All official European Union website addresses are in the europa.eu domain.
See all EU institutions and bodiesDari kaut ko mūsu planētas labā, izdrukā šo lapu tikai tad, ja nepieciešams. Pat nelielai darbībai ir spēks, ja to dara miljoniem cilvēku!
Jaunumi
Tagad, kad ir pieņemta lielākā daļa ES klimata un enerģētikas jomas tiesību aktu saskaņā ar paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, ES un tās dalībvalstis strādā, lai sasniegtu šos mērķus, norādīts ziņojumā , detalizēti aprakstot paveikto.
Tā kā pēc 2021. gada atgūšanās no Covid-19 pandēmijas siltumnīcefekta gāzu emisijas atkal samazinās, dalībvalstis izziņoja augstāku mērķus emisiju samazināšanā līdz 2030. gadam un tūkstošiem valstu politiku un pasākumu klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanai. Lai gan ziņojumā ir uzsvērtas vairākas iepriecinošas progresa pazīmes, tajā arī uzsvērts, ka veikumu vajadzētu vismaz dubultot, lai sasniegtu šīs desmitgades beigām izvirzītos ambiciozos mērķus.
ES ir samazinājusi siltumnīcefekta gāzu neto emisijas, tostarp starptautiskajā aviācijā, par 31 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, vienlaikus veicinot ekonomikas izaugsmi. Ņemot vērā dabasgāzes cenu straujo kāpumu, 2022. gadā par 2 % samazinājās siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko veicināja būtisks ēku un rūpniecības nozaru radīo emisiju samazinājums, savukārt pieauga enerģijas piegādes un transporta radītās emisijas.
EVA ziņojumā ir norādīts, ka, lai sasniegtu 2030. gada emisiju samazināšanas mērķrādītāju, nepieciešams vairāk nekā divkāršot ikgadējo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas tempu Eiropā salīdzinājumā ar ikgadējo progresu, kas ir panākts kopš 2005. gada. Straujāks samazinājums jo īpaši ir nepieciešams autotransporta, ēku, lauksaimniecības, atkritumu apstrādes un mazo nozaru radītajām emisijām, uz kurām attiecas Kopīgo centienu regula. Lai sasniegtu 2030. gada mērķus, kas iekļauti nesen pieņemtajā Energoefektivitātes direktīvā un Atjaunojamo energoresursu direktīvā, nepieciešams vēl straujāks Enerģijas patēriņa samazinājums un atjaunojamās enerģijas pieaugums.
Vienlaikus ziņojumā ir norādīts ievērojams progress noteiktās jomās. 2005. gadā vēja un saules ietekme elektroenerģijas nozarē bija neliela, bet 2022. gadā to īpatsvars elektroenerģijas ražošanā ir pārsniedzis 20 %. Īpaši ievērojama ir bijusi nesenā saules enerģijas ieviešana, jo 2022. gada laikā tā pieauga par 28 %. Ziņojumā ir norādīts arī uz ievērojamu pārdoto siltumsūkņu skaita palielināšanos 2022. gadā un elektromobiļu īpatsvara pieaugumu, kas pagājušajā gadā veidoja 22 % no jauno pārdoto automobiļu kopskaita.
2023. gada martā dalībvalstis ziņoja par vairāk nekā 3000 politikām un pasākumiem ceļā uz enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanu. Tās prognozē, ka, pateicoties pasākumiem, kas jau ir ieviesti visā Eiropā, 2030. gadā kopējās neto siltumnīcefekta gāzu emisijas (tostarp starptautiskajā aviācijā) samazināsies par 43 %, savukārt plānotie turpmākie pasākumi veicinātu samazinājumu līdz 48 %. Pagājušajā gadā dalībvalstis prognozēja šo samazinājumu tikai līdz 41 %, un tas liecina par kopīgo mērķu vērienīguma pieaugumu visā Eiropā pagājušajā gadā. Tomēr joprojām paliek septiņu procentpunktu atšķirība no ES 2030. gada klimata mērķa, kas ir 55 %.
EVA ziņojumā ir norādīts, ka, raugoties uz laikposmu pēc 2030. gada, atšķirība starp politikas un pasākumu prognozēto ietekmi un mērķiem ir vēl lielāka. Tas brīdina, ka iespējas pieņemt un izmantot pareizus lēmumus un tehnoloģijas ir ierobežotas, tādēļ uz daudzām nozarēm attiecināmajās politikās obligāti jāņem vērā klimata neitralitāte. Ziņojumā jo īpaši tiek uzsvērts, ka līdz 2050. gadam ir steidzami jāpaātrina darbs transporta un lauksaimniecības jomā, kur emisiju samazināšana līdz šim ir atpalikusi no citām nozarēm, un ir minēts būtiskais ieguldījums, ko sniedz CO2 piesaistes jaudas palielināšana zemes izmantošanas, zemes izmantošanas izmaiņu un mežsaimniecības nozarē.
Dalībvalstu nacionālo enerģētikas un klimata plānu (NEKP) atjauninājums, kura projekti tiek iesniegti kopš 2023. gada vasaras, un galīgie atjauninātie NEKP, kas ir gaidāmi līdz 2024. gada 30. jūnijam, sniedz dalībvalstīm iespēju noteikt stingrākas politikas un pasākumus, kā arī prezentēt vērienīgākas ieceres. Ziņojumā ir norādīts, ka šo plānu atjaunināšana apvienojumā ar ES līmenī pieņemto pasākumu ātru īstenošanu ir galvenie elementi šo mērķu sasniegšanā.
Vienlaikus EVA laidusi klajā
, kas iepazīstina ar valsts pielāgošanās politikas pašreizējo stāvokli. Abas publikācijas tiek izdotas vienlaikus saskaņā ar ES Klimata akta progresa novērtējumu, kurā aplūkoti klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās centieni visās ES dalībvalstīs.
Do you want to know more about the EU's progress towards its 2030 climate and energy goals?
Explore our Climate and Energy platform
© Image by Manh Ngoc Nguyen, Well with Nature /EEA
For references, please go to https://www.eea.europa.eu/lv/highlights/es-siltumnicefekta-gazu-emisijas-pagajusaja or scan the QR code.
PDF generated on 04.10.2024 23:16
Engineered by: EVA tīmekļa komanda
Software updated on 26 September 2023 08:13 from version 23.8.18
Software version: EEA Plone KGS 23.9.14
Dokumentu darbības
Koplietojiet ar citiem