nākamais
iepriekšējais
temati

Jaunumi

Eiropas gaisa kvalitātes ievērojams uzlabojums pēdējā desmitgadē, mazāk nāves gadījumu saistībā ar piesārņojumu

Mainīt valodu
Jaunumi Publicēts 23.11.2020 Pēdējās izmaiņas 18.01.2021
5 min read
Līdz ar labāku gaisa kvalitāti Eiropā pēdējā desmitgadē ir ievērojami samazinājies priekšlaicīgas nāves gadījumu skaits. Tomēr Eiropas Vides aģentūras (EVA) pēdējos oficiālajos datos redzams, ka gandrīz visi Eiropas iedzīvotāji joprojām cieš no gaisa piesārņojuma, kā rezultātā kontinentā ir bijis apmēram 400 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu.

“EVA dati pierāda, ka ieguldījumi labākā gaisa kvalitātē nozīmē ieguldījumu visu Eiropas iedzīvotāju labākā veselībā un produktivitātē. Politikas nostādnes un rīcība, kas konsekventi atbilst Eiropas nulles piesārņojuma stratēģijai, veicina mūža ilgumu un veselīgāku dzīvi, kā arī noturīgākas sabiedrības” 

Hans Bruyninckx, EVA izpilddirektors

EVA “Gaisa kvalitāte Eiropā – 2020. gada ziņojumā” lasām, ka 2018. gadā sešās dalībvalstīs bija pārsniegta Eiropas Savienības noteiktā smalko daļiņu (PM2.5) robežvērtība: Bulgārijā, Čehijā, Horvātijā, Itālijā, Polijā un Rumānijā. Tikai četrās valstīs Eiropā – Igaunijā, Islandē, Īrijā un Somijā – smalko daļiņu koncentrācijas bija zem Pasaules Veselības organizācijas (PVO) stingrākajām ieteiktajām vērtībām. EVA ziņojumā atzīmēts, ka joprojām starp ES likumdošanā noteiktajām gaisa kvalitātes robežvērtībām un PVO ieteiktajām vērtībām pastāv atšķirība, ko Eiropas Komisija cenšas novērst, pārskatot ES standartus Nulles piesārņojuma rīcības plāna kontekstā.

Jaunās EVA analīzes pamatā ir jaunākie oficiālie gaisa kvalitātes dati no vairāk nekā 4000 novērošanas stacijām Eiropā 2018. gadā.

Saskaņā ar EVA novērtējumu smalko daļiņu iedarbības rezultātā 41 Eiropas valstī 2018. gadā bija apmēram 417 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu. Apmēram 369 000 no šiem gadījumiem bija ES 28 valstīs, savukārt 54 000 un 19 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu bija saistīti attiecīgi ar slāpekļa dioksīdu (NO2) un piezemes ozonu (O3). (Šie trīs skaitļi ir atsevišķas aplēses, un tos nedrīkst summēt, lai izvairītos no divkārša uzskaitījuma).

EVA ziņojumā redzams, ka ES, valstu un vietējās politikas, kā arī emisiju ierobežojumu rezultātā gaisa kvalitāte Eiropā ir uzlabojusies. Kopš 2000. gada galveno gaisa piesārņotāju emisijas, ieskaitot slāpekļa oksīdus (NOx), ir būtiski samazinājušās, kaut arī ir pieaudzis pieprasījums pēc mobilitātes, un attiecīgi siltumnīcefekta gāzu emisijas šajā nozarē. Lielā mērā ir arī samazinājušās piesārņotāju emisijas no energoapgādes, savukārt lēns ir progress, samazinot emisijas no ēkām un lauksaimniecības.

Līdz ar labāku gaisa kvalitāti 2018. gadā apmēram par 60 000 cilvēku mazāk ir priekšlaicīgi miruši no smalko daļiņu piesārņojuma salīdzinājumā ar 2009. gadu. Attiecībā uz slāpekļa dioksīdu samazinājums ir pat lielāks, jo pēdējā desmitgadē priekšlaicīgu nāves gadījumu skaits ir samazinājies par apmēram 54 %. Vides un klimata politikas nostādņu nepārtraukta īstenošana Eiropā ir galvenais faktors, kas veicinājis šos uzlabojumus.

