Izvērstā meklēšana

Rietumbalkānu valstīm ir nozīmīga loma partnerībā ar EVA, lai risinātu vides un klimata problēmas Eiropas Vides aģentūra sadarbojas ar daudzām valstīm, tostarp Rietumbalkānu valstīm. Kā šī sadarbība veicina ES darbu vides jomā, un ko no tā gūst Albānija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Serbija un Kosova? Mēs kopā ar koordinācijas, tīklu un stratēģijas programmas vadītāju Luc Bas apspriedām, kā EVA strādā ar šīm valstīm, lai uzlabotu vidi.

Visā Eiropā klimata apdraudējumi kļūst aizvien biežāki un smagāki — Publicēts jauns reģionālais pārskats Tā kā ekstrēmi laikapstākļi un citi klimata apdraudējumi visā Eiropā kļūst arvien biežāki un smagāki, ir vajadzīga pamatota informācija, lai novērtētu klimata riskus un plānotu pielāgošanos klimata pārmaiņām. Eiropas Vides aģentūras (EVA) jaunais interaktīvais ziņojums sniedz atjauninātu pārskatu par to, kā klimata apdraudējumi mainās dažādos Eiropas reģionos.

Tīrāks gaiss 2019. gadā būtu varējis izglābt vismaz 178 000 dzīvību visā ES Gaisa piesārņojums 2019. gadā Eiropā joprojām radīja ievērojamu priekšlaicīgas nāves un slimību slogu. Eiropas Vides aģentūras (EVA) analīze liecina, ka, uzlabojot gaisa kvalitāti līdz līmenim, ko nesen ieteikusi Pasaules Veselības organizācija (PVO), būtu bijis iespējams novērst vairāk nekā pusi no priekšlaicīgas nāves gadījumiem, ko izraisījusi smalko daļiņu iedarbība.

Eiropas daba ir apdraudēta — problēmas un risinājumi Eiropas Vides aģentūras (EVA) darbs un citi novērtējumi liecina, ka Eiropas ekosistēmas ir nopietni apdraudētas. Gadsimtiem ilgā izmantošana ir atstājusi savas pēdas Eiropas dabiskajā pasaulē, un lielākā daļa aizsargājamo dzīvotņu un sugu nav labā saglabāšanās stāvoklī. “EVA signāli, 2021. gads” sniedz pārskatu par problēmām, ar kurām saskaras Eiropas daba, un norāda uz stratēģijām situācijas maiņai.

Kopīgi centieni, lai uzlabotu zināšanas par jūras transportu un vidi Eiropas Vides aģentūra (EVA) un Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA) nesen ir publicējušas Eiropas Jūras transporta vides ziņojumu (EMTER), kas ir kopīgs novērtējums par jūras transporta ietekmi uz vidi Eiropā. Mēs intervējām EVA Ūdens un jūras jautājumu grupas vadītāju Stéphane Isoard, kurš vadīja EVA darba vienību, kura izstrādāja ziņojumu.

Ilgtspējīgas pilsētas — Eiropas pilsētvides pārveidošana Eiropa ir izvirzījusi vērienīgus vides un klimata mērķus — no oglekļneitralitātes līdz aprites ekonomikai, no tīrāka gaisa līdz videi draudzīgākam transportam. Pilsētām, kurās dzīvo lielākā daļa eiropiešu, ir jāuzņemas izšķiroša loma Eiropas ilgtspējas mērķrādītāju sasniegšanā. Jautājums ir šāds: kā pilsētas var kļūt ilgtspējīgas?

EMTER - facts and figures [LV].pdf

ES jūras transports — Pirmajā ziņojumā par ietekmi uz vidi ir atzīts labs progress virzībā uz ilgtspēju un apstiprināts, ka ir jāpieliek lielākas pūles, lai sagatavotos pieaugošajam pieprasījumam Jūras transportam ir un arī turpmāk būs svarīga nozīme pasaules un Eiropas tirdzniecībā un ekonomikā. Pēdējos gados jūrniecības nozare ir veikusi būtiskus pasākumus, lai mazinātu ietekmi uz vidi. Gaidot prognozēto pasaules kuģniecības apjoma pieaugumu, jaunā ziņojumā pirmo reizi ir atklāts, cik liela ir ES jūras transporta nozares ietekme uz vidi, un apzinātas problēmas ilgtspējas sasniegšanā.

