Preču un pakalpojumu patēriņš EEZ dalībvalstīs ir globālo resursu izmantošanas un ar to saistās ietekmes uz vidi galvenais virzītājspēks. Plaukstošās globālās tirdzniecības dēļ Eiropas patēriņš (pārtika un dzērieni, mājokļi, mobilitāte un tūrisms) rada arvien lielāku slodzi un ietekmi uz vidi visā pasaulē. Lai panāktu šīs ietekmes būtisku samazināšanos, ir jāmaina gan privātā, gan sabiedrības patēriņa modeļi, papildinot ieguvumus ar uzlabotiem tehnoloģiskajiem un ražošanas procesiem.

Laikposmā no 1990. gada līdz 2010. gadam ES-27 valstīs patēriņa izdevumi pieauga par 33 %. Rietumbalkānu valstis un Turcija tajā pašā laikposmā piedzīvoja straujāku pieaugumu – attiecīgi par 120 % un 63 %. Mājsaimniecības tērē divas līdz sešas reizes vairāk nekā valsts sektors. Negatīvā ietekme uz vidi no Eiropā patērētajām precēm ir globāla – resursu ieguve, ražošana, pārstrāde un transportēšana ietekmē citus reģionus.

Mūsu ēšanas un dzeršanas paradumi rada būtisku kaitējumu videi: mēs to izraisām tiešā veidā, dodoties uz veikaliem, veidojot krājumus, gatavojot ēdienu un radot atkritumus, kā arī netiešā veidā – kas ir pat svarīgāk – ražojot, pārstrādājot un transportējot pārtiku.

Mēs iegādājamies arvien lielāku skaitu elektropreču un elektronisko ierīču (piemēram, TV, personālos datorus, klēpjdatorus, mobilos tālruņus un virtuves iekārtas), un mēs arī mainām tās daudz biežāk nekā iepriekš. Elektroenerģijas patēriņš mājsaimniecībās palielinās. Mūsu mājas kļūst energoefektīvākas, bet, tā kā mēs būvējam lielākas mājas mazākam cilvēku skaitam, enerģijas patēriņš apkurei samazinās tikai nedaudz. Katrs Eiropas iedzīvotājs 2008. gadā saražoja apmēram 445 kg sadzīves atkritumu.

Biežāk ceļojam ar automašīnām un lidmašīnām, palielinot enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisiju; arvien pieaugošā automašīnu satiksme ir lielākais gaisa piesārņojuma avots un pilsētās izraisa arī ar trokšņiem saistītas problēmas. Šodienas tendence dzīvot pilsētu teritorijās ar zemu iedzīvotāju blīvumu rada pilsētu izplešanos, līdz ar to palielinās enerģijas, resursu, transporta un zemes patēriņš.

Strauji attīstās tūrisms, un ceļošana uz un no galamērķiem visbiežāk notiek ar automašīnu vai lidmašīnu. Tūrisma galamērķos ūdens un enerģijas patēriņš, zemes izmantošana un atkritumu/notekūdeņu ražošana bieži būtiski ietekmē vidi.

ES politika

Tikai nesen Eiropas politika ir sākusi pievērsties problēmām, kas saistītas ar patēriņa modeļiem, kas nav ilgtspējīgi. Tādu Eiropas iniciatīvu kā integrētas ražojumu politikas un Ekodizaina direktīvas (2009/125/EK) mērķis bija samazināt ražojumu ietekmi uz vidi, tostarp enerģijas patēriņu, visā to dzīves cikla laikā. Turklāt ES politika ar ES Vadošā tirgus iniciatīvas palīdzību sekmē arī inovācijām draudzīgu tirgu attīstību. Eiropas Komisijas 2008. gada Ilgtspējīga patēriņa un ražošanas un ilgtspējīgas rūpniecības politikas rīcības plānā, kas tiks pārskatīts 2012. gadā, atbalstīta dzīves cikla pieeja, veicināti videi draudzīgi publiskie iepirkumi un uzsāktas atsevišķas darbības, kas vērstas uz patērētāju uzvedību. Tomēr pašreizējā politika, kas bieži vien balstās uz brīvprātīgi piemērojamiem instrumentiem, vēl pietiekami nenovērš patēriņa, kas nav ilgtspējīgs, pamatcēloņus; tā vietā politikai ir tendence koncentrēties uz ietekmes samazināšanu.

