nākamais
iepriekšējais
temati

Jaunumi

Ir pienācis laiks paātrināt pāreju uz apritīgāku Eiropu

Mainīt valodu
Jaunumi Publicēts 25.04.2024 Pēdējās izmaiņas 25.04.2024
4 min read
Photo: © Massimo Campioli, ZeroWaste PIX/EEA
Lai gan pēdējo piecu gadu laikā ir veiktas izmaiņas likumdošanā, centieni pārveidot Eiropas lielākoties lineāro ekonomiku, kuru raksturo nepārtraukta atkritumu radīšana, par aprites ekonomiku prasīs turpmāku drosmīgu rīcību un stingru esošo pasākumu īstenošanu. Atbilstoši šodien publicētajam Eiropas Vides aģentūras (EVA) aprites ekonomikas stāvokļa novērtējumam ir nepieciešama izlēmīga rīcība, lai krasi samazinātu atkritumu daudzumu, piešķirtu prioritāti resursu izmantošanas samazināšanai, uzlabotu pārstrādes rādītājus un uzlabotu tādu produktu ieviešanu, kas jau no paša sākuma ir izstrādāti atbilstoši apritīguma principam.

Eiropas Savienības aprites ekonomikas politika pēdējos gados ir pastiprināta, taču tai ir jākļūst saistošākai un mērķtiecīgākai, lai paātrinātu reģeneratīvākas ekonomikas ieviešanu Eiropā. Tas nozīmē iet tālāk par pašreizējo spēcīgo uzsvaru uz atkritumiem, lai tiešāk risinātu jautājumu par resursu izmantošanu. EVA ziņojumā “Accelerating circular economy in Europe — state and outlook 2024” (“Aprites ekonomikas paātrināšana Eiropā — stāvoklis un perspektīvas 2024. gadā”) ir izskaidroti ieguvumi no nākotnes mērķu noteikšanas resursu izmantošanai vai izejvielu izmantojuma pēdai un iespējamie veidi, kā paātrināt pāreju uz apritīgāku modeli.

Aprites ekonomikas attīstīšana ir būtiska daļa no Eiropas Savienības centieniem risināt klimata pārmaiņu, bioloģiskās daudzveidības zuduma un piesārņojuma problēmas. EVA ziņojumā ir sniegta visaptveroša analīze par to, kā ES veic pāreju uz aprites ekonomiku, un par spēcīgo politikas virzību, kas vērojama ES Zaļajā kursā, kā arī par iespējām un perspektīvām, kā to vēl vairāk paātrināt.

 

Līdzšinējais progress nav viendabīgs

Eiropas lielā atkarība no dabas resursiem materiālu, pārtikas un degvielas nodrošināšanai būtiski ietekmē vidi un klimatu. Tomēr pēc straujā resursu patēriņa pieauguma pagātnē šī tendence pēdējos gados ir stabilizējusies, teikts ziņojumā. Tika novērota neliela ES resursu patēriņa atsaistīšana no ekonomikas izaugsmes, un kopējais materiālu patēriņš nedaudz samazinājās, savukārt ES iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājās. Tajā pašā laikā Eiropas atkarība no globālā importa dažu svarīgu izejvielu, metālu rūdu un fosilā kurināmā piegādes jomā pašlaik pieaug, ņemot vērā sarežģītāku ģeopolitisko situāciju.

ES ir ieviesusi pasākumus, lai nodrošinātu pāreju uz aprites ekonomiku, kas nozīmē pāreju no pašreizējiem “lineārajiem” ražošanas modeļiem un patēriņa modeļiem. Šī pārveide ir nostiprināta aprites ekonomikas rīcības plānā, kas ir viena no Eiropas zaļā kursa galvenajām daļām. Pēdējos gados Eiropā ir panākta pozitīva virzība aprites principa īstenošanā, piemēram, ir palielinājies otrreizējās pārstrādes līmenis, parādījusies koplietošanas ekonomika un citi aprites uzņēmējdarbības modeļi.

Ar aprites rādītāju 11,5 % 2022. gadā Eiropa patērē lielāku proporciju pārstrādātu materiālu nekā citi pasaules reģioni. Tomēr progress ES ir bijis lēns, un mēs joprojām esam tālu no ieceres līdz 2030. gadam divkāršot Savienības apritīguma rādītāju.

Novērtējot progresu pašreizējo aprites mērķu sasniegšanā, EVA ziņojumā ir norādīts, ka pastāv maza vai vidēja iespējamība, ka šie mērķi tiks sasniegti turpmākajos gados.

Tomēr ziņojumā paskaidrots, ka daudzas aprites ekonomikas politikas joprojām ir salīdzinoši jaunas un dažas no tām vēl nav pilnībā ieviestas valstu līmenī. Turklāt šo pasākumu ietekmei ir vajadzīgs laiks, lai pielāgotos izmaiņām uzņēmējdarbības modeļos, patēriņa modeļos un, visbeidzot, resursu izmantošanas modeļos. Tomēr papildus pašreizējās politikas īstenošanai var darīt vēl vairāk.

 

Turpmākā rīcība

Ziņojumā ir aplūkotas arī iespējamās darbības nākotnē, piemēram, mērķu noteikšana un augstākas kvalitātes reciklēšanas veicināšana, kurā materiāli saglabā savu sākotnējo funkciju un vērtību pēc iespējas ilgāku laiku, lai veicinātu ES resursu neatkarību un samazinātu to importu. Papildus ekodizaina principu īstenošanai ļoti svarīgi ir arī palielināt apritīgumu, maksimāli palielinot produktu izmantošanu un kalpošanas laiku, izmantojot remontu, atkalizmantošanu un pārražošanu.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī izejvielu piegādes ekonomikai — tā, lai stimuli un izejvielu cenas ņemtu vērā to ietekmi uz vidi, un lai otrreizēji pārstrādātām izejvielām būtu labākas iespējas atkal nonākt ekonomikā.

Šo pārmaiņu pamatā ir nepieciešamība samazināt produktu patēriņu no pašreizējā neilgtspējīgā līmeņa, taču pašreizējās tendences ES diemžēl virzās pretējā virzienā. Ir daudz iespēju nākotnes ES politikai gūt informāciju no notiekošiem pētījumiem par patērētāju pieprasījumu, par to, kā mainīt patērētāju uzvedību, kā arī par taisnīgas pārkārtošanās principu iekļaušanu turpmākajā rīcībā.

 

Citi būtiski fakti

  • Lai maksimāli palielinātu esošo produktu vērtību un funkciju, ir nepieciešama ievērojami lielāka lietošanas intensitāte katram produktam un daudz ilgāks produktu kalpošanas laiks.
  • Maz ticams, ka līdz 2030. gadam izdosies ievērojami samazināt atkritumu radīšanu. Reciklēšana laika gaitā ir palielinājusies, bet pēdējos gados rādītāji ir palikuši nemainīgi.
  • Aprites ekonomikas panākumi lielā mērogā galvenokārt ir atkarīgi no tā, vai ievērojams daudzums augstas kvalitātes otrreizējo izejvielu tiek atgriezts produktīvai izmantošanai.
  • Eiropa viena pati nevar ierobežot neilgtspējīgu resursu izmantošanu globālā mērogā, tāpēc būs nepieciešama  spēcīga globāla pārvaldības sistema resursu izmantošanai un aprites ekonomikai.

Permalinks

Geographic coverage

Temporal coverage

Tags

iegrāmatots zem:
iegrāmatots zem: circularity, circular economy
Dokumentu darbības