nākamais
iepriekšējais
temati

Jaunumi

Karstuma viļņi, infekcijas slimību izplatība klimata pārmaiņu ietekmē palielina draudus eiropiešu veselībai

Mainīt valodu
Jaunumi Publicēts 21.06.2023 Pēdējās izmaiņas 03.08.2023
4 min read
Vēl nepieredzēti karstuma viļņi, kādi novēroti šogad, ir lielākais tiešais ar klimatu saistītais veselības apdraudējums Eiropas iedzīvotājiem. Karstuma viļņi jau ir bijuši cēlonis neskaitāmiem nāves un slimību gadījumiem. Paredzams, ka šis slogs pieaugs, ja netiks veikti plašāki pasākumi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un tās mazinātu. Saskaņā ar šodien publicēto Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumu rīcības plāni karstuma ietekmes uz veselību mazināšanai, pilsētu zaļināšana, labāka ēku projektēšana un darba laiku pielāgošana var palīdzēt aizsargāt visneaizsargātākās sabiedrības grupas.

Lai gan nepieciešamība risināt jautājumu par klimata pārmaiņu ietekmi uz cilvēku veselību tiek atzīta arvien vairāk, ir pienācis laiks pāriet no plānošanas uz rīcību un uzlabot informētību sabiedrības veselības iestāžu un veselības aprūpes speciālistu vidū, lai palielinātu Eiropas iedzīvotāju noturību, — tā teikts EVA ziņojumā Klimata pārmaiņas kā drauds veselībai un labklājībai Eiropā. Uzmanības centrā — karstums un infekcijas slimības”.

EVA ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta augstās temperatūras ietekmei uz iedzīvotājiem, jo augsta temperatūra izraisa vislielāko nāves gadījumu skaitu, kas saistīts ar dabiskiem apdraudējumiem Eiropā. Tiek prognozēts, ka klimata pārmaiņu dēļ šādu nāves gadījumu skaits ievērojami palielināsies, ja vien netiks veikti pielāgošanās pasākumi. Paredzams, ka vēl viens jauns apdraudējums — klimatjutīgas infekcijas slimības — turpinās izplatīties uz ziemeļiem un izraisīt lielāku slimību slogu Eiropā. Ziņojuma sagatavošanā izmantotas zināšanas, kas izstrādātas Eiropas klimata un veselības novērošanas centram. Šis centrs nodrošina piekļuvi plašam būtisku datu, rīku, publikāciju un citu resursu klāstam, kas sniedz informāciju par klimata pārmaiņu ietekmi uz cilvēku veselību.


Rīcība, lai aizsargātu karstuma viļņu ietekmei pakļautas neaizsargātas grupas

Arvien biežāki, ilgāki un intensīvāki karstuma viļņi apvienojumā ar sabiedrības novecošanu un pieaugošu urbanizāciju nozīmē to, ka lielāks skaits neaizsargātu iedzīvotāju ir pakļauti augstai temperatūrai, jo īpaši Dienvideiropā un Centrāleiropā. Fakts, ka daudzas skolas un slimnīcas atrodas teritorijās, kurās vērojams pilsētas siltuma salas efekts, vēl vairāk paaugstinot temperatūru, liek steidzami veikt šo būvju pielāgošanu. Temperatūras paaugstināšanās arī ietekmē arodveselību un darba drošību, kā rezultātā īpaši skartajās nozarēs tiek zaudētas vidēji 16 stundas uz vienu darbinieku gadā; vislielākie zaudējumi vērojami Dienvideiropā.

Lai mazinātu karstuma ietekmi uz veselību, ir jāīsteno virkne pasākumu, tostarp efektīvi rīcības plāni, kā arī jāizveido vairāk zaļo un noēnotu zonu pilsētās, ir atbilstoši jāprojektē un jābūvē ēkas, un darba laiks un apstākļi jāpielāgo tā, lai karstuma ietekme uz cilvēkiem būtu mazāka.


Klimatiskie apstākļi veicina infekcijas slimību izplatību

Mainīgi klimatiskie apstākļi kļūst arvien piemērotāki tam, lai parādītos un tiktu pārnestas klimatjutīgas infekcijas slimības, piemēram, malārija, denges drudzis vai Rietumnīlas drudzis, pārnešanas riskam izplatoties arī uz iepriekš neskartām Eiropas teritorijām, piemēram, ziemeļu reģioniem. Prognozētā pārnešanas sezonas paildzināšanās un tādu moskītu sugu plašāka izplatība, kuras ir malārijas un denges drudža vīrusa pārnēsātāji, apvienojumā ar ceļojumos pārnesto slimību gadījumu skaita palielināšanos palielina vietēju slimības uzliesmojumu iespējamību.

Cilvēki, kuri nodarbināti lauksaimniecībā, mežsaimniecībā vai glābšanas pakalpojumu sniegšanā, var būt pakļauti lielākam riskam saslimt ar kādu no šīm slimībām, savukārt vecākiem cilvēkiem, maziem bērniem un cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu saslimšanas gadījumā slimība var noritēt smagāk.

Arī jūras ūdeņu sasilšana rada arvien piemērotākus apstākļus bīstamajām Vibrio baktērijām, kas atrodamas zivīs un gliemjos, vēžveidīgajos un adatādaiņos, jo īpaši gar Baltijas jūras piekrasti. Baktērijas  var izraisīt nopietnu saslimšanu. Efektīvs to sugu monitorings, kuras ir šo slimību nēsātāji vai pārnēsātāji, un slimību uzraudzība palīdzētu attīstīt agrīnas brīdināšanas rīkus un pārnēsātājsugu mērķtiecīgāku kontroli vai vakcināciju.


Svarīga nozīme ir profilaksei un koordinācijai

Ar klimatu saistītu apdraudējumu monitorings un uzraudzība ir efektīvs pasākums, kas visbiežāk ir minēts valstu veselības vai pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijās. Ir svarīgi attīstīt agrīnās brīdināšanas rīkus — ātras, labi organizētas un efektīvas darbības kā daļa no rīcības plāniem karstuma ietekmes uz veselību mazināšanai un atbilstošas informācijas sniegšana sabiedrībai var mazināt slimību pārnešanas risku.

Vietējā līmenī veselības un sociālās aprūpes speciālistu iesaiste, plānojot pielāgošanos klimata pārmaiņām Eiropā, joprojām ir zema. Saskaņā ar EVA ziņojumu, lai pielāgotos esošajiem un jauniem veselības apdraudējumiem, ko rada klimata pārmaiņas, ir vajadzīga veselības nozares labāka sagatavotība. To var panākt, palielinot izpratni, uzlabojot zināšanas un veicinot sabiedrības veselības un veselības aprūpes speciālistu iesaisti. Noderīgi būtu arī uzlabot veselības aprūpes iestāžu noturību pret ekstrēmiem laikapstākļiem un nodrošināt a veselības aprūpes sistēmu spēju reaģēt uz pieaugošo pieprasījumu pēc pacientu aprūpes vai diagnostikas.  

Permalinks

Geographic coverage

Temporal coverage