Dzīve vairāku krīžu ēnā — veselības, dabas, klimata, ekonomikas krīze vai vienkārši vispārēja neilgtspēja? No politikas kuluāriem līdz akadēmiskajām platformām pasaule runā par globālām krīzēm — veselības krīze, ekonomiskā un finanšu krīze, klimata krīze un dabas krīze. Galu galā tie visi ir simptomi vienai un tai pašai problēmai, proti, mūsu neilgtspējīgajai ražošanai un patēriņam. Covid-19 satricinājums ir tikai atklājis mūsu globālās ekonomikas un sabiedrības vispārējo nestabilitāti un nevienlīdzību.

Ekoloģisko raksturlielumu uzlabošana organizācijās Eiropas Vides aģentūra (EVA) ne tikai sniedz uzticamu informāciju par vidi un klimatu, bet arī uzlabo organizācijas ekoloģiskos raksturlielumus. Mēs iztaujājām Melanie Sporer, kas koordinē šos centienus EVA, izmantojot ES vides pārvaldības un audita sistēmu (EMAS).

Jaunā Eiropas pilsētu gaisa kvalitātes pārlūkprogramma ļauj pārbaudīt ilgtermiņa gaisa piesārņojuma līmeni vietā, kur dzīvojat Daudzās Eiropas pilsētās gaisa piesārņojums ir nopietna problēma, kas rada reālu risku veselībai. Šodien Eiropas Vides aģentūra (EVA) laida klajā Eiropas pilsētu gaisa kvalitātes pārlūkprogrammu. Jūs varat pārbaudīt, kāda gaisa kvalitāte pēdējo divu gadu laikā ir bijusi pilsētā, kurā dzīvojat, un salīdzināt to ar citām pilsētām visā Eiropā.

Fotokonkurss par klimata pārmaiņu ietekmi un risinājumiem Klimata pārmaiņas daudzējādā ziņā ietekmē mūsu sabiedrību un vidi. Lai risinātu klimata pārmaiņu problēmu, ir jāsamazina emisijas, lai mazinātu to smagāko ietekmi, un jāpielāgojas tām pārmaiņām, ko mēs nevaram apturēt. Šodien atklājot Eiropas Vides aģentūras (EVA) fotokonkursu “Climate Change PIX”, dalībnieki tiek aicināti parādīt, kādas klimata pārmaiņas ir novērojamas Eiropā un kā mēs reaģējam uz tām.

Nulles piesārņojums: lielākā daļa Eiropas peldūdeņu atbilst visaugstākajiem kvalitātes standartiem Šodien publicētais ikgadējais ziņojums par peldūdeņiem liecina, ka 2020. gadā gandrīz 83 % Eiropas peldvietu atbilda visstingrākajiem Eiropas Savienības ūdens kvalitātes standartiem, proti, to ūdens kvalitāte bija izcila. Jaunākais novērtējums, ko sadarbībā ar Eiropas Komisiju sagatavojusi Eiropas Vides aģentūra (EVA), ir balstīts uz 2020. gadā veikto 22 276 peldvietu monitoringu visā Eiropā. Tās ir ES dalībvalstu, Albānijas un Šveices peldvietas, kas monitorētas 2020. gadā.

