Personīgie rīki

nākamais
iepriekšējais
temati

Uz saturu | Pāriet uz navigāciju

Sound and independent information
on the environment

Jūs atrodaties šeit: Sākums / Tēmas / Transports / Transports

Transports

Mainīt valodu
Transports izmanto aptuveni vienu trešdaļu no visa galīgā enerģijas patēriņa EVA dalībvalstīs un rada vairāk nekā vienu piektdaļu no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tas arī rada lielu daļu no gaisa piesārņojuma un arī trokšņa traucējumiem pilsētās. Turklāt transports būtiski ietekmē ainavu, jo tas sadala dabas teritorijas nelielos zemes gabalos, kuros tas rada ievērojamas sekas attiecībā uz dzīvniekiem un augiem.

Transporta enerģijas patēriņš un daudzu gaisu piesārņojošo vielu emisijas 2009. gadā samazinājās, tomēr šis samazinājums var būt tikai īslaicīga ekonomiskās lejupslīdes izraisīta ietekme. Ir vajadzīgas pamatīgākas izmaiņas Eiropas transporta sistēmā, lai novērstu ietekmes palielināšanos pat stabilas ekonomiskās izaugsmes laikā. Eiropas Komisija ir pirmo reizi ierosinājusi siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas mērķi attiecībā uz transportu. Lai sasniegtu 2011. gada Baltajā grāmatā „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu” noteikto 60 % samazinājuma mērķi, šis politikas integrācijas impulss turpmākajos gados ir jāpārvērš praktiskā un apņēmīgā rīcībā. Ziņošanas mehānisms attiecībā uz transportu un vidi (TERM) (2011. gads) ir radījis pamatu ikgadējam novērtējumam par to, kā notiek virzība uz šo mērķu sasniegšanu, ieviešot TERM galveno rādītāju kopumu (TERM–CSI) un vides pamatstandartus, pēc kuriem tiek izvērtēti gūtie panākumi. TERM-CSI tiks izmantots, lai novērtētu, ciktāl ES ir izveidojusi pamatu zaļākam transportam.

Transporta radīto SEG emisiju samazinājums 2008. un 2009. gadā — galvenokārt ekonomiskās lejupslīdes ietekmē

Transporta, tostarp starptautiskā jūras un aviācijas transporta, radīto emisiju īpatsvars 2009. gadā bija 24 % no visām SEG emisijām ES. Jaunajā Baltajā grāmatā par transportu paredzēts, ka ES dalībvalstīm transporta radītās SEG līdz 2050. gadam ir jāsamazina par 60 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Tā kā laikā no 1990. līdz 2009. gadam emisijas faktiski palielinājās par 27 %, ES no 2009. līdz 2050. gadam jāsasniedz kopējais samazinājums par 68 %.

SEG samazināšanas mērķa sasniegšana nozīmē, ka ir ne tikai jāpievēršas pēc iespējas tīrākai tehnoloģijai un degvielas veidiem ar zemu oglekļa saturu, bet arī jāizmanto visefektīvākie transporta veidi un jānovērš ekonomiskā neefektivitāte, ko cita starpā izraisa nesegtas ārējās izmaksas. TERM 2011 apliecina, ka daži efektivitātes ieguvumi tika panākti pēc obligāto CO2 emisiju ierobežojumu ieviešanas jauniem vieglajiem automobiļiem. Jaunie automobiļi 2010. gadā bija par aptuveni piektdaļu efektīvāki nekā 2000. gadā. Līdz ar pašlaik saskaņoto regulējumu attiecībā uz CO2 emisijām, ko rada automobiļi un autofurgoni, ir noteikts kurss virzībai uz tāda transportlīdzekļu parka izveidošanu, kurš rada zemu emisiju līmeni. Galīgie dati par CO2 emisijām attiecībā uz jauniem vieglajiem automobiļiem (2010. pārskata gads) tika publicēti 2011. gada decembrī, savukārt pirmā pilnīgā datu kopa par autofurgoniem (2012. pārskata gads) būs pieejama 2013. gadā. Saskaņā ar galīgajiem datiem jauni automobiļi kļūst ievērojami energoefektīvāki ar katru gadu, un automobiļu rūpniecība kopumā veiksmīgi virzās uz emisiju mērķu sasniegšanu.

To pa ceļiem braucošo automobiļu īpatsvars, kuri izmanto alternatīvu degvielu, ir strauji pieaudzis, 2009. gadā veidojot vairāk nekā 5 % no visa autoparka. Lielākā daļa šo automobiļu izmantoja sašķidrināto naftas gāzi (LPG), savukārt elektrisko transportlīdzekļu īpatsvars no visa autoparka bija 0,02 %.

Vairāk par klimata pārmaiņām.

Enerģijas patēriņš transporta jomā ievērojami augstāks nekā 1990. gadā, transporta nozares atkarība no naftas — neilgtspējīga

Faktiskais enerģijas patēriņš transporta nozarē no 1990. līdz 2007. gadam EVA dalībvalstīs pastāvīgi palielinājās. No 2007. līdz 2009. gadam transporta nozares kopējais enerģijas pieprasījums samazinājās par 4 %, bet, sākoties ekonomiskajai izaugsmei, tas var ātri vien atkal palielināties.

Lai sasniegtu Eiropas noteikto mērķi līdz 2050. gadam CO2 emisijas samazināt par 60 % salīdzinājumā 1990. gadu, naftas patēriņš transporta nozarē būs jāsamazina par apmēram 70 %. Pašreizējā transporta nozares 96 % atkarība no naftas nav ilgtspējīga.

