nākamais
iepriekšējais
temati

Article

Vides pārmaiņas: zināšanas palīdz mazināt ietekmi uz cilvēkiem un dabu

Mainīt valodu
Article Publicēts 18.09.2018 Pēdējās izmaiņas 11.05.2021
7 min read
Photo: © Miroslav Milev, Environment & Me /EEA
Vides politikas izstrāde nav viegls uzdevums. No vienas puses, eiropieši vēlas baudīt labi funkcionējošas ekonomikas sniegtos guvumus. No otras puses, ar mūsu izvēlēto dzīvesveidu ir saistītas būtiskas vides un veselības izmaksas. Vislabāko politikas iespēju identificēšanā būtiska ir sistēmiska izpratne par dabas, ekonomikas un cilvēka veselības saistību. Eiropas Vides aģentūra tiecas atbalstīt politikas izstrādi, sniedzot tieši šādas zināšanas.

Eiropas Vides aģentūra uzrauga galvenās Eiropas vides pārmaiņas un sniedz savus konstatējumus politikas izstrādes atbalstam. Mūsu izvērtējumi aptver gan nozaru, gan sistēmisko analīzi, ietverot pagātnes tendences un prognozes, kas dažos gadījumos sniedzas līdz pat 2100. gadam. Vispārīgie secinājumi ir viennozīmīgi: salīdzinot ar 1970. gadiem, eiropieši šobrīd bauda tīrāku gaisu un ūdeni, kā arī videi draudzīgāku ekonomiku ar pieaugošiem reciklēšanas rādītājiem un pieaugošu atjaunojamo energoresursu enerģijas daļu. Neskatoties uz šiem būtiskajiem ieguvumiem, vispārējā situācija saglabājas nestabila. Pieaugošais resursu patēriņš, klimata pārmaiņas un piesārņojošo vielu uzkrāšanās dabā apdraud mūsu planētas veselību un mūsu pašu labsajūtu.

Izaicinājums ir vienkārši paskaidrojams: saimnieciskā darbība sniedz daudzus ieguvumus, taču tā arī atstāj vidē piesārņojošas vielas un iztukšo gan atjaunojamos, gan neatjaunojamos resursus. Šīs piesārņojošās vielas var nodarīt kaitējumu dzīvībai, tostarp mūsu veselībai. Tomēr, aplūkojot problēmu ciešāk, redzama Eiropas vides politikas pamatā esošo jautājumu sarežģītība. Katrā politikas izvēlē ir alternatīvās izmaksas, kas dažiem reģioniem nodrošina ieguvumus, kamēr citi ir spiesti pielāgoties. Piemēram, pāreja uz tīrākiem enerģijas resursiem var samazināt piesārņojumu un veicināt atjaunojamo energoresursu enerģijas nozari, taču tās rezultātā ogļu ieguves kopienās tiek zaudētas darba vietas.

Piesārņotājs maksā

 Pievēršoties šiem kompleksajiem vides jautājumiem ar plašu tiesību aktu kopumu, Eiropas Savienībai ir noteikti vieni no augstākajiem vides standartiem pasaulē. Šajos tiesību aktos ietilpst konkrētasdirektīvas par gaisa kvalitāti, komunālo notekūdeņu attīrīšanu un dabas aizsardzību, kā arī pārnozaru politikas pasākumu kopumi attiecībā uz klimata un enerģētiku, kā arī aprites ekonomiku.

Eiropas Savienības vides politiku centrālais elements ir princips “piesārņotājs maksā”. Šis princips ir oficiāli iekļauts ES Romas līgumā un to īsteno, izmantojot dažādus pasākumus, tostarp fiskālos instrumentus, piemēram, ceļu nodevas noteiktiem transportlīdzekļiem vai zaļos nodokļus nolūkā stimulēt lietotājus izdarīt zaļākas, videi draudzīgas izvēles.

Tomēr ne vienmēr var vienkārši identificēt piesārņotāju un, cik lielu kaitējumu nodara katrs piesārņotājs. Vēl jo vairāk, kā pieņemt lēmumu, cik viņiem jāmaksā?

Dažos gadījumos mūsu rīcībā ir samērā detalizēta informācija par piesārņojuma avotiem. Piemēram, Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrs nodrošina informāciju par piesārņojošām vielām, kuras nāk no vairāk nekā 30 000 rūpnieciskām iekārtām visā Eiropā. Citos gadījumos piesārņojums nāk no difūziem avotiem, piemēram, transports un lauksaimniecība. Patiesībā jebkāda saimnieciskā darbība, kurā izmantoti resursi, tostarp energoresursi, ietekmē vidi. Un, visbeidzot, visi vienā vai citādā veidā gūst labumu no ekonomikas sniegtajām precēm un pakalpojumiem. Tādējādi piesārņojumu radām mēs visi. Individuālā ietekme uz vidi tomēr atšķiras atkarībā no pastāvošās uztura, transporta un mājokļa prakses un sabiedriskajām sistēmām (piemēram, piekļuve atjaunojamiem enerģijas avotiem, pārstrādes punktiem, transporta sistēmām) mūsu dzīvesvietā.

Kas sedz izmaksas?

