Intervija — Augsnes kontaminācija kā rūpniecības atstātais mantojums

Augsnes kontaminācija ir jautājums, kas ir cieši saistīts ar mūsu kopīgo pagātni un ir daļa no stāsta par to, kā Eiropa pasaulē vispirms kļuva par līderi rūpniecības jomā, bet vēlāk — par līderi vides jomā. Labākai izpratnei par augsnes kontaminācijas problēmu mēs runājām ar Krenfīldas Universitātes (Apvienotā Karaliste) emeritēto profesoru Mark Kibblewhite un vienu no Eiropas vadošajiem ekspertiem augsnes jomā.

Lasīt vēl

Izmainītas ēdienkartes, izmainītas ainavas — lauksaimniecība un pārtika Eiropā

Lielāko daļu no mūsu patērētās pārtikas iegūst uz sauszemes un augsnē. Pēdējā gadsimta laikā līdz ar Eiropas ainavu un sabiedrību ir būtiski mainījies tas, ko ēdam, un tas, kā mēs to ražojam. Lauksaimniecības intensifikācija ir ļāvusi Eiropai saražot vairāk pārtikas par pieejamākām cenām, taču tas ir noticis uz vides un tradicionālās lauksaimniecības rēķina. Tagad ir laiks pārdomāt mūsu attieksmi pret pārtiku, kas nonāk uz mūsu šķīvja, zemi un kopienām, kas to ražo.

Lasīt vēl

Augsne, zeme un klimata pārmaiņas

Klimata pārmaiņas būtiski ietekmē augsni, un zemes izmantošanas maiņa un augsnes izmaiņas var vai nu paātrināt, vai palēnināt klimata pārmaiņas. Bez veselīgākas augsnes, ilgtspējīgas zemes un augsnes apsaimniekošanas mēs nevaram novērst klimata krīzi, saražot pietiekami daudz pārtikas un pielāgoties klimata pārmaiņām. Iespējams, atbilde ir galveno ekosistēmu saglabāšana un atjaunošana, kā arī oglekļa uztveršana no atmosfēras, ko paveic daba.

Lasīt vēl

Zeme un augsne Eiropā — pilsētu betona pastāvīga izplešanās?

Eiropas ainava mainās. Pilsētas un to infrastruktūra izplešas, aizņemot ražīgo lauksaimniecības zemi, sadrumstalojot ainavu mazākos laukumos, ietekmējot dzīvo dabu un ekosistēmas. Papildus ainavu sadrumstalotībai augsni un zemi skar vairāki citi apdraudējumi: kontaminācija, erozija, sablīvēšanās, noslēgšana, degradācija un pat pamešana. Ja nu mēs varētu atkārtoti izmantot zemi, ko jau aizņem pilsētas un pilsētu infrastruktūra, nevis aizņemt lauksaimniecības zemi?

Lasīt vēl

Zeme un augsne: ceļā uz šo svarīgo resursu ilgtspējīgu izmantošanu un apsaimniekošanu

Mēs nespējam dzīvot bez veselīgas zemes un augsnes. No zemes mēs iegūstam lielāko daļu pārtikas un uz zemes būvējam mājokļus. Zeme ir ļoti svarīga visām dzīvnieku un augu sugām, kas dzīvo uz sauszemes vai ūdenī. Augsne — viens no zemes pamatkomponentiem — ir ļoti sarežģīts un bieži nepietiekami novērtēts elements, kas ir dzīvības pilns. Diemžēl pašreiz zemi un augsni Eiropā un pasaulē neizmantojam ilgtspējīgi. Tas būtiski ietekmē dzīvību uz zemes.

Lasīt vēl

Pielāgošanās klimata pārmaiņām ir ļoti svarīga Eiropas lauksaimniecības nākotnei

Līdz ar vasaras karstuma viļņiem un ekstremāliem laikapstākļiem Eiropā ir reġistrēti jauni klimata rekordi, kas vēlreiz nostiprina to, cik svarīgi ir pielāgoties klimata pārmaiņām. Mēs tikāmies ar Eiropas Vides aģentūras (EVA) ekspertu par klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgošanos Blaz Kurnik, lai apspriestu EVA jauno ziņojumu (kas tika izdots šā mēneša sākumā) par to, kā klimata pārmaiņas ietekmē lauksaimniecību Eiropā.