Transports ir ne vien nozare, kas patērē visvairāk enerģijas, bet arī visstraujāk augošā nozare no enerģijas patēriņa tendenču viedokļa. Pēdējos gados enerģijas patēriņš transporta nozarē ir samazinājies mazāk nekā citās nozarēs, un tāpēc tā īpatsvars ir turpinājis palielināties; 2009. gadā attiecībā uz visām 27 ES dalībvalstīm tas sasniedza 33 % (ņemot vērā arī starptautisko aviāciju, bet ne starptautisko jūras transportu).

Degvielas cenas nedod pārliecinošus signālus, kas mudinātu izvēlēties efektīvākus transporta veidus. Piemēram, 2011. gada jūnijā svinu nesaturoša benzīna vidējā faktiskā cena (2005. gada līmenis) bija EUR 1,14 litrā, kas reālā izteiksmē ir par 15 % vairāk nekā 1980. gadā.

Vairāk par enerģiju.

Lielākā daļa gaisu piesārņojošo vielu emisiju transporta nozarē kopš 1990. gada ir samazinājusies

Kopš 1990. gada ir gūti ievērojami panākumi daudzu transporta nozares radīto gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanā. Tomēr daudzām pilsētām un citām pilsētu teritorijām ir problēmas ievērot ES tiesību aktos noteiktās koncentrācijas robežvērtības attiecībā uz gaisa kvalitāti piesārņojošām vielām — liela daļa atbildības par pilsētu gaisa piesārņojumu jāuzņemas jo īpaši autotransportam.

Visu transporta nozaru radītās emisijas kopš 1990. gada tomēr ir samazinājušās, neraugoties uz vispārējo aktivitātes pieaugumu šajā nozarē kopš tā laika. EVA 32 dalībvalstīs transporta radītās NOX emisijas no 1990. līdz 2009. gadam samazinājās; NOX samazinājās par 25 %, PM2.5 samazinājās par 27 %, SOX samazinājās par 37 %, CO samazinājās par 75 %, un NMGOS samazinājās par 77 %.

Ir palielinājies ar izplūdes gāzēm nesaistīto emisiju salīdzinošais īpatsvars, jo, ieviešot transportlīdzekļu radīto daļiņu samazināšanas tehnoloģijas, ir samazinājušās izplūdes gāzu emisijas. Ar izplūdes gāzēm nesaistīto PM2.5 emisiju īpatsvars 2009. gadā bija 25 % no kopējām autotransporta nozaru radītajām emisijām salīdzinājumā ar tikai 10 % 1990. gadā.

Kopumā gaisa kvalitātes mērķi no pieļaujamā emisiju apjoma viedokļa daudzos gados tika pārsniegti. Attiecībā uz slāpekļa oksīdu (NO2), kas var izraisīt astmu un citas elpceļu darbības problēmas, ikgadējo robežvērtību pārsniegumu 2009. gadā reģistrēja 41 % satiksmes uzraudzības staciju. Turklāt 2009. gadā PM10 ikdienas robežvērtība tika pārsniegta 30 % satiksmes vietu visās 27 ES dalībvalstīs.

Lai izskaidrotu atšķirības starp emisiju tendencēm un paredzamajām gaisa kvalitātes vērtībām, jāuzsver divi dažādi jautājumi, kam tiek pievērsts arvien vairāk uzmanības. Pirmkārt, ir palielinājies tā NOX īpatsvars, kas tiek tieši izmests no transportlīdzekļiem kā NO2, jo ir palielinājusies ar dīzeļdegvielu darbināmu automobiļu ienākšana tirgū dažās valstīs un ir uzstādītas piesārņojuma kontroles ierīces, piemēram, daļiņu filtri un oksidācijas katalizatori. Šis transporta nozares radītais tiešo NO2 emisiju palielinājums ietekmē koncentrāciju, daļēji vai pilnīgi kompensējot NOX emisiju samazinājuma radīto ietekmi. Otrkārt, ir skaidri pierādījumi, ka faktiskās transportlīdzekļu radītās emisijas (bieži dēvētas par „reālās pasaules” emisijām) var pārsniegt tipa apstiprinājuma emisijas attiecībā uz katru transportlīdzekļu tipu (jo īpaši ar dīzeļdegvielu darbināmu transportlīdzekļu radītās NOX emisijas). Tas pats attiecas uz CO2 emisijām.

Vairāk par gaisa piesārņojumu.

Transporta radītais troksnis un ainavu fragmentācija joprojām ir problēma

Gandrīz 100 miljoni cilvēku ir bijuši pakļauti kaitīgam ilgstošam vidēja līmeņa troksnim, ko rada autotransports uz galvenajiem autoceļiem.

Autoceļi, dzelzceļi un automaģistrāles sašķeļ Eiropas ainavu arvien mazākos zemes gabalos, tādējādi būtiski ietekmējot bioloģisko daudzveidību. Gandrīz 30 % zemes ES ir mēreni fragmentēti, fragmentēti vai ļoti fragmentēti, un tas ierobežo daudzu un dažādu sugu pārvietošanos un vairošanos. Dati arī liecina, ka transporta infrastruktūras un pilsētu izvēršanās izraisītā fragmentācija kļūst par arvien lielāku draudu un arī palielina pieejamību un traucējumus.

Vairāk par bioloģisko daudzveidību.

Vairāk par troksni.

Saistītais saturs

Saistītās publikācijas

Skatiet arī

Geographic coverage

Europe

Komentāri

Abonementi
Reģistrēties, lai saņemtu mūsu pārskatus (drukātā un/vai elektroniskā formātā) un ceturkšņa e-ziņojumus
Seko mums
 
 
 
 
 
Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100