“EVA dati pierāda, ka ieguldījumi labākā gaisa kvalitātē nozīmē ieguldījumu visu Eiropas iedzīvotāju labākā veselībā un produktivitātē. Politikas nostādnes un rīcība, kas konsekventi atbilst Eiropas nulles piesārņojuma stratēģijai, veicina mūža ilgumu un veselīgāku dzīvi, kā arī noturīgākas sabiedrības,” saka EVA izpilddirektors Hans Bruyninckx.

“Tas ir labas ziņas, ka gaisa kvalitāte uzlabojas, pateicoties mūsu īstenotajai vides un klimata politikai. Taču mēs nevaram ignorēt negatīvo pusi – gaisa piesārņojuma izraisītas priekšlaicīgas nāves gadījumu skaits Eiropā joprojām ir pārāk liels. Ar Eiropas zaļo kursu mēs esam izvirzījuši sev mērķi samazināt visu veidu piesārņojumu līdz nullei. Lai gūtu panākumus un pilnībā aizsargātu cilvēku veselību un vidi, mums jāturpina samazināt gaisa piesārņojumu un ciešāk jāsaskaņo mūsu gaisa kvalitātes standarti ar Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem. Mēs to aplūkosim mūsu gaidāmajā rīcības plānā," sacīja komisārs Sinkevičius. 

Eiropas Komisija nesen publicēja ceļvedi ES rīcības plānam virzībā uz Nulles piesārņojuma stratēģiju, kas ir daļa no Eiropas Zaļā kursa.

Gaisa kvalitāte un Covid-19

EVA ziņojumā ir iekļauts arī pārskats par saistību starp Covid-19 pandēmiju un gaisa kvalitāti. Provizorisko EVA datu par 2020. gadu detalizētāks novērtējums un atbalstoša modelēšana, ko veicisCopernicusatmosfēras monitoringa pakalpojums (CAMS), apstiprina agrākos novērtējumus, ka konkrēti gaisa piesārņotāji ir samazinājušies līdz pat 60 % daudzās Eiropas valstīs, kur 2020. gada pavasarī tika īstenoti norobežošanas pasākumi. EVA rīcībā pagaidām nav aplēšu par tīrāka gaisa potenciāli pozitīvo ietekmi uz veselību 2020. gada laikā.

Ziņojumā arī norādīts, ka gaisa piesārņotāju ilgtermiņa iedarbība izraisa sirds un asinsvadu, kā arī elpceļu saslimšanas, kas abas ir identificētas kā riska faktori nāves gadījumiem Covid-19 pacientiem. Tomēr par cēloņsakarību starp gaisa piesārņojumu un Covid-19 infekciju smagumu nav skaidrības un ir jāveic papildu epidemioloģiskā izpēte.

 

Piezīmes.

EVA brīfingā “EVAs novērtējumi par gaisa piesārņojuma radīto veselības apdraudējumu”  ir sniegts pārskats par to, kā EVA kalkulē savas aplēses par sliktas gaisa kvalitātes ietekmi uz veselību.

Gaisa piesārņojuma ietekme uz veselību ir daudzveidīga, sākot ar plaušu iekaisumiem un beidzot ar priekšlaicīgas nāves gadījumiem. Pasaules Veselības organizācija izvērtē pieaugošos zinātniskos pierādījumus par gaisa piesārņojuma saistību ar dažāda veida ietekmi uz veselību, lai piedāvātu jaunas pamatnostādnes.

EVA veselības apdraudējumu novērtējumos par kritēriju, pēc kura aprēķina ietekmi uz veselību, ir izraudzīta mirstība, jo pierādījumi par to ir vispārliecinošākie. Mirstību gaisa piesārņojuma ilgstošas iedarbības dēļ aplēš pēc diviem atšķirīgiem kritērijiem, kas ir “priekšlaicīgi nāves gadījumi” un “zaudētie dzīves gadi”. Šīs aplēses ļauj noteikt gaisa piesārņojuma vispārējo ietekmi konkrētā iedzīvotāju grupā, un, piemēram, aplēstos skaitļus nevar attiecināt uz konkrētām personām, kuras dzīvo konkrētā ģeogrāfiskā vietā.

Ietekmi uz veselību aplēš atsevišķi trim piesārņotājiem (PM2.5, NO2 un O3). Šos skaitļus nevar summēt, lai noteiktu kopējo ietekmi uz veselību, jo tas var novest pie divkārša to cilvēku uzskaitījuma, uz kuriem iedarbojas vairāk nekā viens piesārņotājs augstās koncentrācijās.

Permalinks

Geographic coverage

Temporal coverage

Topics

Dokumentu darbības