nākamais
iepriekšējais
temati

Jaunumi

Nepieciešama aktīvāka ES rīcība, lai samazinātu ķīmisko pesticīdu ietekmi

Mainīt valodu
Jaunumi Publicēts 14.09.2023 Pēdējās izmaiņas 14.09.2023
4 min read
Neraugoties uz dažās ES dalībvalstīs panākto progresu, samazinot pesticīdu lietošanu, pesticīdu piesārņojums joprojām rada ievērojamu risku cilvēku veselībai un videi, teikts šodien publicētajā Eiropas Vides aģentūras (EVA) informatīvajā ziņojumā. Lai to mainītu, ir jāveic daudz vairāk, lai sasniegtu ES nulles piesārņojuma mērķus — līdz 2030. gadam par 50 % samazināt ķīmisko un bīstamāko pesticīdu izmantošanu un risku.

Plaši izplatīta pesticīdu lietošana ir galvenais avots, kas piesārņo ūdeni, augsni un gaisu, veicina bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un izraisa kaitēkļu rezistenci. Ķīmisko pesticīdu iedarbība uz cilvēkiem ir saistīta ar hroniskām slimībām, piemēram, vēzi, un sirds, elpošanas un neiroloģiskām slimībām.

Jaunajā EVA informatīvajā ziņojumā “Kā pesticīdi ietekmē cilvēku veselību un ekosistēmas Eiropā” ir apkopotas jaunākās zināšanas par to, kā ķīmiskie pesticīdi ietekmē mūsu veselību un vidi, un sniegti labas prakses piemēri, lai samazinātu to lietošanu un risku visā Eiropā. Ziņojumā iezīmēti labās prakses piemēri, kā samazināt pesticīdu lietošanu un pārvaldīt ar tiem saistītos riskus, neapdraudot pārtikas piegādi.

 

Pesticīdu lietošana un ietekme: ko mēs zinām

Eiropas lauksaimniecības nozare joprojām ir atkarīga no ķīmisko pesticīdu lietošanas lielos apjomos, lai uzturētu ražas, un pēdējo desmit gadu laikā pesticīdu pārdošanas apjoms ir saglabājies nemainīgs. Pesticīdus izmanto arī mežsaimniecībā, uz ceļiem un dzelzceļiem, kā arī publiskos parkos, spēļu laukumos vai dārzos, ko plaši apmeklē iedzīvotāji — jo īpaši bērni, grūtnieces un veci cilvēki, grupas, kas ir neaizsargātākas pret pesticīdiem.

No 2011. līdz 2020. gadam pesticīdu pārdošanas apjomi ES-27 dalībvalstīs saglabājās relatīvi stabili — aptuveni 350 000 tonnu gadā.

2020. gadā 22 % no visām monitoringa vietām upēs un ezeros visā Eiropā viens vai vairāki pesticīdi tika konstatēti virs robežvērtībām, kas rada bažas (risku cilvēku veselībai). Runājot par augsnes piesārņojumu, 2019. gada pētījumā 83 % no pārbaudītās lauksaimniecības augsnes satur pesticīdu atliekas.

Pesticīdu piesārņojums ir viens no galvenajiem bioloģiskās daudzveidības zuduma cēloņiem Eiropā. Jo īpaši pesticīdu izmantošana ir izraisījusi ievērojamu kukaiņu populāciju samazināšanos, apdraudot to būtisko lomu pārtikas ražošanā, jo īpaši vairuma augļu un dārzeņu kultūru apputeksnēšanu.

Cilvēki galvenokārt ir pakļauti pesticīdu iedarbībai ar uzturu, tostarp pārtiku un dzeramo ūdeni, kā arī pavadot laiku vietās, kur tiek izmantoti pesticīdi, bet lauksaimniecības darbinieki tiek pakļauti pesticīdu ietekmei darba vietā. Plaša mēroga cilvēku biomonitoringa pētījumā, kas tika veikts laikā no 2014. līdz 2021. gadam piecās Eiropas valstīs, tika konstatēts, ka 84 % pētījuma dalībnieku organismā ir vismaz divu veidu pesticīdi.

Pesticīdu līmenis bērniem bija pastāvīgi augstāks nekā pieaugušajiem, turklāt bērni ir īpaši jutīgi pret ķīmisko vielu negatīvo ietekmi uz veselību. Ķīmisko pesticīdu iedarbība uz cilvēkiem ir saistīta ar vairākām smagām hroniskām slimībām, piemēram, vēzi, un sirds, elpošanas un neiroloģiskām slimībām, kā arī ar attīstības kavējumiem bērnu vidū.

 

Mērķu sasniegšana — pesticīdu lietošanas samazināšana

2020. gadā Eiropas Komisijas stratēģijā “No lauka līdz galdam” tika prezentēti divi pesticīdu lietošanas samazināšanas mērķi: par 50 % samazināt ķīmisko pesticīdu lietošanu un risku un par 50 % samazināt bīstamāko pesticīdu lietošanu. Stratēģija ir būtiska daļa no Eiropas Zaļā kursa, un tās mērķis ir padarīt Eiropas pārtikas sistēmas taisnīgas, veselīgas un ilgtspējīgas. Lai sasniegtu šos mērķus, būs nepieciešams ES politikas veidotāju un dalībvalstu papildu darbs, norādīts informatīvajā paziņojumā.

Eiropas Komisija nesen ierosināja jaunu regulu par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu, saskaņā ar kuru valstīm būtu jānosaka savi samazināšanas mērķi valsts līmenī, jānodrošina, lai visi lauksaimnieki un citi profesionālie pesticīdu lietotāji pieņem videi nekaitīgas pesticīdu kontroles sistēmas, un jāierobežo pesticīdu lietošana jutīgās teritorijās, piemēram, pilsētu zaļajās zonās un aizsargājamās teritorijās. Citi informatīvajā ziņojumā apspriestie pasākumi ietver profesionālu lietotāju un konsultantu apmācību, stimulus pārejai uz bioloģisko un precīzo lauksaimniecību un visbīstamāko pesticīdu aplikšanu ar nodokli.

Lai samazinātu atkarību no ķīmiskajiem pesticīdiem un saglabātu nodrošinātību ar pārtiku, būs ļoti svarīgi arī veicināt pāreju uz alternatīviem lauksaimniecības modeļiem, kuros lauksaimnieciskajā ražošanā piemēro ekoloģiskas koncepcijas un principus, norādīts EVA informatīvajā ziņojumā.

Permalinks

Geographic coverage

Temporal coverage

Tags

Dokumentu darbības