Eiropas Komisija 2011. gada septembrī pieņēma Ceļvedi par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā. Tajā ietverti priekšlikumi, kā veicināt videi draudzīgu publisko iepirkumu un kā mazināt produktu radīto ietekmi uz vidi. Tā mērķis ir izveidot vienotu metodoloģiju, lai varētu novērtēt, parādīt un salīdzināt produktu, pakalpojumu un uzņēmumu ietekmi uz vidi un nodrošināt labāku izpratni par patērētāju uzvedību. Tajā ieteikts arī, kādi pasākumi veicami, lai samazinātu ietekmi uz vidi tādās patēriņa jomās kā pārtika, mājokļi un mobilitāte.

Ilgtspējīgs patēriņš ir atslēga ilgtspējīgas attīstības rīcības plānam “Agenda 21”, ko 1992. gadā Riodežaneiro pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē “Par vidi un attīstību” (UNCED). 2012. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas konferences “Par ilgtspējīgu attīstību” (Rio+20) mērķis ir vienoties par globālu satvaru ilgtspējīga patēriņa un ražošanas programmām. Daudz iniciatīvu un pasākumu tiek veikts arī valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, piemēram, reģionālo ilgtspējīgas attīstības stratēģiju ietvaros, kas ir daļa no “Agenda 21” norisēm.

Ilgtspējīgs patēriņš ir kopīga problēma, par kuru atbildība ir jāuzņemas visām iesaistītajām personām, tostarp valsts iestādēm, uzņēmumiem un patērētājiem.

EEZ veiktie pasākumi

EEZ darbā pie patēriņa ietilpst:

• Rādītāji. Ir izstrādāts ilgtspējīga patēriņa un ražošanas rādītāju apkopojums; 2012. gadā rādītāju kopums tiek pakāpeniski augšupielādēts EEZ tīmekļa vietnē.
• Analīze un novērtēšana. Patēriņa un tā ietekmes uz vidi Eiropā un aiz tās robežām analīze, izmantojot ievadizvades analīzes rīkus; patēriņa ietekmes uz vidi novērtēšana (piemēram, 2010. gada ziņojums par vides stāvokli (SOER) – tematiskais novērtējums par patēriņu un vidi un nodaļa par dabas resursiem un atkritumiem 2010. gada SOER kopsavilkumā).
• Politikas analīze. Konferenču un semināru organizēšana (piemēram, 2011. gada marta apvienotais EEZ un Pasaules Uzņēmēju padomes seminārs par ilgtspējīgu attīstību, kurā tika izklāstīta vīzija par ilgtspējīgiem dzīvesveidiem).
• Informācijas apkopošana un analīze par EEZ dalībvalstu politiku (piemēram, valstu faktu lapas par ilgtspējīga patēriņa un ražošanas politiku, 31 valsts profili par resursu efektivitātes politiku un analītisks ziņojums par resursu efektivitātes politiku).

EEZ darbu šajā jomā atbalsta Eiropas Ilgtspējīga patēriņa un ražošanas tematiskais centrs (ETC/SCP).

Perspektīva

2012. gadā EEZ atbalstīs Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu, kā arī EEZ dalībvalstis un sadarbības valstis, tiešsaistē publicējot rādītāju kopumu, kas ļaus izmērīt virzību uz ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, kā arī koriģētu 2010. gada patēriņa un vides novērtējumu. Turklāt EEZ ar dažādiem pasākumiem, kas veltīti ilgtspējīgai dzīvošanai, ilgtspējīgiem uzņēmējdarbības modeļiem un citām tēmām, atbalsta Rio+20 Pasaules augstākā līmeņa sanāksmi par ilgtspējīgu attīstību.

Saistītās saites

• Eiropas Ilgtspējīga patēriņa un ražošanas tematiskais centrs (ETC/SCP)
• Vides datu centrs dabas resursu un produktu jomā (EDCNRP)
• Eiropas Komisija
• Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības komisija
• Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma
• 2012. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas konference “Par ilgtspējīgu attīstību” (Rio+20)
• Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD)

• ES Ilgtspējīga patēriņa un ražošanas un ilgtspējīgas rūpniecības politikas rīcības plāns
• Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā

• Ilgtspējīga patēriņa un ražošanas rādītāju apkopojums
• Patēriņš un vide — SOER 2010. gada tematiskais novērtējums
• Eiropas vide — stāvoklis un perspektīva 2010. gads. Kopsavilkums
• Apvienotais EEZ un Pasaules Uzņēmēju padomes seminārs par ilgtspējīgu attīstību
• Valstu faktu lapas par ilgtspējīga patēriņa un ražošanas politiku
• Resursu efektivitāte Eiropā — Politika un pieejas 31 EEZ dalībvalstī un sadarbības valstī
• Pārskats par resursu efektivitātes politiku un pieejām – 31 valsts profili