Lasīt vēl

Ilgtspējības veicināšana — jaunā Eiropas politika piedāvā unikālu iespēju

Jaunievēlētā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula von der Leyen ir noteikusi savas komandas politiskās prioritātes nākamajiem pieciem gadiem. Viņas programmas centrā ir Zaļais kurss Eiropai, kurā iezīmēti vērienīgāki pasākumi klimata un bioloģiskās daudzveidības krīžu novēršanai. Eiropas politika ar zināmiem panākumiem un dažām neveiksmēm jau sen ir risinājusi ar vides degradāciju un klimata pārmaiņām saistītas problēmas. Šis jaunais politikas termins, kura pamatā ir arvien skaļākie sabiedrības aicinājumi rīkoties, kopā ar jauno Eiropas Komisiju un Parlamentu rada Eiropai unikālu iespēju paplašināt un paātrināt videi draudzīgus un taisnīgus pārejas pasākumus.

Lasīt vēl

Klimata pārmaiņu ietekme uz lauksaimniecību

Lauksaimniecība gan veicina klimata pārmaiņas, gan arī to ietekmē klimata pārmaiņas. Eiropas Savienībai ir jāsamazina savas siltumnīcefekta gāzu emisijas no lauksaimniecības un jāpielāgo sava pārtikas ražošanas sistēma, lai pārvarētu klimata pārmaiņu sekas. Tomēr klimata pārmaiņas ir tikai viens no daudzajiem lauksaimniecības apgrūtinājumiem. Saskaroties ar pieaugošo globālo pieprasījumu un cīņu par resursiem, pārtikas ražošana un patēriņš Eiropas Savienībā ir jāaplūko plašākā kontekstā, apvienojot lauksaimniecību, enerģētiku un pārtikas nodrošinājumu.

Lasīt vēl

Eiropas lauksaimniecība - kā nodrošināt cenu ziņā pieejamu, veselīgu un ekoloģisku pārtiku

Lai nodrošinātu pietiekamu pārtikas daudzumu, Eiropā izmanto intensīvo lauksaimniecību, kas ietekmē vidi un mūsu veselību. Vai Eiropa var atrast videi nekaitīgāku pārtikas ražošanas veidu? Mēs uzdevām šo jautājumu Ybele Hoogeveen — viņa vada Eiropas Vides aģentūras darba grupu, kas pēta resursu izmantošanas ietekmi uz vidi un cilvēku labklājību.

Lasīt vēl

Ūdens lauksaimniecībai

Mums ir vajadzīga pārtika un tīrs saldūdens, lai saražotu pārtiku. Pieaugot cilvēku darbību izraisītajam pieprasījumam, no vienas puses, un klimata pārmaiņām, no otras puses, daudzos reģionos, jo īpaši dienvidos, iedzīvotājiem ir lielas grūtības sagādāt pietiekami daudz saldūdens savu vajadzību apmierināšanai. Kā mēs varam turpināt pārtikas ražošanu, neļaujot dabai izslāpt pēc tīra ūdens? Noteikti palīdzētu ūdens efektīvāka izmantošana lauksaimniecībā.

Lasīt vēl

Apēstais ūdens — lielā nodeva par lauksaimniecības zemju apūdeņošanu

Lauksaimniecība Eiropas ūdens resursiem uzliek smagu, aizvien pieaugošu slogu, kas var radīt ūdens trūkumu un bojāt ekosistēmu. Lai panāktu ilgtspējīgu ūdens izmantošanu, zemniekiem ir jāsniedz pareizs cenas stimuls, padoms un palīdzība.

Lasīt vēl

Nāvējošie gliemji un citi ieceļotāji - Eiropas bioloģiskā daudzveidība mazinās satraucošā tempā

Vai Jūs aizraujaties ar dārzkopību? Ja tā un ja dzīvojat Eiropas vidusdaļā vai ziemeļos, „nāvējošie gliemji” droši vien ir vieni no Jūsu ienaidniekiem. Šķiet, ka kontroles pasākumi ir bezspēcīgi pret šiem kailgliemežiem, kas bez žēlastības uzbrūk Jūsu garšaugiem un dārzeņiem.

Lasīt vēl

Ja bioenerģija rada neparedzētas sekas — Pāreja no naftas uz bioenerģiju nav bez riska

Bioenerģija nav nekas jauns. Gadu tūkstošiem cilvēki ir izmantojuši malkas sadegšanas enerģiju. Līdz ar XIX gadsimta vidū notikušo rūpniecības apvērsumu priekšplānā izvirzījās tā dēvētais „fosilais kurināmais”, galvenokārt akmeņogles un nafta. Tomēr atrast un iegūt fosilo kurināmo kļūst arvien grūtāk, tas kļūst dārgāks, un par to notiek asas politiskās diskusijas.

Lasīt vēl

Dokumentu darbības
Abonementi
Reģistrēties, lai saņemtu mūsu pārskatus (drukātā un/vai elektroniskā formātā) un ceturkšņa e-ziņojumus
Seko mums