EVA–Eionet stratēģija 2021–2030 gadam Datu un zināšanu ieguldījums Eiropas vides un klimata mērķu sasniegšanā

Veidojot 2050. gada Eiropu : veselīgāku, tīrāku un noturīgāku Pēc gada, dzīvojot Covid-19 pandēmijas un tās seku apstākļos, Eiropa turpina īstenot politikas pasākumu kopumus, lai sasniegtu ambiciozos mērķus, kas izklāstīti Eiropas zaļajā kursā. Eiropai ir svarīgi turpināt virzību uz saviem mērķiem un panākt, lai 2050. gada Eiropa ir noturīga, uz solidaritāti balstīta sabiedrība, kas mums visiem nodrošina veselīgu vidi.

Kā Eiropas pilsētas pielāgojas klimata pārmaiņām un virzās uz ilgtspējīgu nākotni? Pielāgošanās klimata pārmaiņu ietekmei ir viena no galvenajām prioritātēm Eiropas Savienībā. Kas liek pilsētām īstenot svarīgus pasākumus, lai mazinātu šo ietekmi un palielinātu pilsētu centru noturību un ilgtspēju? Mēs uzaicinājām Ivone Pereira Martins, EVA eksperti pilsētu ilgtspējības jautājumos, uz sarunu par Aģentūras ieguldījumu šajā svarīgajā darbā.

Motorizēti transportlīdzekļi: vilciens, lidmašīna, auto vai kuģis – kurš ir zaļāks? Saskaņā ar diviem Eiropas Vides aģentūras (EVA) šodien publicētajiem transporta un vides pētījumiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ziņā ceļošana ar vilcienu kopumā joprojām ir videi visdraudzīgākais pasažieru transporta veids salīdzinājumā ar ceļošanu, izmantojot automašīnu vai lidmašīnu.

Veselība un vide, tostarp gaisa un trokšņa piesārņojums — EVA darbs uzmanības centrā Gaisa piesārņojums, trokšņa piesārņojums un klimata pārmaiņu ietekme ir galvenie riski eiropiešu veselībai un labklājībai ikdienā. Mēs sarunājāmies ar gaisa piesārņojuma, vides un veselības grupas vadītāju Katrīnu Ganclēbenu (Catherine Ganzleben), EVA gaisa kvalitātes ekspertu Alberto Gonsalesu (Alberto González) un EVA trokšņa piesārņojuma eksperti Eilaliju Perisu (Eulalia Peris), lai uzzinātu vairāk par to, ko EVA dara, lai uzlabotu zināšanas šajā svarīgajā darba jomā.

EVA un Eionet stratēģija 2021.–2030. gadam. Dati un zināšanas, lai sasniegtu Eiropas mērķus klimata un vides jomā Mūsu kopējā stratēģija nosaka mūsu darbības virzienu. Ar to tiek ieviests jauns veids, kā sadarboties un radīt dinamiskākas, reaģētspējīgākas, proaktīvākas un praktiski pielietojamākas zināšanas, kas mums ļaus risināt problēmas, ar kādām saskarsimies, un iegūt zināšanas, kādas mums būs vajadzīgas nākamajā desmitgadē.

Plastmasa rada arvien lielākas bažas vides un klimata jomā. Kā Eiropa var mainīt šo tendenci? Jautājums par arvien pieaugošo plastmasas daudzumu, tās ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un lomu klimata pārmaiņās, arī , kā šo problēmu risināt aprites ekonomikas perspektīvā, ir bijis Eiropas Savienības politikas darba kārtībā gadiem ilgi. Covid-19 pandēmija ir tikai palielinājusi uzmanību, kas vērsta uz plastmasas atkritumiem, ar attēliem, kuros redzamas sejas maskas mūsu jūrās, un lielu daudzumu vienreizlietojamu aizsarglīdzekļu. Šodien publicētajā ziņojumā par plastmasas aprites ekonomiku Eiropas Vides aģentūra (EVA) analizē nepieciešamību un iespējas pāriet uz aprites un ilgtspējīgu pieeju plastmasas izmantošanai.

Izvērstā meklēšana

Permalinks

Dokumentu darbības

Try our suggestions

Izvērstā meklēšana

Permalinks

Dokumentu darbības

Koplietojiet ar citiem