un ietekmēt augsnes bioloģisko daudzveidību, tādēļ mūsu pienākums ir nodrošināt šo emisiju samazināšanu. Pat polārajos apgabalos un citos ļoti nomaļos apvidos ir atrodami piesārņotāji, kuru izcelsme pilnībā saistīta ar cilvēku darbību.

Kādu citu zināšanu par augsnes kontamināciju joprojām trūkst? Kādas ir jaunās problēmas?

Iespējams, esam pārāk zemu novērtējuši radioaktivitāti kā problēmu. Tas ir plaši izplatīts zemāka līmeņa jautājums, taču pastāv arī daži karstie punkti, piemēram, pilsētas, kurās ir senas juvelierizstrādājumu un pulksteņu izgatavošanas zonas. Šajās zonās var būt paaugstināts radioaktīvas augsnes kontaminācijas līmenis saistībā ar luminiscējošām un citām vielām, ko izmantoja nelielās darbnīcās.

Apvienojot jaunas telpisko datu kopas un informāciju par augsni, iegūsim daudz skaidrāku priekšstatu par kontaminācijas atrašanās vietu. Vienlaikus epidemioloģiskie pētījumi kļūst aizvien sarežģītāki, tādējādi mums ir aizvien vairāk informācijas par slimību gadījumiem, kas saistīti ar konkrētām vietām. Apvienojot šos pētījumus un informāciju, mēs, iespējams, atklāsim, ka dažas sabiedrībā novērotās slimības var būt skaidri saistītas ar augsnes kontamināciju, ko līdz šim ir bijis grūti pierādīt.

Kādu pozitīvu progresu redzat attiecībā uz nākotni?

Labākais, ko varam darīt nākotnes labā, ir novērst turpmāku augsnes kontamināciju. Kā pamatu varam izmantot spēkā esošos noteikumus, ar ko kontrolē rūpniecisko augsnes kontamināciju, un tiešākā veidā iesaistīt iedzīvotājus. Labs piemērs ir plastmasa. Jau pastāv iedzīvotāju vadīta kustība samazināt plastmasas lietošanu, un es esmu ļoti optimistisks, ka cilvēki, labāk izprotot savas rīcības sekas, mainīs uzvedības paradumus, kas pozitīvi ietekmēs augsnes apsaimniekošanu kopumā, ietverot tās kontamināciju.

Mark Kibblewhite

Emeritētais profesors, Krenfīldas Universitāte, Bedforda, Apvienotā Karaliste

 

 



 

Permalinks

Geographic coverage

Temporal coverage

Dokumentu darbības