Dabā ievadītās piesārņojošās vielas vai mainīt savu formu un sastāvu, pārvietoties, uzkrāties dabā, nonākt pārtikas apritē un ietekmēt cilvēka veselību. Piemēram, atmosfērā gāzes formā ievadītu dzīvsudrabu[1] var pārnest vēji, un tas vēlāk var nogulsnēties ūdenī. Tiklīdz tas ir nonācis ūdenī, ūdens augi un dzīvnieki var uzņemt dzīvsudrabu, un tas uzkrājas, virzoties augšup pārtikas apritē un nonākot uz mūsu galda. Var būt nepieciešami vairāki simti gadu, lai noteiktas piesārņojošās vielas “pazustu” vai nogulsnētos vietās, kurās cilvēki vairs nevar tikt pakļauti to ietekmei.

Patiesībā tas, cik lielā mērā piesārņojums ietekmē mūsu veselību, ir atkarīgs no iedarbības - cik daudz, cik ilgi un kādā veidā esam pakļauti piesārņojošām vielām. Dzīvošana piesārņotajā pilsētā ar augstu gaisa piesārņojuma līmeni un piesārņota dzeramā ūdens lietošana ikdienā var būtiski samazināt paredzamo dzīves ilgumu. Tas ir atkarīgs arī no mūsu ievainojamības, kas saistīta ar vecumu un veselības stāvokli. Piemēram, ja ķīmiskas piesārņojošās vielas ļoti nelielā daudzumā īslaicīgas iedarbības ietekme uz jaunu, veselu pieaugušo var būt niecīga, sekas attiecībā uz augļa attīstību grūtniecības laikā var būt nopietnas.

Neskatoties uz atšķirīgu iedarbības vai neaizsargātības līmeni, vides degradācijas izmaksas, tostarp klimata pārmaiņu ietekme, ir ļoti reālas. Mūsu novērtējumos redzams, kā viena gaisu piesārņojoša viela, proti, smalkās daļiņas (PM2,5) ik gadu izraisa aptuveni 400 000 eiropiešu priekšlaicīgu nāvi. Dabu piesārņojošo vielu, tostarp plastmasas, uzkrāšanas mūsu jūrās, pārmērīga resursu ieguve vai fiziskas izmaiņas biotopos izraisa būtiskus bojājumus un pārmaiņas, kas ietekmē visas ekosistēmas. Daži no šiem bojājumiem nav novēršami. Tiek ziņots, ka laikapstākļi un klimata pārmaiņas Eiropā laikposmā no 1980. līdz 2016. gadam ir izraisījuši ekonomiskos zaudējumus vairāk nekā 450 miljardu eiro apmērā. 40% no šiem zaudējumiem ir izraisījuši plūdi, savukārt 25% - vētras. Tikai mazliet vairāk nekā trešo daļu šo bojājumu sedz apdrošināšana.

Šajā ziņā mēs visi zināmā mērā sedzam šīs izmaksas. Turklāt ne vienmēr lielākās izmaksas sedz lielākie “piesārņotāji”. Klimata pārmaiņas ir globāla mēroga problēma, kurā dažas valstis ar zemāko siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni ir vienas no tām, kuras pieaugošais jūras līmenis skar visvairāk. Attiecībā uz gaisa piesārņojumu pilsētu iedzīvotāji ir pakļauti augstākai piesārņojuma koncentrācijai, ko galvenokārt izraisa transports. Pat vienas pilsētas ietvaros kopienas, kuras dzīvo lielāko ceļu tuvumā kopumā ir vairāk pakļautas gaisa un trokšņa piesārņojumam nekā tās, kuras dzīvo zaļo zonu tuvumā. Līdzīgi kopienas, kuras dzīvo palienēs, ir vairāk pakļautas plūdu nodarītiem bojājumiem; tāpat vecāki cilvēki un bērni vairāk cieš no karstuma viļņiem. Un pretēji, cilvēku, kuriem ir piekļuve tīrai videi, veselības ieguvumi ir lielāki. Faktors, kas jāpatur prātā, izvērtējot dažādu kopienu pakļautību piesārņotas vai tīras vides iedarbībai, ir sociālā nevienlīdzība[2].

Arī nākošās paaudzes maksās par mūsu izvēlēm un darbībām. Pat ja mēs šodien apturētu visas emisijas, dažas no vidē ievadītajām piesārņojošām vielām saglabāsies dabā un vidējā temperatūra paaugstināsies, pirms tā stabilizēsies. Ietekme būs jūtama vairākas dekādes, pat gadsimtus.

Visi šie apsvērumi paredz grūtas politikas izvēles, kas jāizdara šodien. Lai palīdzētu Eiropai izvēlēties labāko politikas risinājumu, Eiropas Vides aģentūras novērtējumos tiek apskatīti sarežģīti jautājumi, piemēram, šobrīd notiekošais, kāpēc tas notiek, ko tas ietekmē, kāda būs situācija nākotnē un kā mēs to varam uzlabot. Izmantojot šīs zināšanas, politikas veidotājiem ir vieglāk izvēlēties visilgtspējīgāko risinājumu un sniegt vispiemērotāko atbalstu tiem, kas visvairāk skarti.

 Hans Bruyninckx

Hans Bruyninckx

EVA izpilddirektors

Ievadraksts publicēts 2018. gada 15. jūnija EVA biļetenā Nr. 2018/2


[1] Eiropas Vides aģentūra 2018. gadā publicēs ziņojumu par dzīvsudrabu vidē.

[2] Eiropas Vides aģentūra strādā pie izvērtējuma par sociālo nevienlīdzību un vides ietekmi, kuru paredzēts publicēt 2018. gadā.

Permalinks

Geographic coverage

Temporal coverage

Dokumentu darbības