Politikas konteksts

ETAP papildina Eiropas Komisijas normatīvos pasākumus un tieši risina trīs dimensijasLisabonas stratēģijā: izaugsmi, nodarbinātību un vidi. Pamatojoties uz ETAP, dalībvalstis ir izveidojušas oficiālas valstu ceļu kartes, kas apraksta plānus, pasākumus un sasniegumus, kuri ir būtiski vides tehnoloģijām un ekojauninājumiem.

Pētniecība un attīstība ir svarīgs Lisabonas stratēģijas elements, kura mērķis ir 'padarīt Eiropu par viskonkurētspējīgāko un visdinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē'. Ir paredzēts, ka Eiropas Savienības Septītajai pētniecības pamatprogrammai (FP7) (2007.–2013.) arī būs svarīga loma Lisabonas mērķu sasniegšanā. Vairākas Eiropas Tehnoloģiju platformas turpinās virzīt FP7 rūpniecības vajadzību virzienā. Tās risinās tādas tehnoloģijas tēmas kā vēja enerģija, ūdeņraža kurināmā elementi, saules baterijas un nulles emisijas fosilā kurināmā spēkstacijas. Šādām platformām būs nozīmīgākā ietekme uz Eiropas inovāciju spējām zināšanu un jauninājumu pārvēršanā pievienotajā ekonomiskajā vērtībā un vides ilgtspējā.

Eiropas virzība uz nulles emisijām sākās ar vairākiem mērķiem: siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu par 20 % līdz 2020. gadam (salīdzinot ar 1990. gada līmeni); 20 % enerģijas iegūšanu no atjaunojamiem avotiem līdz 2020. gadam; un 10 % sauszemes transporta degvielas ar bioloģisku izcelsmi. Šādi mērķi ir radījuši ievērojamas iespējas jaunām enerģijas tehnoloģijām un desmitgadēm lietotu enerģijas režīmu pārveidošanai. 21. gadsimtā notiks enerģijas tīklu pārveidošana uz jaunām, mazākām, plašāk izkliedētām atjaunojamas enerģijas ražošanas tehnoloģijām, kas darbojas vairāk vietējā mērogā, līdz pat individuālām mājsaimniecībām.

Tehnoloģijas vien nespēj atrisināt Eiropas vides problēmas. Ir nepieciešama pieeju kombinācija no likumdošanas pasākumiem līdz brīvprātīgai rīcībai, lai sasniegtu pārliecinošas ekonomiskas un vides priekšrocības. Tādi likumdošanas akti kā Direktīva par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (IPPC), ir sekmējuši atkritumu samazināšanu un otrreizēju pārstrādi, veicinot tīru tehnoloģiju lietošanu.  Arī brīvprātīgas pieejas, piemēram, vides pārvaldības un audita sistēma (EMAS), ir izraisījušas pastāvīgus vides veiktspējas uzlabojumus tūkstošiem uzņēmumu un organizāciju Eiropā.